Laikraksts skaidro, ka politiķi varētu meklēt kādu "trešo ceļu", kas ļauj neapstiprināt Muižnieku amatā, bet vienlaikus neliedz kandidēt jaunās LU rektora vēlēšanās.
Bažas par iespējamo tiesvedību esot iemesls tam, kāpēc jālemj, vai no normas, kas liegtu Muižniekam kandidēt atkārtoti, nevajadzētu atteikties, sacīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Viņš noliedza, ka šāds scenārijs – ļaut Muižniekam tomēr kandidēt vēlreiz – būtu bijis gatavs jau iepriekš.
Ašeradens laikrakstam klāstīja, ka šobrīd nav skaidrs, kāpēc norma, kas liedz atkārtoti kandidēt pēc Ministru kabineta noraidījuma, vispār savulaik iekļauta Augstskolu likumā. "Ja man Satversmes tiesā vajadzētu pamatot, kāds no šīs normas labums, diez vai es to skaistos vārdos varētu pateikt," teica Ašeradens. Viņš sprieda: ja vēlēšanu procesā bijuši pārkāpumi, par tiem rektors parasti nav atbildīgs, jo nav saistīts ar vēlēšanu organizēšanu. Līdz ar to sanāk, ka norma ir diskriminējoša.
Ašeradens gan uzskata, ka LU rektora vēlēšanas vispār vajadzētu atlikt un rīkot tās tikai pēc tam, kad uzrakstīts un pieņemts jauns likums tieši par LU, ieviešot tur modernāku pārvaldību.
Taču pret atsevišķa likuma rakstīšanu, kā ziņo "Latvijas Avīze", katrai augstskolai iebilst izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Viņa gan arī nepiekrita Ašeradenam par nepieciešamību neliegt noraidītam rektoram kandidēt vēlreiz. Pēc ministres domām, ja rektors ir atbildīgs
Vaicāts, vai kandidētu uz LU rektora amatu atkal, ja to varētu darīt, Muižnieks laikrakstam atbildēja, ka apsvērtu tādu iespēju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
