Valdība otrdien, 27. augustā lēma neapstiprināt Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā profesoru Indriķi Muižnieku, jo valdības ieskatā LU nav nodrošinājusi atklātu, vispārēju un pārredzamu, labiem pārvaldības principiem atbilstošu rektora vēlēšanu norisi.
Vienlaikus valdība lēma par LU rektora vietas izpildītāju iecelt LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesoru un bijušo dekānu Gvido Straubi.
Ministru kabineta (MK) rīkojumā skaidrots, ka LU rektora ievēlēšanas procedūrā konstatējami ar vēlēšanu tiesiskumu saistīti pārkāpumi. Tāpat rīkojuma projektā uzsvērts, ka saskaņā ar Augstskolu likumu valdība var neapstiprināt rektoru amatā, ja viņš ievēlēts, pārkāpjot Augstskolu likuma un augstskolas satversmes noteikumus.
Piemēram, 13 mandāti dalībai LU rektora vēlēšanās tika izsniegti neatbilstoši pašas LU Satversmes sapulces nolikuma noteiktajai kārtībai. Līdz ar to šīm personām nebija tiesību piedalīties LU rektora vēlēšanās.
"Šo 13 personu dalība un vēlēšanu tiesību izmantošana Satversmes sapulcē LU rektora vēlēšanās ir neleģitīma," skaidrots rīkojumā. "Minēto ārējo normatīvo aktu pārkāpums ir vērtējams kā būtisks procesuāls pārkāpums. Šo 13 Satversmes sapulces dalībnieku dalība 2019. gada 24. maijā notikušajās LU rektora vēlēšanās varēja būtiski mainīt vēlēšanu rezultātus - līdz pat vienādam balsu sadalījumam abiem kandidātiem, ievērojot nelielo balsu pārsvaru."
Uz MK sēdi bija ieradies arī Muižnieks. Viņš norādīja, ka notiekošais ir bezprecedenta gadījums ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Valdības lēmums nav samērojams ar universitātē notikušo, pauda Muižnieks. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka MK lēmums radīs ilgstošu negatīvu efektu LU.
LU Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta direktors Andrejs Ērglis uzsvēra, ka vislabākais būtu, ka vara un zinātne meklē sadarbību, bet tagad notiek pretējais. Ir jāmeklē kompromisi, nevis jāveicina konflikts starp varu un zinātni. Viņš aicināja varu uzklausīt, kas notiek zinātniskajās aprindās.
Pret lēmumu neapstiprināt Muižnieku rektora amatā iestājās arī LU Studentu padomes priekšsēdētāja Alise Paula Zīverte. Viņa aicināja izbeigt cīņu starp Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un augstskolu. Arī Latvijas Studentu apvienības prezidente Justīne Širina aicināja valdību pieņemt lēmumu pragmatiski un tiesiski.
Pēc sanākušo paustā "KPV LV" ministri – iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, labklājības ministra Ramona Petraviča un ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro – atzina, ka lēmumu pieņemt ir ļoti grūti. Ģirģens un Nemiro uzsvēra, ka MK nav arbitrāžas tiesa. Tikmēr Petraviča uztraucās, kurš segs tiesas izdevumus.
Savukārt Jānis Bordāns (JKP) atzina, ka ir gatavs pieņemt lēmumu tiesiski, proti, ņemot vērā LU rektora vēlēšanu norisi, neapstiprināt Muižnieku par LU rektoru.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) atzina, ka, lai kādu lēmumu valdību pieņemtu, tas būs slikts. Tomēr viņš aicināja pielikt punktu un pieņemt lēmumu.
Kā portālu "Delfi" informēja universitātē, LU ir jau pārsūdzējusi Administratīvajā rajona tiesā lēmumu par rektora neapstiprināšanu, lūdzot to atcelt kā prettiesisku administratīvo aktu.
Universitāti administratīvajā procesā tiesā pārstāvēs juridiskais birojs "PwC legal", kas ir sniedzis atzinumu par to, ka rektora vēlēšanas 2019. gadā LU notikušas tiesiski.
Kā ziņots, balstoties uz Valsts kancelejas (VK) paustajām bažām par IZM sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, valdība pagājušajā nedēļā nolēma atlikt jautājuma izskatīšanu uz nedēļu, lai dotu laiku ministrijai sagatavot pamatotāku rīkojuma projektu.
Jāatgādina, ka, izvērtējot precizēto IZM sagatavoto rīkojuma projektu par Muižnieka apstiprināšanu LU rektora amatā, VK Juridiskais departaments secināja, ka nav iespējams pārliecināties, ka konstatētie pārkāpumi ietekmēja LU rektora vēlēšanu iznākumu.
Jau ziņots, ka pirmo balsojumu LU rektora vēlēšanās pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi. 24. maijā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks.
Izglītības un zinātnes ministre Šuplinska iepriekš informēja, ka viņas rekomendācija valdībai būs neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, bet gala lēmuma pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) atzinums par konstatētajiem pārkāpumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
