Rīgas atkritumu apsaimniekošana: Pūce prognozē līguma apturēšanu, Burovs – ārkārtas risinājumu (plkst.16.10)  (106)

Līdz ar to Rīgā varētu izveidoties situācija, ka pilsētā nav "darboties spējīga režīma, kas nodrošina sadzīves atkritumu izvešanu".

Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) sola, ka netiks pieļauta situācija, ka pilsētas ielās mētāsies neizvesti atkritumi.

Pūce, aprakstot situāciju Rīgā, skaidroja, ka ir noslēdzies publiskās-privātās partnerības (PPP) iepirkuma līgums, kura uzvarētājs AS "Tīrīga" jūlija vidū ir sācis līgumu par atkritumu izvešanu noslēgšanu ar iedzīvotājiem. Vienlaikus KP jūlijā ir uzsākusi pārbaudi par to, vai šī procedūra – PPP līguma noslēgšana – nav konkurences tiesību pārkāpums.

Atbilstoši likuma regulējumam 15. septembrī beidzas visu iepriekš noslēgto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas līgumu termiņš, un nav likumā paredzēta procedūra, kādā veidā tie varētu tikt pagarināti vai kaut kādā veidā turpinātu darboties. "Vienlaikus ir ļoti augsti ticami, ka tuvāko dienu vai nedēļu laikā KP pieņems lēmumu, ka arī jaunais līgums uz periodu, kamēr tiks pabeigta KP pārbaude, nebūs spēkā. Šādā situācijā var izveidoties situācija, ka Rīgā nav darboties spējīga režīma, kas nodrošina sadzīves atkritumu izvešanu. Tā ir nozīmīga problēma, jo atkritumu izvešana nodrošina vides un cilvēka veselības aizsardzību Rīgas pilsētā. Tas ir ievērojams apjoms atkritumu, ko rada Rīgas iedzīvotāji un cilvēki, kas šeit strādā," skaidroja ministrs.

Pūce pieprasījis no Rīgas domes rīcības plānu, ja tāda situācija radīsies. "Rīgas pašvaldības vadītājs informēja, ka šāda plāna izstrāde notiek un ka eksperti gatavo darbības modeli. Līdz piektdienai, kad RD ir jāatbild ministrijai, gaidīšu šo plānu, lai pēc tam varētu pieņemt lēmumu, vai un kādā veidā valstij būtu jāiesaistās šīs situācijas risinājumā, vai arī pilsēta spēs ar šo izaicinājumu tikt galā pati. Sadzīves atkritumu izvešana ir pašvaldības atbildība un funkcija. Izveidojusies situācija nav optimāla. Tas būtu tā maigi teikts. Rīgas pilsētai nav spēkā esoši likumam atbilstoši saistošie noteikumi par atkritumu apsaimniekošanu. Nav arī lēmuma par jauno atkritumu izvešanas tarifu. Faktiski šī tiesiskā nenoteiktība ir ļoti nelabvēlīga Rīgas iedzīvotājiem," satraukumu pauda ministrs.

Pūce aicinājis Burovu, lai Rīgas pašvaldība efektīvi informē Rīgas iedzīvotājus par rīcības modeli katrā situācijā, kas var izveidoties tuvāko dienu laikā saistībā ar atkritumu izvešanu. "Kas rīdziniekiem ir jādara – viņiem ir jādodas vai nav jādodas noslēgt līgumus? Tas ir ļoti svarīgi, ņemot vērā šo nenoteiktības situāciju, ka dienās pēc 15. septembra kādu laiku Rīgas pašvaldības amatpersonas nesāk veikt aktīvus kontroles pasākumus par līgumu noslēgšanu un piemērot sodus, jo objektīvi šī situācija nav izveidojusies cilvēku vainas dēļ. Ir neskaidrība, kā rīkoties pareizi. Sagaidu pašvaldības rīcības plānu un aktīvu saziņu ar iedzīvotājiem par šo jautājumu, kā iedzīvotajiem pareizi rīkoties," žurnālistiem sacīja ministrs.

