Video: 'Dalīsim atradumus fiskālajā telpā' - politiķi par budžeta sarunām  (68)

Pagājušā piektdienā, kad valdības ārkārtas sēdē bija paredzēts galīgi vienoties par budžeta prioritātēm, Jaunā konservatīvā partija (JKP) lūdza sarunas atlikt uz nedēļu, kam piekrita pārējie sadarbības partneri.

Pirmdien no rīta intervijā "Latvijas Radio" tieslietu ministrs, JKP līderis Jānis Bordāns stāstīja, ka piektdien sarunas tika pārtrauktas, jo vienuviet sakritusi virkne apstākļu. Partneriem neesot šķitis svarīgi, kā būtiskāko šī brīža valdības jautājumu skatīt JKP plānu nabadzības izskaušanai un izkļūšanai no zemo ienākumu slazda. "Visi mūsu piedāvājumi par neapliekamo minimumu un minimālās algas celšanu reducējās uz to, ka atliksim un ieviesīsim ļoti pakāpeniski. Finanses valdībā, kā zināms, dala Jānis Reirs un "Vienotība", un viņam nesanāk esošā budžeta ietvaros šo plānu īstenot," situāciju no sava skata punkta raksturoja JKP līderis.

Savukārt jautājumā par Liepājas cietumu, Bordāns gan skaidroja, ka tas nav galvenais nesaskaņu iemesls. Ministrs uzskata, ka ir jāredz notikumu kopsakarības. "Tas nav vienkārši būvniecības kartelis, tā ir organizētā noziedzība, kas stiepjas valdībā, visās iepriekšējās valdībās. Tagad atklājas pamazām, ka šī pati organizētā noziedzība ir kaut kādā veidā varējusi, iespējams, ietekmēt prezidenta ievēlēšanu. Tas pats attiecas uz budžetu. Es neizslēdzu, ka šie būvnieku kari varēja apmierināt vai neapmierināt infrastruktūras sakārtošanu, kur netiek ņemti kukuļi. Visi jautājumi ir ļoti saistīti, bet mūsu prioritāte šodien ir nabadzības izskaušana," sacīja Bordāns.

Viņš uzsver, ka jautājums par cietuma būvniecību bijis tikai viens no sarunu punktiem un "izgaismojis šo problēmu, ka vecā mafija nespēj samierināties, ka budžeta sarunas notiek citādāk, nekā, iespējams, iepriekš". Bordāns uzskata, ka partijas priekšlikumi ir balstīti finansiālos aprēķinos un finansiāli "tas viss ir izdarāms". No Bordāna teiktā bija noprotams, ka JKP nevēlas šīs valdības gāšanu un uzskata to par tā vērtu, lai saglabātu, lai gan jūtot spiedienu, lai paši aizietu no valdības.

Jau ziņots, ka pēc piektdienas ārkārtas sēdes, kad starp koalīcijas partneriem radās nesaprašanās jautājumā par Liepājas cietuma būvniecības sākšanas laiku, pārējie koalīcijas partneri plašsaziņā neslēpa pārsteigumu un izbrīnu par JKP rīcību, prasot atlikt budžeta veidošanas sarunas.

Pēc sēdes Bordāns paziņoja, ka ar būvnieku SIA "Abora" netiks slēgts līgums par Liepājas cietuma būvniecību. Šādu lēmumu Bordāns pieņēmis, "ņemot vērā apstākļus Latvijas tirgū un to, ka koalīcijā faktiski nav atbalsta finansējuma piešķiršanai būvniecībai," jo tehniski ticis piedāvāts būvniecību atlikt uz vairākiem gadiem, kas nozīmētu, ka būtu jāsludina jauns konkurss.

Bordāns lēmis izsludināt jaunu starptautisku konkursu. "Tas ir mans kā tieslietu ministra lēmums. Nav pat būtiski, kāds ir valdības lēmums," sacīja ministrs. "Nevaru galvot, ka pat ideālākais konkurss šo procesu padarīs lētāku. Varbūt tāds brīnums notiks, bet es to noteikti nevaru galvot," piebilda politiķis, vēstīja aģentūra LETA.

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) piektdienas pēcpusdienā presei atzina, ka, "ja Bordāns piekrīt, ka Liepājas cietumam vajadzētu jaunu konkursu, tad viņš loģiski piekrīt arī tam, ka celtniecība sāktos 2022. gadā. Visi pārējie piekrīt, tad es arī saprotu, ka vienošanās būtu". Tā valdības vadītājs raksturoja situāciju ar budžeta veidošanas gaitu piektdien.

