Biķernieku iela 121 - 2
Foto: DELFI
Apdegumi ir dziļi, un šobrīd mēs cīnāmies par viņa dzīvību. Tā bez pajumtes esošā, pirms dažām dienām aizdedzinātā 57 gadus vecā vīrieša veselības stāvokli portālam "Delfi" raksturo Sergejs Smirnovs, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Apdegumu centra vadītājs. Aizturētajiem jauniešiem, pēc cietušā teiktā, viņu svētdienas nakts gaitās bija līdzi pudele ar viegli uzliesmojošu šķīdumu, un viens no jautājumiem, ko policija izmeklēšanā noskaidros būs, vai noziegums bija iepriekš plānots.

Šie jaunieši iepriekš nav bijuši Rīgas bāriņtiesas redzeslokā, taču pēc šī notikuma policija ir lūgusi bāriņtiesai pārstāvēt nepilngadīgo jaunieti tiesā, jo viņa vecāki nevarēja to izdarīt, portālu "Delfi" informēja iestādes pārstāve Dace Ankipāne. Pašlaik nav informācijas, ka kāda no šīm personām būtu Rīgas sociālā dienesta klients, stāstīja Rīgas domes labklājības departamentā.

Visi trīs jaunieši, no kuriem viens ir nepilngadīgs – 17 gadus vecs, savu vainu noziegumā noliedz. "Visu vienkārši noliedz, saka, ka tur nemaz nav bijuši, ka aizturēti nepamatoti," tā "Delfi" pastāstīja Valsts policijas Rīgas Teikas iecirkņa priekšnieks Sergejs Galilejevs. Tomēr šonedēļ tiesa pēc policijas lūguma visiem trim aizdomās turētajiem kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Jauniešus tur aizdomās par slepkavības mēģinājumu pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi personu grupa.

"Pacients ir galēji smagā stāvoklī, viņu elpina mākslīgās plaušu ventilācijas aparāts. Kontakta nekāda, viņš tiek sedēts – miegā turēts," stāsta Valsts apdegumu centra vadītājs Smirnovs. Anesteziologiem-reanimatologiem ir izdevies stabilizēt cietušā stāvokli, taču stāvoklis joprojām ir smags. Pēc tam, kad sāksies viņa atlabšana, paredzama mēnešiem ilga ārstēšanās, kas ietvers arī ādas pārstādīšanu. Pēc ārstu novērtējuma, ļoti cietusi ir aptuveni puse ķermeņa.

Pēc medijos plaši izskanējušās informācijas par šo noziegumu, portāls "Delfi" saņēma lasītāju jautājumus, vai cietušajam nevajag kādu palīdzību, piemēram, ziedot asinis vai naudu ārstēšanai. "Zāles, pārsienamie materiāli – tas mums viss ir nodrošināts. Taču, ja cilvēki vēlas asinis ziedot... asinis agri vai vēlu, iespējams, būs jāpārlej, bet šajā stadijā to vēl nevajag. Ja cilvēki to vēlas, lai dodas uz jebkuru tuvāko punktu un nodod asinis, jebkuru asins grupu," skaidro ārsts un piebilst – ja asinis ziedotas, tad tās būs pieejamas rezervē, kad tās visvairāk vajadzēs.

Izdedžus vēl pētīs


Noziegums tika pastrādāts pagājušās svētdienas naktī, Mežciema mikrorajonā, Biķernieku ielā. Par to, ka šeit, visticamāk, dedzināts liecina melni pleķi uz neapdzīvotas trīsstāvu ēkas kāpnēm un tām iepretī, novēroja portāls "Delfi".

"Jā, varbūt tiešām gribēja uzpīpēt, bet varbūt tas bija iemesls uzsākt savu agresiju"
Sergejs Galilejevs, Valsts policija

Ķieģeļu ēkas fasāde ir apdrupusi, uz kāpnēm aug nezāles, logs un siena apķēpāts ar uzrakstiem. Pirmā stāva logā vīd uzraksts "Pārdod apbūves zemi". Pāri pagalmam vienstāvu ēkā ierīkotas telpas bērnu ballītēm. Tukšais nams atrodas nomaļus no daudzstāvu dzīvojamām mājām pāri ielai. Vai noziegumam bijuši liecinieki – to policija izmeklēšanas interesēs neatklāj.