Ministrs uzsvēra, ka attiecīgie saistošie noteikumi domei bija jāpieņem jau līdz 2017. gadam. "Šobrīd Rīgas pašvaldība faktiski ilgstoši neievēro likumu. Tas ir diezgan absurdi, ka mums ir šobrīd situācija, kur izvēlētais uzņēmums "Tīrīga" slēdz līgumus ar iedzīvotājiem un līgumu noteikumi pēc savas būtības atbilst jaunajiem saistošajiem noteikumiem, kas nav pieņemti. Tādā ziņā "Tīrīga" it kā izpilda likuma prasības. Kamēr tas, kas ir esošajos saistošajos noteikumos neatbilst vairs tiem noteikumiem, ko pati Rīgas pilsēta ir apstiprinājusi. Absurda situācija, ka "Tīrīgas" noteikumi neatbilst esošajiem saistošajiem noteikumiem, un tā nedrīkstētu būt. Šī likumiskā saskaņa ir lieta, ko būtībā var atrisināt tikai Rīgas dome," sacīja ministrs.

Uz jautājumu, vai pēc 15. septembra "Tīrīgai" nav likumiska pamata sākt darbu, Pūce atbildēja, ka "Tīrīgas" darbības pamats būs līgumi, kas noslēgti ar iedzīvotājiem, un, no tāda viedokļa raugoties, "Tīrīga" varēs izpildīt līgumu noteikumus. "Tā ir absurda situācija, ka Rīgas pašvaldības saistošie noteikumi neatbilst likumam, un teorētiski pašvaldība varēs piemērot sodu "Tīrīgai" par to, ka tā izpilda likumu. Ceru, ka pašvaldība pieņems jaunus saistošos noteikumus. Es gaidu paskaidrojumus no Rīgas pašvaldības par likuma neievērošanu," sacīja ministrs.

Arī par pilsētnieku bažām, ka līgumi ar "Tīrīgu" nemotivē cilvēkus šķirot atkritumus, Pūce atbildēja, ka "esam norādījuši pašvaldībai, ka izvirzītie noteikumi par minimālo atkritumu tvertnes izmēru un minimālo izvešanas biežumu faktiski ir demotivējoši attiecībā uz likumā paredzētajiem mērķiem, un mēs esam aicinājuši skatīties uz citu – Pierīgas – pašvaldību pieredzi, kas ir pieņēmušas daudz labākus un šķirošanu veicinošus noteikumus līgumos. Tas ir jautājums, kas Rīgas pašvaldībai ir jāatrisina saistošajos noteikumos – kādi būs precīzi minimālie kritēriji".

Burovs, uzklausot ministra pārmetumus pašvaldībai par situāciju ar atkritumu apsaimniekošanas līgumiem, atzina, ka viņam "nav argumentu, lai nepiekristu ministra teiktajam". Burovs apzinās esošo situāciju un sacīja, ka "ir izslēgts", ka Rīgā 16. septembrī veidosies situācija, ka ielās būs neizvesti atkritumi.

"Es piekrītu un apzinos, kāda šobrīd ir situācija. No pašvaldības puses mēs paliekam pie sava lēmuma un uzskatām, ka KP iespējamais lēmums par pagaidu noregulējumu ir juridiski nepamatots. Pašvaldības pozīcija ir, ka mēs plānojam apstrīdēt to tiesā. Taču šobrīd mums jārunā par situāciju, ja pagaidu noregulējums tiks pieņemts tuvākajās dienās. Tad būs kritiska situācija, un mums vajadzētu darīt visu, lai neizveidotos situācija, ko esam redzējuši vienā vai otrā pilsētā, piemēram, Itālijā, kur atkritumi nav izvesti un stāv uz ielas. Tas ir absolūti izslēgts, tāpēc šobrīd strādājam pie varianta ko darīt, ja būs pagaidu noregulējums," skaidroja domes priekšsēdētājs.

Burovs atzīst, ka tādā ārkārtas situācijā atbilstoši iepirkumu likumam būs jāveic sarunu procedūra. "Šobrīd ir jautājums, vai ar vienu uzņēmumu vai vairākiem, un kādi šobrīd uzņēmumi, izņemot "Tīrīgu", ir spējīgi veikt šo pakalpojumu. Aktuāls ir arī jautājums, par kādu summu. Tā noteikti nevar būt esošā, "Tīrīgas" piedāvātā summa, jo tajā ir paredzētas investīcijas. Tas ir saprotams, ka, ja pagaidu noregulējums var būt uz termiņu ne ilgāku par diviem gadiem jeb līdz 2021. gada jūlijam, tad nekādas investīcijas šis pagaidu operators neplāno veikt, tāpēc izmaksām vajadzētu būt citām," skaidro Brovs.

