Pašreiz virzītās teritoriālās reformas īstenošana būs viens no valsts ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes instrumentiem, tāpēc nepieciešams komplekss un detalizēts aprēķins un gaidāmo ieguvumu pamatotas prognozes, tāpat kā iespējamo seku un zaudējumu pamatots izvērtējums, uzskata Alsungas deputāti.
Vēstulē pausts viedoklis, ka Alsungas novada dome iestājas par secīgu, pārdomātu un demokrātisku teritoriālās reformas modeļa izstrādi un ieviešanu, kas ne tikai uzlabotu dzīvi pilsētās dzīvojošiem, kuri ir lielākā Latvijas sabiedrības daļa (68%), bet arī nepasliktinātu dzīves apstākļus un iespēju līdzdarboties demokrātiskas valsts procesos un ietekmēt pieņemtos lēmumus lauku teritorijās dzīvojošiem.
"Pieņemot, ka izpildīsies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības prognozētais ietaupījums 17 miljonu eiro gadā pašvaldību budžetos, tad likumprojekta "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums " sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā norādītie valsts budžeta izdevumi reformas īstenošanai, kas ir 310 miljoni, būs atgūti pēc 18 gadiem. Tas ir ļoti ilgs laiks ieguldījumu atpelnīšanai mūsdienu mainīgajā un globalizācijai pakļautajā pasaulē," teikts vēstulē amatpersonām.
Tāpēc deputāti vispirms aicina atklāt detalizētu analīzi par līdzšinējās teritoriālās reformas ieguvumiem un trūkumiem, to cēloņiem, kā arī kompleksu analīzi par jaunās reformas ieviešanas izdevumiem, prognozējamiem ieguvumiem un to termiņiem, kā arī iespējamiem zaudējumiem, ņemot vērā dažādu nozaru, pakalpojumu un funkciju perspektīvu.
"Īpaša uzmanība jāpievērš reformas ietekmei uz demokrātiskas sabiedrības attīstību Latvijā. Demokrātijas divi svarīgākie principi ir vienlīdzība un brīvība. Pašreizējā reformas virzība rada pamatotas bažas, ka turpmāk lēmumi nevis tiks izdiskutēti, atbilstoši demokrātiska lēmumu pieņemšanas procesa būtībai, bet gan īstenojot primitīvu vairākuma "demokrātiju", tiks īstenota lauku teritorijās dzīvojošo cilvēku diskriminācija attiecībā uz iespējām ietekmēt lēmumus, kas tiešā veidā ietekmēs viņu dzīves apstākļus konkrētajā lauku teritorijā," teikts vēstulē.
Pētījumā, kas tika veikts par Valsts kancelejas administrētā projekta "Administratīvā sloga samazināšana un administratīvo procedūru vienkāršošana" līdzekļiem atklāts, ka nākotnē joprojām būs aktuāla ideja, ka valstij vairs nav jānodrošina pakalpojumi pašai, bet gan jāiesaista sabiedrība pakalpojumu sniegšanā, valsts pārvaldei uzņemoties atbildību par rezultātu.
"Lai nodrošinātu funkciju izpildi atbilstoši mūsdienu informācijas telpas prasībām, valsts pārvaldei jākļūst mobilākai un atvērtākai. Sadarbība var tikt veicināta, attīstot sociālo uzņēmējdarbību, vienkāršojot un padarot efektīvākus normatīvos standartus, kā arī palielinot atsaucību un dažādību, decentralizējot pārvaldības procesus, nodrošinot pilnīgu atvērtību un atklātību, uzsverot atbildību, personalizējot pakalpojumus, veicinot indivīdu pašapkalpošanos un lietotāju virzītas inovācijas sabiedriskajā sektorā. Lēmumu pieņemšanas decentralizācija veicinās atbildības uzņemšanos zemākos pārvaldības līmeņos," uzskata Alsungas domē.
Decentralizācija ļauj efektīvāk pielāgot valsts sektora pakalpojumus konkrētām sabiedrības grupām, kultūras un ģeogrāfiskajiem kontekstiem, kā arī operatīvāk reaģēt uz pārmaiņām valstī un sabiedrībā, padarot valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus pieejamākus, elastīgākus un atbilstošākus konkrētā laika un vietas prasībām, teikts vēstulē.
"Lēmumu pieņemšanas decentralizācija stimulē iniciatīvu, sasaisti ar vietējām vajadzībām un atsaucību vietējā līmenī. Decentralizēta lēmumu pieņemšanas struktūra nepalielina darba sarežģītību, un veicina apmierinātību ar darbu. Lēmumu pieņemšanas decentralizācija veido plakanas organizāciju struktūras, kas ir elastīgākas, izmēģinot un ieviešot inovatīvas programmas un administratīvas sistēmas. Plakanas organizāciju struktūras rada vairāk iespēju darbiniekiem personiski kontrolēt darba procesu, nodrošina brīvu zināšanu pārnesi un ļauj darbiniekiem intensīvāk iesaistīties darba procesā, kas pozitīvi ietekmē darbinieku motivāciju," vērtē Alsungas deputāti.
"Tomēr pašreiz virzītā administratīvi teritoriālā reforma paredz vēl lielāku centralizāciju un lēmumu pieņemšanas koncentrēšanu augstākos līmeņos. Šī pretruna starp pētījumos atklāto par nākotnes attīstības tendencēm un plānotajām izmaiņām likumdošanā norāda uz to, ka reforma ir nepārdomāta, līdz galam neizvērtēta un tā nesasniegs gaidāmo rezultātu, bet ilgtermiņā pārvalde arvien vairāk attālināsies no iedzīvotājiem, demotivējot iedzīvotājus izrādīt iniciatīvu un iesaistīties, kas ilgtermiņā vēl vairāk padziļinās plaisu starp Latviju un citām attīstītām demokrātiskām sabiedrībām," satraukumu pauž alsundznieki.
"Alsungas novada iedzīvotāju vārdā aicinām nediskriminēt lauku teritorijās dzīvojošos iedzīvotājus un nepieļaut sasteigtu, nepamatotu teritoriālās reformas modeļa virzību, bet gan veidot tādu teritoriālo reformu, kas veicinās visas Latvijas teritorijas attīstību un rosinās iedzīvotāju aktīvu līdzdalību un iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā par savu teritoriju un to īstenošanu," teikts domes vēstulē, aicinot iesaistīt reformas izstrādē visas ministrijas, ņemt vērā katra novada dažādību un specifiku, pārvēršot to par pamatu valsts ilgtspējīgai attīstībai,teritoriālās reformas īstenošanā ievērot patiesas demokrātijas principus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
