Kamēr valdības rīkojums nav stājies spēkā, Latvijas Universitātes (LU) administrācijas darbībā nav nekādu izmaiņu. Līdz ar to par lēmumiem saistībā ar izmaiņām personālsastāvā, kas šobrīd izskan publiskajā telpā, atbild katra amatpersona un joprojām līdzšinējais rektora pienākumu izpildītājs, norāda Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
IZM vērš uzmanību, ka Ministru kabineta (MK) rīkojums "Par Latvijas Universitātes rektoru" stājas spēkā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" saskaņā. Šobrīd tas vēl nav publicēts.
Pēc valdības sēdes otrdien, kurā tika pieņemts lēmums par LU rektora profesora Indriķa Muižnieka neapstiprināšanu amatā, "augstskolā ir sācies haoss kā pārvaldības, tā arī personālvadības un citās jomās", uzskata ministrijā. "Tas tikai apliecina, ka IZM konstatētie pārkāpumi rektora vēlēšanu procesā ir bijuši būtiski."
IZM aicina ikvienu LU administrācijas darbinieku, amatpersonu, mācībspēku un studējošo šajā universitātei tik saspringtajā laikā ar atbildību izturēties pret pārmaiņu procesu, kuru šobrīd piedzīvo augstskola, un īpaši atbildīgi izturēties pret saviem pienākamiem, pirmajā vietā pozicionējot studentu, LU un valsts intereses.
Kā ziņots, valdības vairākums otrdien pēc ilgām diskusijām nolēma neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, jo pēc Izglītības un zinātnes ministrijas domām rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.
LU šo valdības lēmumu apstrīdējusi Administratīvajā rajona tiesā.
Tāpat vēstīts, ka līdz ar valdības lēmumu par Muižnieka neapstiprināšanu LU rektora amatā augstskola palikusi ne tikai bez Administrācijas vadītāja, Senāta un Akadēmiskās šķīrējtiesas, bet arī bez četriem dekāniem, apstiprināja LU administrācijas juriste Anda Ozola.
Viņa skaidroja, ka valdības lēmuma pieņemtā tiesiskā konsekvence ir tāda, ka Humanitāro zinātņu fakultātei, Teoloģijas fakultātei, Juridiskajai fakultātei un Vēstures un filozofijas fakultātei šobrīd nav dekānu, jo tos tāpat kā Muižnieku apstiprināja nu jau prettiesiskais Senāts.
Minētās institūcijas nav ievēlētas, un tas nozīmē, ka izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) virzītais rektora vietas izpildītājs LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors un bijušais dekāns Gvido Straube visā pārvaldībā ir viens, un Ozola uzsvēra, ka tas skaitās kā "autoritārs diktators".
Tāpat viņa piebilda, ka, ļoti iespējams, ministre šādu situāciju ir radījusi apzināti – lai panāktu "varas vakuumu".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