Mērs atzīst, ka par līgumiem pašvaldībai ir nākamnedēļ jāskaidro cilvēkiem, kā viņiem rīkoties ar līgumu pārslēgšanu un izmaksām. "Mums jābūt gataviem visiem scenārijiem, tas ir mūsu mājas uzdevums, un tuvākajā laikā arī plānojam ar to iepazīstināt ministriju. Nekādā gadījumā mēs nevaram pieļaut, ka pašvaldība turpina diskutēt, strīdēties un tiesāties, bet nedara neko. Tā ir pašvaldības funkcija un atbildība, un mēs noorganizēsim visu, lai no 16. septembra būtu spēkā saistošie noteikumi," saka Burovs.

Savukārt uz žurnālistu iebildi, ka ir nepieciešams zināms laika periods, lai saistošie noteikumi stātos spēkā, Pūce sacīja, ka tas prasa divas nedēļas. Burovs sacīja, ka "mēs pieņemsim un uzreiz sāksim rīkoties, un pat ja tie sāks darboties vēlāk, nebūs tāda situācija, ka mēs gaidīsim, kamēr tie stāsies spēkā, un atkritumi tikmēr nebūs izvesti. Tāda situācija nebūs".

Par sarunu procedūru pagaidu noregulējuma gadījumā Burovs atturējās prognozēt, cik ilga tā varētu būt, jo vispirms jāformulē kritēriji – cik dalībnieki, kādi nosacījumi, ko mēs gribam. "Piemēram, kuriem uzņēmumiem ir atļauja šādu pakalpojumu veikšanai, jo pēc 15. septembra atļauja citiem uzņēmumiem beigsies un būs tikai "Tīrīgai". Tāpēc var atrunāt, ka atļauju var saņemt, nekavējoties noslēdzot līgumu ar pašvaldību. Nekādā gadījumā pagaidu noregulējuma situācijā mēs nevaram skatīties tikai uz vienu uzņēmumu "Tīrīga", šobrīd mums jāizskata visi varianti," sacīja mērs. Viņš organizē regulāras sanāksmes par šo jautājumu, un nākamā sanāksme plānota domē pirmdien, uz kuru visiem iesaistītajiem uzdots pamatot izmaksas, izvērtēt pretendentu skaitu. "Pati sarunu procedūra būs ātra. Ja KP šonedēļ pieņem lēmumu, tad mums ir nedēļa laika, ja pēdējās dienās, tad mums ir dažas darba dienas," sacīja Burovs.

Viņš piebilda, ka iedzīvotājiem svarīga ziņa ir tā, ka patlaban notiek darbs, lai noslēgtu līgumu ar lielāko apsaimniekotāju "Rīgas namu pārvaldnieks", līgums tiks parakstīts ceturtdien. Tāpat būs ar kapsētu pārvaldi. "Aicinu iedzīvotājus parakstīt līgumus ar "Tīrīgu", jo gadījumā, ja nebūs pieņemts lēmums par pagaidu noregulējumu, tad "Tīrīga" sāks strādāt tikai ar tiem, ar ko tai ir noslēgts līgums. Ja būs pagaidu noregulējums, tad būs jauna situācija," piebilda Burovs.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu, kāpēc KP tikai jūlijā sākusi pārbaudi, Pūce atbildēja, ka KP nevar pārmest, ka tik vēlu sāka pārbaudi, jo pēc likuma padome var pieņemt lēmumu par pārbaudes uzsākšanu tikai brīdī, kad ir nodibinājies iespējamais konkurences tiesību pārkāpums, un tas notika līdz ar lēmuma pieņemšanu par PPP līguma noslēgšanu.

KP jau iepriekš bija brīdinājusi, turklāt padome bija arī brīdinājusi Saeimu, kura 2015. gadā pieņēma likumu, ar kuru faktiski likvidēja konkurenci sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmā visā valstī. "Mēs tagad esam pievērsuši uzmanību Rīgai, bet monopols pastāv visās apdzīvotās vietās, jo tas ir modelis, kas noteikts likumā. Rīgas specifika ir tāda, ka Rīga vienīgā ir izvēlējusies veikt PPP iepirkumu uz tik ilgu – 20 gadu – termiņu. Lielākā daļa pašvaldību ir izvēlējušās trīs vai septiņu gadu līgumus, bet monopola situācija ir visur," skaidroja ministrs.