Skaidrojot situāciju piektdienas valdības sēdē, kad netika panākta vienošanās par Liepājas cietuma būvniecību, premjers presei sacīja, ka "mēs šodien plānojām izskatīt valdības budžeta prioritātes jeb vienoties, kā pārdalīt papildus naudu nākamā gada budžetā. Mēs esam vienojušies gandrīz par visu – kā redzam algas pieaugumu mediķiem, skolotājiem, kā ar neapliekamā minimuma pacelšanu atslogot zemās algas, iespēju pacelt minimālo algu. Visās jomās, kas svarīgas valdības koalīcijas partneriem, bijām panākuši vienošanos, bet tad nonācām pie viena klupšanas akmens - cietuma celtniecības".

"Redzējām, ka nauda būtu atrodama un būvniecību varētu sākt no 2022. gada. Līdz galam vienošanās nav, koalīcijas partneris lūdz atlikt, atlikām," skaidroja premjers uzsverot, ka pieci koalīcijas partneri ir panākuši vienošanos par visu. "Kad jau likās, ka kompromiss ir noslēgts, pēkšņi parādās klupšanas akmens Liepājas cietums," klāstīja premjers par nesaskaņu iemeslu. Viņš atzina, ka darba pienākumu dēļ tikai no žurnālistiem pēcpusdienā uzzinājis, ka Bordāns sludinās jaunu konkursu.

Savukārt JKP pārstāvji laikā kopš piektdienas plašsaziņā vairākkārt pauduši viedokli, ka budžeta veidošanas gaitā nav pietiekami ņemtas vērā viņu prioritātes, tādēļ sarunām par budžetu jāturpinās.

Jau ziņots, ka Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajā informatīvajā ziņojumā par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.-2022.gadam teikts, ka nākamā gada ministriju prioritārajiem pasākumiem piešķirs papildu finansējumu 152,6 miljonu eiro apmērā.

Pēc FM aplēsēm, 2020.gadā fiskālā telpa ir 178,1 miljons eiro. No tiem 152,6 miljonus eiro plānots piešķirt ministriju prioritātēm, bet 25,5 miljonus eiro neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem.

2020.gada budžetā papildus līdzekļus 50 miljonu eiro apmērā plānots novirzīti mediķu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai un Veselībasministrijas prioritātēm, savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātēm plānots novirzīt astoņus miljonus eiro, bet, lai nodrošinātu lēmuma no 2019.gada 1.septembra palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes līdz 750 eiro pilnam gadam izpildi papildus plānots novirzīt 23 miljonus eiro.

Diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 300 eiro no 2020.gada 1.janvāra plānots novirzīt 32 miljonus eiro, Iekšlietu ministrijas prioritātēm papildus plānots novirzīt 18,9 miljonus eiro, Kultūras ministrijas prioritātēm - 13 miljonus eiro, savukārt minimālo ienākumu līmeņa palielināšanai - desmit miljonus eiro.

Sabiedriskajiem medijiem 2020.gada budžetā papildus paredzēts novirzīt 6,3 miljonus eiro, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam - 600 000 eiro, bet Centrālajai vēlēšanu komisijai - 600 000 eiro.

Jaunajam politisko partiju finansēšanas modelim plānots novirzīt piecus miljonus eiro, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu nodrošināšanai - desmit miljonus eiro.

Valsts prezidenta kancelejai plānots novirzīt papildus 700 000 eiro, Tiesībsarga birojam - 100 000 eiro, Satversmes aizsardzības birojam - 400 000 eiro, Valsts kontrolei - 500 000 eiro, Augstākajai tiesai - 100 000 eiro, Satversmes tiesai - 900 000 eiro, bet prokuratūrai - 400 000 eiro.

Septiņus miljonus eiro plānots novirzīt aizdevumiem pašvaldībām pirmsskolas izglītības iestāžu celtniecībai. Satiksmes ministrijas prioritātēm papildus plānoti 9,4 miljoni eiro, savukārt administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai - 1,1 miljonu eiro. Ārlietu ministrijas prioritātēm 2020.gada budžetā papildus plānots novirzīt trīs miljonus eiro.