Viņķele: mediķu atalgojums nākamgad, visticamāk, netiks palielināts solītajā apmērā  (169)

Viņa skaidroja, ka patlaban papildu vajadzībām, kas nav iekļautas bāzes budžetā, varētu būt ap 100 miljoniem eiro. "Tur nav jābūt izcilam matemātiķim, lai saprastu, ka Veselības ministrijas pieprasījuma tikai viena daļa, proti, atalgojuma palielināšanai, nepieciešamiem 120 miljoni eiro jau ir pāri summai, ko var atvēlēt papildus vajadzībām," atzina Viņķele.

Viņa piebilda, ka ir diezgan skaidrs, ka Veselības ministrijas (VM) finansējuma pieprasījums pilnā apmērā netiks apmierināts, tāpēc modelēti scenāriji gadījumam, kad viss finansējuma pieprasījums netiek apstiprināts.

Kā skaidroja politiķe, ministrija strādājusi pie tā, lai mērķēti virzītu atalgojuma pieaugumu nozarē, proti, kas būs specialitātes vai profili, kuros šis atalgojuma pielikums būs jānodrošina. Ministre gan teica, ka pagaidām nevēlas atklāt, par kurām specialitātēm vai profiliem varētu būt runa, bet par šo risinājumu paredzēts vienoties kopā ar nozari.

Viņķele sacīja, ka atalgojuma palielināšanai nākamgad būs jāņem vērā vairāki kritēriji, tostarp jāvērtē, kur nozarē mediķi saņem viszemāko atalgojumu un kur vērojams vislielākais cilvēkresursu trūkums.

Viņķele uzskata, ka Saeima, atbalstot grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, ierakstot, ka 2020.gadā mediķu atalgojums jāpalielina par 20%, izturējās bezatbildīgi, jo tas, ka šāds finansējums nebūs pieejams esot bijis skaidrs jau balsojuma brīdī. "Budžeta neatņemama sastāvdaļa ir trīs gadu prognozes, kuras bija zināmas pagājušā gada vasarā," piebilda ministre.

Viņa uzskata, ka ilgtermiņā politiķiem vajadzētu stiprināt drosmi teikt arī nepatīkamo un nedot solījumus, kuri nav izpildāmi.

Kā iepriekš pauda ministre, nākamā gada budžetā papildu vajadzībām, kas nav iekļautas bāzes budžetā, varētu būt apmēram 100 miljoni eiro.

Arī neoficiāli izskanējis, ka budžetā ministriju prioritārajiem pasākumiem būs pieejami apmēram 100 miljoni eiro.

Jau ziņots, ka koalīcijas partiju pārstāvji nākamā gada valsts budžeta fiskālo telpu piedāvā palielināt, piemēram, ieviešot nodevu bankām un palielinot azartspēļu nodokli spēļu automātiem, aģentūrai LETA atzina aptaujātie politiķi.

Trešdien notikusi koalīcijas partneru tikšanās, kurā spriests par nākamā gada budžetu un kurā politisko spēku pārstāvji turpinājuši meklēt risinājumus - kur rast trūkstošos līdzekļu fiskālajā telpā.

Piemēram, nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK pārstāvja Imanta Parādnieka ieskatā, jaunu nodevu būtu nepieciešams ieviest banku sektoram. ""Moneyval" programmas izpildei nepieciešami desmit miljoni eiro, bet tas nav jāsedz no nodokļu maksātāju naudas, bet gan no bankām, kuru atbildība tā ir," uzskata Parādnieks, norādot, ka banku peļņa 2018.gadā bija 294,5 miljoni eiro, un papildus nodeva dotu vismaz 20 miljonus.

Tāpat, viņaprāt, Finanšu ministrijai (FM) ir jāmeklē veids, kā 72 miljonus eiro, kurus valsts budžeta fiskālā telpa zaudē SIA "Rīgas satiksme" dēļ, būtu iespējams paņemt no Rīgas domes budžeta. "Ir nepieļaujami, ka visai Latvijai jāmaksā par "Rīgas satiksmes" bezatbildību. Finanšu ministrijai ir jānāk ar risinājumu," uzskata politiķis.

Savukārt Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis Krišjānis Feldmans aģentūrai LETA norādīja, ka politiskais spēks piedāvājis celt azartspēļu nodokli spēļu automātiem, paceļot to līdz 6000 eiro par vienu automātu. "Tādā veidā mēs varētu iegūt vismaz 15 miljonus," pauda deputāts.

Arī viņa ieskatā finanšu ministram "jābeidz slinkot" un jāatrod veids, kā pārcelt "Rīgas satiksmes" radīto fiskālo ietekmi atpakaļ uz Rīgas budžetu. "Ja tas netiks panākts, tā būs finanšu ministra nolaidība un vaina," uzskata Feldmans.

Jau vēstīts, ka 2020.gada budžeta bāzes izdevumi plānoti 7,13 miljardu eiro apmērā. 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,33 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2019.gadu izdevumi nākamgad augs par 39,4 miljoniem eiro, bet 2021.gadā - par 35,7 miljoniem eiro.

2022.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,49 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2021.gadu ir par 194,2 miljoniem eiro vairāk.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2020.gadam aprēķināti 2,98 miljardu eiro apmērā, 2021.gadam - 3,17 miljardu eiro apmērā un 2022.gadam - 3,34 miljardu eiro apmērā.

Tāpat no FM sniegtās informācijas izriet, ka patlaban plānotā 2020.gada fiskālā telpa ir negatīva - 25 miljonu eiro apmērā, ko nosaka "Rīgas satiksmes" iekļaušana valsts deficītā.

Tāpat FM informēja, ka pēc izdevumu pārskatīšanas ministriju resoros 2020.gada budžetā papildus rasti 93,7 miljoni eiro. No tiem 48,1 miljonu eiro plānots novirzīt kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 45,6 miljonus eiro - ministriju noteiktajām prioritātēm.

Tāpat ziņots, ka pēc Eiropas Savienības kritērijiem "Rīgas satiksme" ir iekļaujama vispārējā valdības sektorā, tādējādi 2020.gada valsts budžeta fiskālā telpa saruks par 72 miljoniem eiro.