KP jau 2015. gadā Saeimas komisijā mēģināja pārliecināt deputātus, ka tas nav pareizi, tā ir arī vairākkārt sūtījusi vēstules par izvēlētajām formām, piemēram, ka Rīgu varētu sadalīt pa zonām. Zonas ietvaros būtu, protams, monopols, bet tas nodrošinātu kaut kādas konkurences iespējas nākamajos iepirkumos. KP ir preventīvi rīkojusies, bet, tagadējo pārbaudi varēja sākt tikai pēc līguma noslēgšanas, uzsver Pūce.

"Cits jautājums ir, vai likums ir pareizs, un par to būs jālemj. Ministrija gatavo jaunu vidējā termiņa atkritumu apsaimniekošanas plānu, kam nākamgad jāstājas spēkā. Tāpēc analizējam, kāda ir pareiza atkritumu apsaimniekošanas zonu sistēma. Tagad ir liela paļaušanās uz pašvaldību izvēli, bet, domājot par nākotni, tam būs jāmainās," sola ministrs.

Jau ziņots, ka Pūce iepriekš norādīja, Rīgas dome jau vairākus gadus nepilda Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktos pienākumus un pašvaldības spēkā esošie saistošie noteikumi neatbilst likuma prasībām.

Pašvaldību likuma 93. panta kartībā nosūtītā vēstulē Pūce pieprasīja Burovam septiņu dienu laikā sniegt paskaidrojumus, kā arī iesniegt detalizētu krīzes, kas Rīgā var veidoties 16. septembrī, plānu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu un nodrošināšanu pilsētā pēc 15. septembra, kad būtu jāstājas spēkā līgumam ar AS "Tīrīga".

Pūce Burovam uzdeva atbilstoši pašvaldības izstrādātajam un ministrijā iesniegtajam krīzes plānam, nekavējoties nodrošināt Rīgas iedzīvotājiem objektīvu un pilnvērtīgu informāciju par atkritumu apsaimniekošanas līgumu slēgšanu ar AS "Tīrīga" situācijā, kad pašvaldība nav izdevusi jaunus saistošos noteikumus, tādējādi radot pamatotus jautājumus par šādas rīcības likumību.

Savukārt Rīgas dome atkārtoti izplatījusi atgādinājumu, aicinot iedzīvotājus un uzņēmumus savlaicīgi noslēgt līgumus ar jauno atkritumu apsaimniekotāju AS "Tīrīga", jo no 15. septembra Rīgā būs jauns atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējs, kas nodrošinās vienādus nosacījumus visiem atkritumu radītājiem.

Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu no 15. septembra līdzšinējie līgumi par atkritumu apsaimniekošanu vairs nebūs spēkā esoši un citiem atkritumu apsaimniekotājiem nebūs tiesiska pamata nodrošināt atkritumu izvešanu. Savukārt tiem iedzīvotājiem, kas nebūs noslēguši līgumu ar AS "Tīrīga", nebūs leģitīma pamata saņemt pakalpojumu.

Pašvaldība ir sagatavojusi jaunu saistošo noteikumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu projektu. Nozīmīgākās izmaiņas ir, ka tajā iedzīvotājiem ir paredzēta iespēja atkritumus izvest vienu reizi mēnesī, ja īpašumā deklarētas ne vairāk kā divas personas, vai pat reizi divos mēnešos – ja mājsaimniecība ir iesaistījusies atkritumu šķirošanā. Tāpat saistošie noteikumi nosaka arī minimālo atkritumu konteinera izmēru 0,12 kubikmetri, kas samazinās faktisko maksu par pakalpojumu tām privātmājām, kas rada mazāku atkritumu apjomu.

Līdzšinējie līgumi ar atkritumu apsaimniekotājiem beidzas 14. septembrī. Ja līdz 15. septembrim netiek pārslēgts līgums ar jauno pakalpojumu sniedzēju AS "Tīrīga", var tikt piemērots administratīvais sods par neiesaistīšanos sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmā. To nosaka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 75. pants. Uzraudzību un kontroli nodrošinās Rīgas Pašvaldības policija, brīdinājusi dome.