Atbilstoši cietušā stāstītajam policijai, neilgi pēc pusnakts viņa ceļš uz brīdi krustojies ar trim alkohola reibumā esošiem jauniešiem – 17, 19 un 21 gadu veciem. Viens no viņiem jautājis bezpajumtniekam cigaretes. Uz jautājumu, vai tiešām puisis vēlējās tās prasīt bezpajumtniekam vai arī tas bija tikai iemesls konfliktēšanai, Teikas policijas iecirkņa priekšnieks Galilejevs atbild: "Jūs man prasāt manu viedokli vai atbildi? Piekrītu, ka tas ir jocīgi, bet jocīgi ir arī tas, ka nepilngadīgais lieto alkoholu. Katrai personai diez vai varēsim ielīst galvā, saprast, ko tajā brīdī domāja. Jā, varbūt tiešām gribēja uzpīpēt, bet varbūt tas bija iemesls uzsākt savu agresiju". Tāpat arī izmeklēšanā skaidros, kādēļ uzbrucējiem bija līdzi degošais šķidrums.

To likumsargi skaidros izmeklēšanas laikā. Tāpat arī no notikuma vietas paņemti izdedži, un ekspertīzē skaidros, kāds tieši šķīdums dedzināšanai tika izmantots. Sākotnējā informācija liecina, ka benzīns.

Uz jautājumu par cigareti saņēmis noraidošu atbildi, jaunietis uzlējis vīrietim virsū degošu šķidrumu, iespējams, benzīnu. Otrs jaunietis aizdedzinājis sērkociņu un to sviedis cietušā vīrieša virzienā. Viņa apģērbs spēji uzliesmoja, un jaunieši aizbēga. Pēc policijas rīcībā esošajām ziņām cietušais nokrita zemē un sāka vārtīties, lai apslāpētu liesmas. Kad tas izdevies, sajutis spēcīgas sāpes visā ķermenī, piecēlies un, sakopojot spēkus, devies uz degvielas uzpildes staciju. Degvielas uzpildes stacija "Circle K" atrodas aptuveni minūtes gājiena attālumā. Apsargam izstāstījis par notikušo un lūdzis izsaukt neatliekamās palīdzības brigādi, kas viņu nogādāja slimnīcā.

Šoka stāvoklis un prognozētā ārstēšanās


"[Cilvēki] reizēm brīnās, ka ar tādiem lieliem apdegumiem vēl kādas darbības cilvēki veic, bet tas ir apdeguma šoka stāvoklis. Pēc tam jau organisms nomierinās un konstatē (apdegumu) smagumu. Šajā gadījumā arī pacienta elpošanas ceļi skarti. Tāpēc vienīgais pareizais lēmums, kad viņš iestājās slimnīcā, bija veikt intubāciju – pieslēgt (mākslīgās plaušu ventilācijas) aparātam, lai neveidotos elpceļu tūska," skaidro Valsts apdegumu centra vadītājs. Iestājoties slimnīcā, pacients ar mediķiem runājis par notikušo, arī pateicis savu vārdu, bet pēcāk, lai sāpes nebūtu tik lielas, tika pieņemts lēmums par ievešanu miega stāvoklī.

Apdegumi ir smagi. "Otrais B un trešais līmenis, kas ir smagākā pakāpe, un nozīmē arī to, ka būs jāpārstāda āda," norāda ārsts. Labāki atveseļošanās rezultāti var būt gaidāmi gadījumos, ja cietušajam palīdzību sniedz uzreiz un pareizi. Proti, liesmas ietekmes dziļumu var samazināt, aptuveni 15 minūtes gāžot virsū apdedzinātajām ķermeņa daļām aukstu ūdeni. "Šeit, ja arī kādu ūdeni lēja virsū, tad ne pietiekoši ilgi. Mums tagad galvenais, lai viņš stabilizējas, un tikai tad var veikt operatīvu ārstēšanu," piebilst Smirnovs. Atveseļošanās varētu ilgt aptuveni trīs, četrus mēnešus, jo nepieciešama būs arī rehabilitācija.

Kas pēc izrakstīšanas no slimnīcas sagaidīs smagi cietušo vīrieti, portāls "Delfi" jautāja Rīgas domes labklājības departamentā. Pašvaldība varot piedāvāt personai izvēlēties piemērotāko variantu – aprūpes gultas vai diennakts patversmes ģimenes ārsta uzraudzībā, bet persona varot arī izvēlēties doties savās gaitās, skaidroja departamenta pārstāve Lita Brice.

Kamēr ar pacientu strādā mediķi, sociālais darbinieks neiejaucoties ārstēšanas procesā, bet tad, kad "iešot uz finiša taisni", ārstējošais ārsts sazināsies ar sociālo darbinieku un tālāk lems, vai pacients gribēs pavadīt ārstēšanās turpmāko laiku kādā no patversmēm, kur ir aprūpes gultas, vai kur citur. Ja tam piekritīs, sociālais dienests nodrošināšot medicīnisko personālu. "Katoļu ielā ir arī ģimenes ārsts, kas ir vienīgais Baltijā, kas pieņem šādus klientus," stāstīja Brice.

