Keris pārliecināts, ka mediķu atalgojuma jautājumā iespējams rast tiesisku risinājumu  (18)

Viņš atzina, ka ir sarūgtināts un nepatīkami pārsteigts par veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) pausto, ka mediķu atalgojums nākamgad, visticamāk, netiks palielināts solītajā apmērā jeb par 20%. Keris sacīja, ka no ministres gaidīja, ka viņa aizstāvēs nozares intereses un finansiālo garantiju nepieciešamību, kas ierakstīta Veselības aprūpes finansēšanas likumā.

Vienlaikus Keris norādīja, ka arodbiedrība negrasās padoties. Arodbiedrības vadītājs cer uz politiķu un Valsts prezidenta Egila Levita atbalstu. Levits sarunā ar arodbiedrību apliecinājis, ka arī viņš iestājas par būtisku veselības aprūpes budžeta palielināšanu, piebilda Keris.

Viņš sacīja, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes sēdē, kas notiks nākamnedēļ, tiks pārrunāta esošā situācija, proti, cik lielā mērā pašreizējās 2020. gada budžeta aprises atbilst vai neatbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un nepieciešamībai nodrošināt veselības aprūpes funkcijas. Arī arodbiedrības padomes sēdē, kas notiks 17.septembrī, plānots pārrunāt LVSADA tālāko rīcību, piebilda Keris.

Viņš izteica nožēlu, ka ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) runā par divu veidu likumiem – tādiem, kurus pilda, un tādiem, kurus nepilda. Vienlaikus Keris norādīja, ka arodbiedrība gatava intensīvām sarunām, lai pārliecinātu, ka mediķu atalgojuma palielināšanai jānotiek solītajā apmērā.

Kā ziņots, mediķu atalgojums nākamgad, visticamāk, netiks palielināts solītajā apmērā jeb par 20%, kā tas ierakstīts Veselības aprūpes finansēšanas likumā, atzina veselības ministre.

Viņa skaidroja, ka patlaban papildu vajadzībām, kas nav iekļautas bāzes budžetā, varētu būt ap 100 miljoniem eiro. "Tur nav jābūt izcilam matemātiķim, lai saprastu, ka Veselības ministrijas pieprasījuma tikai viena daļa, proti, atalgojuma palielināšanai, nepieciešamiem 120 miljoni eiro jau ir pāri summai, ko var atvēlēt papildus vajadzībām," atzina Viņķele.

Viņa piebilda, ka ir diezgan skaidrs, ka Veselības ministrijas (VM) finansējuma pieprasījums pilnā apmērā netiks apmierināts, tāpēc modelēti scenāriji gadījumam, kad viss finansējuma pieprasījums netiek apstiprināts.

Kā skaidroja politiķe, ministrija strādājusi pie tā, lai mērķēti virzītu atalgojuma pieaugumu nozarē, proti, kas būs specialitātes vai profili, kuros šis atalgojuma pielikums būs jānodrošina. Ministre gan teica, ka pagaidām nevēlas atklāt, par kurām specialitātēm vai profiliem varētu būt runa, bet par šo risinājumu paredzēts vienoties kopā ar nozari.

Viņķele sacīja, ka atalgojuma palielināšanai nākamgad būs jāņem vērā vairāki kritēriji, tostarp jāvērtē, kur nozarē mediķi saņem viszemāko atalgojumu un kur vērojams vislielākais cilvēkresursu trūkums.

Viņķele uzskata, ka Saeima, atbalstot grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, ierakstot, ka 2020.gadā mediķu atalgojums jāpalielina par 20%, izturējās bezatbildīgi, jo tas, ka šāds finansējums nebūs pieejams esot bijis skaidrs jau balsojuma brīdī. "Budžeta neatņemama sastāvdaļa ir trīs gadu prognozes, kuras bija zināmas pagājušā gada vasarā," piebilda ministre.

Viņa uzskata, ka ilgtermiņā politiķiem vajadzētu stiprināt drosmi teikt arī nepatīkamo un nedot solījumus, kuri nav izpildāmi.

Kā iepriekš pauda ministre, nākamā gada budžetā papildu vajadzībām, kas nav iekļautas bāzes budžetā, varētu būt apmēram 100 miljoni eiro.

Arī neoficiāli izskanējis, ka budžetā ministriju prioritārajiem pasākumiem būs pieejami apmēram 100 miljoni eiro.

Jau ziņots, ka koalīcijas partiju pārstāvji nākamā gada valsts budžeta fiskālo telpu piedāvā palielināt, piemēram, ieviešot nodevu bankām un palielinot azartspēļu nodokli spēļu automātiem, atzina aptaujātie politiķi.