Jau ziņots, ka 28.augustā, balsoties uz Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta viedokli, Rīgas dome atlika saistošo noteikumu izskatīšanu, kuri turpmāk regulētu atkritumu apsaimniekošanu Rīgā. Burovs paziņoja, ka saņēmis iesniegumu no Mājokļu un vides departamenta direktora Anatolija Aļeksejenko, kurā viņš aicina atlikt saistošo noteikumu izskatīšanu.

28. augustā notikusi pašvaldības pārstāvju un SIA "Getliņi EKO" mutvārdu viedokļa uzklausīšana, klātesot visiem Konkurences padomes (KP) locekļiem, kuri mutiski apliecinājuši, ka lēmums par pagaidu noregulējumu - piemērot aizliegumu slēgt iedzīvotājiem līgumus ar AS "Tīrīga" vai nē – sagaidāms turpmāko divu nedēļu laikā, proti, līdz 15. septembrim. "Līdz ar to uzskatām, ka saistošo noteikumu izskatīšana nav lietderīga," paudis Aļeksejenko.

Kā ziņots, "Getliņi EKO" ir noslēdzis 686,3 miljonu eiro vērtā Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās-privātās partnerības procedūru un par konkursa uzvarētāju atzinis SIA "CREB Rīga", ko izveidojuši divi vides pakalpojumu sniedzēji – SIA "Clean R" un SIA "Eco Baltia vide".

Atbilstoši publiskās-privātās partnerības procesam konkursa uzvarētājs nodrošinās Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un investīcijas turpmākos 20 gadus.

Jūnija sākumā "Getliņi EKO" un "CREB Rīga" Uzņēmumu reģistrā reģistrējušas kopsabiedrību "Rīgas vides pakalpojumi", lai saskaņā ar publiskā iepirkuma rezultātiem Rīgā veiktu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas modernizāciju un ieviestu atkritumu šķirošanas risinājumus. Vēlāk uzņēmuma nosaukums mainīts uz "Tīrīga".

No 15. jūlija sākta līgumu pārslēgšana ar "Tīrīga", kas līdz 15. septembrim jāizdara visiem dzīvokļu un ēku īpašniekiem vai apsaimniekotājiem – gan iedzīvotājiem, gan juridiskām personām.

Savukārt KP 30. jūlijā paziņoja, ka par iespējamu ES dibināšanas līguma pārkāpumuierosinājusi pret Rīgas domi un "Getliņi EKO" pārkāpuma lietu, kas varētu arī noteikt pagaidu noregulējumu par līguma pārslēgšanas iesaldēšanu.

"Mēs redzam, ka Rīgas domes un "Getliņi EKO" iecere ir uz turpmākajiem 20 gadiem atkritumu apsaimniekošanas tirgū noteikt monopolu, līdz ar to neredzam, ka pie šādiem apstākļiem varētu attīstīties konkurence. Pieļaujot šādu situāciju, mēs pēc 20 gadiem nevarēsim saprast, kā tas ir noticis, ka tiek būvēta ļoti dārga, sadārdzināta, resursietilpīga un dažādām nevajadzīgām ekstrām bagāta sistēma," intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

Viņa nenoliedza, ka investīcijas jaunajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā ir milzīgas, bet uzreiz esot skaidrs, ka tās laika gaitā ir jāatpelna un jau tagad iedzīvotāji, kuri pārslēguši līgumu, sūdzas par sadārdzinātajiem tarifiem, kas pieauguši par 40%.

Tikmēr dome, neraugoties uz KP darbībām, neplāno apturēt apsaimniekotāju līgumu slēgšanu ar akciju sabiedrību "Tīrīga".

Līdz 19. augustam Rīgas domei bija jāiesniedz savi skaidrojumi KP.

Savukārt septembra sākuma KP varētu pieņemt lēmumu par aizlieguma noteikšanu iedzīvotāji līgumu slēgšanai ar "Tīrīga" uz lietas izmeklēšanas laiku. Pati lietas izmeklēšana gan varētu ilgt pat līdz diviem gadiem.