Ne visās slimnīcās strādājošajiem ārstiem ir noslēgti līgumi ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) par kompensējamo zāļu izrakstīšanu pacientiem pēc tam, kad viņi tur beiguši ārstēšanos, portāls "Delfi" uzzināja atbildīgajā iestādē. Tas nozīmē, ka slimniekam vai viņa tuviniekiem jādodas pie sava ģimenes ārsta, kurš izrakstīs recepti.
Ilze Sperga, kuras vārds izskanējis saistībā ar viņas mātes, insulta pacientes, ārstēšanās pieredzi Rēzeknes slimnīcā, cita starpā sociālajā medijā "Twitter" vēstīja par šo piedzīvoto "birokrātiska rakstura problēmu" citā – Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Tur ārsti atpazina un ārstēja mātes insultu, taču, izrakstoties no slimnīcas, atklājās, ka tikt pie zālēm ir sarežģīti.
Lai māte, kas tobrīd jau atradās rehabilitācijā Siguldas slimnīcā, saņemtu Daugavpils reģionālajā slimnīcā ārsta ieteiktās zāles, kur viņa iepriekš ārstējās insulta vienībā, Spergai bija jāsazinās ar ģimenes ārstu, lai tiktu pie zāļu receptēm, un tad tās jāved mammai uz Siguldu. Lai tiktu pie ģimenes ārsta, būtu jāmēro tāls ceļš, jo viņš pieņem citā pilsētā, kur Sperga dzīvo.
"Daugavpils slimnīcā ir nozīmēts terapijas kurss, bet ārstējošais ārsts nevar izrakstīt zāles. Tas jādara ģimenes ārstam," situāciju raksturoja Sperga. To, ka nevarot izrakstīt receptes, portālam "Delfi" sākotnēji apstiprināja Daugavpils reģionālā slimnīca, taču NVD skaidrojums paredz citu kārtību.
Neredzot pacientu, zāles raksta attālināti
Tā kā vajadzēja recepti mātes zālēm, Sperga zvanījusi mammas ģimenes ārstei, kura medikamentus izrakstīja. Tad ar mātes invaliditātes apliecību Rīgā, Ulbrokas aptiekā, viņa pirka zāles, un no galvaspilsētas veda uz Siguldu, kur tobrīd rehabilitāciju izgāja viņas mamma. "Sanāk, ka šādā gadījumā ģimenes ārstam, neredzot pacientu, ir jāizraksta viņam zāles attālināti," portālam "Delfi" problēmu atklāja Sperga.
NVD norāda, ka lēmumu par receptes attālinātu izrakstīšanu, piemēram, hroniskam pacientam pieņem ārsts.
Kāda ir kārtība, kad aptiekā jāiegādājas citam cilvēkam izrakstītas e-receptes zāles, piemēram, radiniekam vai kaimiņam)? NVD skaidro: jāuzrāda e-receptes ID numurs, kurš pieejams ārstam un pacientam, jānosauc pacienta vārds, uzvārds, jāuzrāda savs personu apliecinošs dokuments, lai farmaceits atzīmētu sistēmā zāļu saņēmēju.
Iepriekš arī iestāde uzsvērusi, ka aptiekās nav jāuzrāda citu personu dokumenti.
Ja zināms, ka pacienta vietā e-recepšu zāles regulāri iegādāsies cits cilvēks, pacientam ir iespēja E-veselības portālā viņu deleģēt piekļūt savā E-veselības profilā esošajiem medicīniskajiem datiem, tostarp apskatīt un pacienta vietā aptiekā iegādāties ārsta izrakstītās e-receptes zāles, neuzrādot e-receptes ID numuru. Deleģējumu E-veselības portālā iespējams uzlikt uz noteiktu laika periodu, kā arī to var mainīt vai atcelt.
Daugavpils slimnīca biežāk tikai rekomendē, nevis izraksta
Daugavpils reģionālajā slimnīcā portāls "Delfi" uzzināja, ka slimnīca sniedz tikai rekomendācijas, jo tā nav primārās veselības aprūpes sniegšanas iestāde. Tā apgalvoja slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs.
"Slimnīca tikai rekomendē, bet pacientiem medikamentus izraksta tikai speciālisti ambulatorās apskates ietvaros. Slimnīca, izrakstot epikrīzi, var ieteikt konkrētu medikamentu, bet ne izrakstīt receptes," norādīja Semjonovs.
Tomēr NVD norāda, ka slimnīcas var izrakstīt zāles. Šobrīd teju visās Latvijas slimnīcās strādājošie ārsti, kuri ir noslēguši līgumu ar NVD par kompensējamo zāļu izrakstīšanu, var sniegt ne vien ieteikumus, bet arī izrakstīt medikamentus vai medicīniskās ierīces turpmākai ārstēšanai ārpus šīs slimnīcas, portāls "Delfi" uzzināja NVD.
Pēc sarunas ar portālu "Delfi", Semjonovs sazinājās ar NVD un vēlāk atzina, ka viņa vadītajā slimnīcā tomēr esot iespēja izrakstīt receptes, arī pametot stacionāru. "Šādu opciju izmantojam ļoti reti," atzina Semjonovs.
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka nelaime ar Spergas māti notika jūlijā, tuviniekiem bija bažas par insultu, tāpēc arī saukta neatliekamā palīdzība, kas māti nogādāja Rēzeknes slimnīcā. Taču dežurējošais ārsts māti naktī no slimnīcas izrakstījis. Pēc izrakstīšanas no slimnīcas tuvinieki nogādājuši sirmgalvi Daugavpils reģionālajā slimnīcā, kur viņa turpināja ārstēšanos insulta vienībā. Tur ārsti insultu atpazinuši. Pa šo laiku Spergas mamma ir izgājusi rehabilitācijas kursu Jaunķemeros, ir bijusi arī Siguldas slimnīcas rehabilitācijas nodaļā, bet ārstēšanās vēl ir jāturpina. Ārsti saka, ka pilnīgas izveseļošanās potenciāls ir zems.
Otrdien Sperga vērsās Veselības inspekcijā (VI), aicinot izskatīt Rēzeknes slimnīcā sniegto veselības aprūpi. Viņa arī nosūtījusi iesniegumu Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) Ētikas komisijai un Aroda tiesai.