Rīgas Juglas vidusskolai šogad tika pievienota Rīgas Ezerkrastu pamatskola, kā rezultātā trīs skolu ēkās mācās aptuveni 2000 skolēnu un ir 10 pirmsskolas grupas.
Pēc skolas direktores Aija Melles paustā, viens no galvenajiem skolas izaicinājumiem būs atrast veidus, kā visveiksmīgāk celt pedagogu kapacitāti un "ieguldīt pedagogos kā resursā", jo bez spēcīgas skolotāju bāzes jauno mācību saturu veiksmīgi ieviest neizdosies.
"Ir jābūt atklātais komunikācijai, lai gan skolēni, gan skolotāji, gan vecāki saprot - uz kurieni mēs ejam. Jāveido spēcīga administrācijas komanda, jāatbalsta jauni projekti un jādomā - kā visu salāgot. Darba būs ļoti daudz," pauda Melle.
Pēc direktores teiktā, pedagogu sastāvs skolā ir nokomplektēts, lai gan pēdējais skolotājs darbā pieņemts vien šodien un atrast visus skolotājus bijis sarežģīti.
Arī Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas direktors Pēteris Ševčenko pauda viedokli, ka pedagogu trūkuma krīze ir milzīga. "Skolotājus sākām meklēt jau maijā, bet joprojām ķīmijas pasniedzēju neesam atraduši. Sen nav gājis tik grūti un nav tāda situācija, ka mēs varētu izvēlēties, piemēram, no trim kandidātiem, jo ar grūtībām atrodam pat vienu," situāciju iezīmēja Ševčenko, norādot, ka uz sludinājumiem kandidāti vairs neatsaucas un darbiniekus nākas meklēt un uzrunāt personīgi.
Kā galvenās problēmas direktors min atalgojuma problēmu, pedagogu novecošanos, kā arī to, ka pedagogu piesaiste ir tikai uz pašas skolas pleciem un augstākās instances palīdzību nesniedz.
Kopumā runājot par gaidāmā mācību gada izaicinājumiem Ševčenko atzina, ka sarežģītākais būšot gatavoties nākamgad gaidāmā kompetenču satura ieviešanai. "Šī mērķa sasniegšanai esam iesaistījušies projektā ar kaimiņskolu, kur pedagogi kopā mācīsies viens no otra, kā veiksmīgāk šīs prasmes ieviest," teica direktors.
Natālijas Draudziņas vidusskolā šogad mācības uzsāks par aptuveni 40 audzēkņiem vairāk nekā pērn, taču, pēc direktora teiktā, skolēnu skaita pieaugums vērojams gadu no gada.
Savukārt Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas direktors Māris Brasla pastāstīja, ka galvenais izaicinājums vienmēr ir ikdienas darbs ar talantīgiem jauniešiem. Viņaprāt, ir jāstrādā pie tā, lai skolēnu sasniegtos panākumus izdotos noturēt esošajā līmenī un virzīt viņus uz priekšu.
Aicināts atbildēt uz jautājumu, vai ģimnāzija izjūt skolotāju trūkumu, Brasla sacīja, ka pašreiz mācību iestādē ir visi skolotāji, kas nepieciešami mācību procesam.
Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romāns Alijevs pastāstīja, ka pēc Rīgas 60.vidusskolas pievienošanas, mācības notiek divās ēkās, kas ļāvis izveidot skolēniem atbalstošu vidi.
Viens no izaicinājumiem ir nodrošināt skolotājiem iespējas pilnveidot savas zināšanas, lai mācīšanās būtu aktīva, praktiska un mūsdienīga. Tāpat skolotājiem ir jāpraktizē mācīšanās vienam no otra, pastāstīja Alijevs.
Runājot par jauno mācību saturu, Alijevs norāda, ka ģimnāzija jau vairāk nekā divdesmit gadus mācību saturu sadala pa blokiem moduļos. Līdz ar to skolotāji strādā pie zināšanu praktiskās pielietošanas un īsteno darbu grupās. Viens no jaunā mācību satura trūkumiem ir kvalitātes noteikšanas sistēmas trūkums.
"Nav izveidota kvalitātes noteikšanas sistēma, kas būtu saprotama un atbilstu realitātei. Daudz sola un daudz deklarē, bet joprojām ir ļoti dekoratīvi mērķi. Mācību saturs ir pārblīvēts. Tas neatbilst mūsdienu laikam un neveicina atbalstošas vides radīšanu, kurā katrs skolēns varētu attīstīt savas zināšanas un prasmes," sacīja Alijevs.
Kompetencēs balstītu mācību procesa īstenošanā ir vairāki zemūdens akmeņi, uzskata Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors. Viņaprāt, mācību iestāžu infrastruktūra nav atbilstoša prasībām, lai veiksmīgi īstenotu kompetenču pieeju.
"Mēs nevaram sakārtot sistēmu valstī un padarīt to efektīvu, kvalitatīvu, ja mums ir ļoti dažādi skatījumi. Pastāv daudz subjektīvisma. Nav objektīvo rādītāju, pēc kuriem varam secināt, vai ir pieaugusi mācību kvalitāte vai nav, vai ir atbalsts skolēnam vai nav," pastāstīja Alijevs.
Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors pastāstīja, ka skolotāju trūkums ir jūtams. Ir pedagogi, kuri ir gatavi iet pensijā, bet, ņemot vērā, ka skolotāju trūkst, viņi paliek skolā strādāt. Tomēr pakāpeniski skolā ienāk arī jaunie mācībspēki.
"Mums ir paveicies, ka ir absolventi, kuri ir entuziasma pilni, un ir gatavi mācīties, apvienot studijas ar darbu skolā. Tāpēc uz nākotni mēs raugāmies optimistiski," pavēstīja Alijevs.
Direktors norādīja, ka pašlaik ģimnāzija gaida, kad mācību iestādē varēs uzsākt darbu ar jauno mācību saturu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
