Eksprezidentam Guntim Ulmanim – 80  (96)

Ulmanis Valsts prezidenta amatā bija no 1993. līdz 1999. gadam. Ulmaņa prezidentūras laikā liela uzmanība tika pievērsta ārpolitikai – Latvijas integrācijai starptautiskajās organizācijās, sadarbības veidošanai un nostiprināšanai gan ar Eiropas, gan citām valstīm. Viens no nozīmīgākajiem panākumiem Ulmaņa prezidentūras laikā ir noslēgtais Latvijas-Krievijas līgums par Krievijas armijas izvešanu no Latvijas, kam sekoja pilsonības likuma pieņemšana, teikts Valsts prezidenta mājas lapā. Ulmanis ir aktīvi iestājies par sakļautas sabiedrības veidošanu, lielu uzmanību pievērsis Latvijas vēstures izpētes un tās izskaidrošanas jautājumiem.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka pēdējā Latvijas brīvvalsts prezidenta amata izpildītāja Kārļa Ulmaņa brāļa dēls Guntis Ulmanis dzimis 1939. gada 13. septembrī Rīgā. Viņa tēvs savulaik tika apsūdzēts spiegošanā pret PSRS ar kontrrevolucionāru nolūku, propagandā un aģitācijā. 1941.gadā notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 10 gadiem. 1941. gadā Ulmanis izsūtīts uz Sibīriju. 1946. gadā atgriezies Latvijā un dzīvojis Ēdolē pie attāliem radiem, kur arī sācis skolas gaitas. 1949. gadā viņa tuvinieki atkārtoti deportēti, taču viņam pašam izdevies izglābties.

Līdz 1955. gadam Ulmanim gan bijis patēva uzvārds – Rumpītis. Saņemot pasi viņš to mainījis atpakaļ uz Ulmanis. Ulmanis ir precējies, divu bērnu tēvs. Viņš mācījies Pumpuru vidusskolā, 1963. gadā beidzis Latvijas Lauksaimniecības Universitāti rūpniecības plānošanas ekonomikas specialitātē.

No 1963. līdz 1965. gadam dienējis PSRS armijā. Dienesta laikā viņš arī iestājies PSKP, no kuras izstājies 1989. gadā. Pēc dienesta strādājis par ekonomistu, bijis pasniedzējs, kā arī strādājis Tramvaju un trolejbusu pārvaldē, vienlaikus bijis pasniedzējs toreizējā Latvijas Valsts Universitātē – pasniedzis tautsaimniecības plānošanu.

1971. gadā viņš sācis strādāt par Rīgas izpildkomitejas plānošanas komitejas priekšsēdētāja vietnieku, taču 1971. gadā viņam šo amatu palūgts atstāt saistībā ar radniecību ar Kārli Ulmani. 1971. gadā viņam piedāvāts darbs sadzīves pakalpojumu sfērā – viņš bijis Rīgas rajona sadzīves pakalpojumu kombināta direktors.

1992. gada maijā viņš bijis ražošanas komercfirmas SIA "Prente" prezidents, taču darbību šajā amatā viņš apturējis pirms stājies Latvijas Bankas valdes locekļa amatā.

1992. gadā Ulmanis pēc Latvijas Zemnieku savienības (LZS) atjaunošanas iniciatora Jāņa Kinnas aicinājuma iestājies šajā partijā un 1993. gadā 5. Saeimas vēlēšanās kandidējis LZS sarakstā un ticis ievēlēts. Šī paša gada jūlijā Saeima Ulmani ievēlējusi Valsts prezidenta amatā. 1996. gada jūnijā viņš atkārtoti ievēlēts augstajā amatā, saņemot 53 Saeimas deputātu balsis no 100. Viņa pilnvaru laiks beidzies 1999. gadā.

2000. gada decembrī prese ziņoja, ka Ulmanis atteicies kandidēt pašvaldību vēlēšanās LZS sarakstā, kā arī būt potenciālais LZS kandidāts Rīgas mēra amatam. 2001. gada septembrī Ulmanis izstājies no LZS. Tai pašā gadā ar Einaru Repši vienojies par jaunas labējas partijas veidošanu, bet tā paša gada decembrī paziņojis, ka nolēmis nestāties Repšes veidotajā partijā "Jaunais laiks", taču solījis, ka atbalstīs Repši un viņa partiju, vēsta LETA arhīvs.

2002. gada oktobrī viņš piekritis Latvijas Hokeja federācijas (LHF) piedāvājumam ieņemt 2006. gada Pasaules hokeja čempionāta izpildkomitejas priekšsēdētāja amatu.

Ulmanis bijis SIA "Babbord" valdes loceklis, tenisa kluba "Prezidents" prezidents, kā arī Prezidenta Gunta Ulmaņa fonda goda prezidents. Viņš apstiprināts arī Latvijas Hokeja federācijas (LHF) valdē. Tāpat Ulmanis bijis AS "Dinamo Rīga" padomes priekšsēdētājs.

2008. gada augustā žurnālā "Pastaiga" viņš minēts kā viens no 50 Latvijā visapskaustākajiem cilvēkiem. Šajā gadā viņš iekļauts "Dienas Biznesa" veidotajā "Latvijas 1000 miljonāru" sarakstā.

2010. gadā Ulmanis atgriezies politikā, kļuvis par politiskā spēka "Par labu Latviju" valdes priekšsēdētāju un no šī saraksta ticis ievēlēts 10. Saeimā. Saistībā ar ievēlēšanu Saeimā pametis Kontinentālās hokeja līgas (KHL) kluba Rīgas "Dinamo" padomes priekšsēdētāja amatu.