Kā vēl vienu alternatīvu Brice nosauca sociālās gultas Rīgas 1. slimnīcā. Viņa arī uzsvēra, ka sociālais dienests neuzspiež, ja cilvēks pats nevēlas izmantot šīs pašvaldības piedāvātās iespējas. Tiesa, neko par smagi cietušā bezpajumtnieka kādreizējo dzīvi pašvaldības labklājības departaments nevarēja pateikt.

Policijas redzeslokā iepriekš nonākuši


Pirms nogādāšanas slimnīcā cietušais vīrietis paspēja policijas darbiniekiem arī aprakstīt pāridarītāju izskatu. Tuvākā policijas ekipāža benzīntankā ieradās trijās minūtēs. Kopumā aptuveni desmit minūšu laikā policijai izdevās atrast jauniešus, kas atbilda aprakstam – viņus krūmos slēpjamies pamanīja Speciālo uzdevumu bataljona policisti. "Ekipāžai jau bija zināmas aptuvenas vietas, kur mūsu rajonā var paslēpties vai atstāt automašīnu," saka Galilejevs no policijas.

Aizturētie jaunieši tiek turēti aizdomās par slepkavības mēģinājumu vainu pastiprinošos apstākļos, tā kā ir bijusi dedzināšana un vainota personu grupa. Par šādu noziegumu likumā paredzēts mūža ieslodzījums vai brīvības atņemšana uz laiku no desmit līdz 20 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Nepilngadīgais jaunietis pratināts ne tikai viņa mātes, bet arī valsts nodrošināta advokāta klātbūtnē, kā to prasa likums, portālam "Delfi" stāstīja policijas iecirknī. Vainu neviens no jauniešiem neatzīst.

Iepriekš neviens no viņiem nebija saukts pie kriminālatbildības, taču policijas redzeslokā viņi gan bija nonākuši. 19 gadus vecais aizturētais iepriekš administratīvi sodīts par smēķēšanu. Aizturēšanas brīdī viņš atradās 0,71 promiles stiprā alkohola reibumā. 21 gadus vecais puisis savukārt aizturēšanas brīdī bija 1,15 promiļu stiprā alkohola reibumā. Iepriekš ir administratīvi sodīts par narkotisko vielu lietošanu un kūlas dedzināšanu. Savukārt pats jaunākais – 17 gadus vecais bija 0,83 promiļu stiprā reibumā, un iepriekš policijas redzeslokā nonācis, jo bija vizinājies, pieķeroties braucošam vilcienam.

Ne pirmais aizdedzinātais bezpajumtnieks


Lai arī jauniešiem tiesas piemērotais drošības līdzeklis parasti nozīmē divus mēnešus ilgu dzīvi apcietinājumā, tas nav kā akmenī iecirsts, atzīst policijā. "Principā advokāts var jau rīt lūgt izvērtēt drošības līdzekli. Bet lielākoties piemēro uz diviem mēnešiem, un tad notiek izvērtēšana, vai pagarināt vai mainīt uz vieglāku, ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli," skaidro Galilejevs. Viņa darba pieredzē Teikas iecirknī ir bijuši gadījumi, kad izmeklēti pāridarījumi bezpajumtniekiem, taču vismaz pēdējos gados noziegumi nav bijuši saistīti ar dedzināšanu.

"Zelta jaunatne, kā es to saucu. Bieži vien bezpajumtnieki paši ir alkohola reibumā, un viņiem uzbrūk tādi paši apreibinājušies jaunieši, kuriem liekas jautri skatīties, kā aizdegušais mokas un skrien".
Sergejs Smirnovs, Valsts apdegumu centrs

Valsts apdegumu centra vadītājs Smirnovs savukārt atzīst, ka ik gadu mediķi saskaras ar gadījumiem, kad bijušas aizdomas par bezpajumtnieku tīšu aizdedzināšanu. "Kopš 1994. gada tādu ir desmiti. Agrāk bija vēl vairāk nekā tagad, kad ir patversmes. Tad internets nebija tik pieejams, un policija tik daudz neziņoja. Par tiem zināja tikai mediķi un pēc tam policija. Tagad varbūt kādu gadu divi, citu – pieci. Kādus desmit gadījumus uzreiz varu pateikt, uzvārdus, protams, nenosauktu, bet visi tie parasti ir smagi," stāsta Smirnovs un piebilst, ka ne visi cilvēki izdzīvojuši. Bez pajumtes esošie cilvēki cietuši kāpņutelpās, arī pamestās ēkās, kur apmetušies. Ne vienmēr viņi atklājuši vai spējuši atklāt, kā nelaime tieši notikusi, taču daļa arī ziņojuši par noziegumiem.

"Zelta jaunatne, kā es to saucu. Bieži vien bezpajumtnieki paši ir alkohola reibumā, un viņiem uzbrūk tādi paši apreibinājušies jaunieši, kuriem liekas jautri skatīties, kā aizdegušais mokās un skrien," stāsta ārsts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!