Vispusīgi izpētot kaimiņvalsts Igaunijas pieredzi un tās piemērojamību Latvijas apstākļiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izvērtēs iespējas 2021. gada pašvaldību vēlēšanās īstenot pilotprojektu, dodot iespēju atsevišķi izvēlētu pašvaldību vēlētājiem iepriekšējā balsošanā nodot savu balsojumu gan klātienē vēlēšanu iecirknī, gan internetā.
Septembra sākumā Tallinā VARAM kā atbildīgās institūcijas elektroniskās pārvaldes jomā pārstāvji tiksies ar Igaunijas Valsts Vēlēšanu biroja pārstāvjiem, lai iegūtu padziļinātu informāciju par interneta vēlēšanu praktisko pieredzi Igaunijā, portālu "Delfi" informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomniece Agnese Vārpiņa.
Ministrijas delegācijas sastāvā pieredzes apmaiņas vizītē uz Igauniju aicināti doties arī Saeimas E-pārvaldības apakškomisijas deputāti.
"Par interneta vēlēšanu ieviešanu Latvijā diskutēts jau ilgi. Tas ir viens no veidiem, kā digitālajā laikmetā atvieglot pilsoņu dalību vēlēšanās un paaugstināt iesaisti valsts politikas veidošanā. Igaunijas pieredzes stāsts interneta vēlēšanu ieviešanā mums ir lieliska iespēja, lai mācītos un jau iespējami drīz nodrošinātu ērtu, mūsdienīgu un drošu pakalpojumu arī mūsu pilsoņiem," uzskata VARAM parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs (AP).
Vēlēšanu procesa modernizācija veicinās balsstiesīgo iedzīvotāju aktivitāti un vēlēšanu pieejamību, iesaistot arī mazāk aktīvos vēlētājus, kā arī tos pilsoņus, kuriem dažādu iemeslu dēļ nav iespējas atrasties deklarētajā dzīvesvietā vēlēšanu laikā. Tāpat interneta vēlēšanas būtiski paātrinās un atvieglos balsu skaitīšanas procesu, vēsta VARAM.
Igaunijā interneta balsošana pirmo reizi ieviesta 2005. gada pašvaldību velēšanās. No tā laika ir notikušas trīs parlamenta vēlēšanas, četras pašvaldību vēlēšanas un divas Eiropas Parlamenta vēlēšanas.
Saskaņā ar Igaunijas iedzīvotāju aptaujām vēlēšanām internetā desmit gadu laikā vidēji uzticas 70% balsstiesīgo vēlētāju, un ar katrām vēlēšanām uzticība palielinās. Iepriekšējā balsošana Igaunijā notiek septiņas dienas, kad ir iespējams nobalsot gan internetā, gan atsevišķos balsošanas iecirkņos. Lai nobalsotu internetā, ir nepieciešama eID (ID karte vai ID digitālā karte telefonā), dators un interneta pieslēgums.
2019. gada Igaunijas parlamenta vēlēšanas iepriekšējā balsošanā bija piedalījušies 39,3% balsstiesīgo vēlētāju jeb 346 395, no kuriem 247 232 bija nobalsojuši internetā, bet 99 163 izmantojuši tradicionālos papīra biļetenus. Savukārt iepriekšējās parlamenta vēlēšanās 2015. gadā iepriekšējā balsošanā piedalījās 296 109 vēlētāji, un 176 491 no viņiem nobalsoja elektroniski. Kopumā vēlētāji bija balsojuši 145 valstīs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