Trešdien notikusi koalīcijas partneru tikšanās, kurā spriests par nākamā gada budžetu un kurā politisko spēku pārstāvji turpinājuši meklēt risinājumus - kur rast trūkstošos līdzekļu fiskālajā telpā.

Piemēram, nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK pārstāvja Imanta Parādnieka ieskatā, jaunu nodevu būtu nepieciešams ieviest banku sektoram. ""Moneyval" programmas izpildei nepieciešami desmit miljoni eiro, bet tas nav jāsedz no nodokļu maksātāju naudas, bet gan no bankām, kuru atbildība tā ir," uzskata Parādnieks, norādot, ka banku peļņa 2018.gadā bija 294,5 miljoni eiro, un papildus nodeva dotu vismaz 20 miljonus.

Tāpat, viņaprāt, Finanšu ministrijai (FM) ir jāmeklē veids, kā 72 miljonus eiro, kurus valsts budžeta fiskālā telpa zaudē SIA "Rīgas satiksme" dēļ, būtu iespējams paņemt no Rīgas domes budžeta. "Ir nepieļaujami, ka visai Latvijai jāmaksā par "Rīgas satiksmes" bezatbildību. Finanšu ministrijai ir jānāk ar risinājumu," uzskata politiķis.

Savukārt Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis Krišjānis Feldmans norādīja, ka politiskais spēks piedāvājis celt azartspēļu nodokli spēļu automātiem, paceļot to līdz 6000 eiro par vienu automātu. "Tādā veidā mēs varētu iegūt vismaz 15 miljonus," pauda deputāts.

Arī viņa ieskatā finanšu ministram "jābeidz slinkot" un jāatrod veids, kā pārcelt "Rīgas satiksmes" radīto fiskālo ietekmi atpakaļ uz Rīgas budžetu. "Ja tas netiks panākts, tā būs finanšu ministra nolaidība un vaina," uzskata Feldmans.

Jau vēstīts, ka 2020. gada budžeta bāzes izdevumi plānoti 7,13 miljardu eiro apmērā. 2021. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,33 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2019.gadu izdevumi nākamgad augs par 39,4 miljoniem eiro, bet 2021.gadā – par 35,7 miljoniem eiro.
2022. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,49 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2021.gadu ir par 194,2 miljoniem eiro vairāk.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2020.gadam aprēķināti 2,98 miljardu eiro apmērā, 2021.gadam – 3,17 miljardu eiro apmērā un 2022.gadam – 3,34 miljardu eiro apmērā.

Tāpat no FM sniegtās informācijas izriet, ka patlaban plānotā 2020. gada fiskālā telpa ir negatīva – 25 miljonu eiro apmērā, ko nosaka "Rīgas satiksmes" iekļaušana valsts deficītā.

Tāpat FM informēja, ka pēc izdevumu pārskatīšanas ministriju resoros 2020. gada budžetā papildus rasti 93,7 miljoni eiro. No tiem 48,1 miljonu eiro plānots novirzīt kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 45,6 miljonus eiro - ministriju noteiktajām prioritātēm.

Tāpat ziņots, ka pēc Eiropas Savienības kritērijiem "Rīgas satiksme" ir iekļaujama vispārējā valdības sektorā, tādējādi 2020. gada valsts budžeta fiskālā telpa saruks par 72 miljoniem eiro.

Jau ziņots, ka kopumā ministriju un neatkarīgo iestāžu papildus līdzekļu pieprasījums 2020. gada budžetā veido teju miljardu eiro. Ministrijas papildus vēlas 953,6 miljonus eiro, bet neatkarīgās institūcijas – 23,4 miljonus eiro.

No kopējās neatkarīgo iestāžu pieprasītās summas 10,4 miljonus eiro vēlas novirzīt tieslietu jomai, sešus miljonus eiro – sabiedriskajiem medijiem, 1,71 miljonu eiro - Datu valsts inspekcijai, 1,4 miljonus eiro - Satversmes tiesai, bet 900 000 eiro – prokuratūrai.

Tāpat ziņots, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija prioritārajiem pasākumiem 2020. gadam pieprasījusi 15,1 miljons eiro, Izglītības un zinātnes ministrijas prioritāro pasākumu īstenošanai, piemēram, pedagogu darba samaksas paaugstināšanai, zinātnes bāzes finansējumam un sporta nozares attīstībai nepieciešami 128 miljoni eiro, savukārt Ekonomikas ministrija, strādājot pie 2020. gada budžeta plānošanas, iesniegusi priekšlikumus 16 prioritārajiem pasākumiem, prasot piešķirt papildu finanšu resursus 2020.gadā 34 622 719 eiro apmērā.