Rosina ļaut piespiedu iekļūšanu dzīvoklī, ja īpašnieks nepilda likumu  (167)

Grozījumus iesnieguši deputāti Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK), Ēriks Pucens (KPV LV), Andris Kazinovskis (JKP), Ilze Indriksone (VL-TB/LNNK) un Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK).

Pašlaik likumā ir noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu.

Deputāti rosina noteikt, ka vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par piespiedu iekļūšanu dzīvokļa īpašumā, ja dzīvokļa īpašnieks atkārtoti nepildīs augstāk minēto pienākumu vai dzīvojamā mājā būs izveidojusies avārijas situācija.

Dombrava akcentēja, ka šo regulējumu plānots izmantot ārkārtas gadījumā, kad būs jau izmantotas visas iespējas risinājumu rast sarunu ceļā. Politiķis vērsa uzmanību, ka izmaiņu nepieciešamība saistīta ar konkrētiem gadījumiem, kad šāda regulējuma neesamības dēļ ar problēmām ir saskārušies pārējie mājas iedzīvotāji.

Piemēram, Rīgā, Krišjāņa Barona ielā pretlikumīgi privatizētas katlu telpas dēļ neesot bijis iespējams laikā mājai pieslēgt un atslēgt apkuri. Savukārt citā gadījumā, kādas mājas iedzīvotājiem, kuri dzīvo no 3. līdz 5. stāvam, esot grūtības tikt pie ūdens, jo 2. stāvā esošā dzīvoklī radušās problēmas ar ūdens vadu un vairs neesot nepieciešamais spiediens, lai ūdens būtu pieejams augstākos stāvos. Savukārt 2. stāva dzīvokļa īpašnieks nepieļaujot remonta veikšanu dzīvoklī paužot, ka viņam problēmu ar ūdens padevi neesot, pastāstīja Dombrava.

Politiķis norādīja, ka līdz ar to ir situācijas, kad esot paralizēta problēmu risināšana, jo tiesāšanās šajos gadījumos notiekot gadiem.

Iesniegtā likumprojekta anotācijā parlamentārieši sola, ka grozījumi radīs drošu un tiesisku mehānismu, ar kuru tiktu nodrošināta piekļuve kopīpašumā esošajām daļām. "Vienlaikus dzīvokļa īpašnieks, kura īpašumā piespiedu kārtā iekļūst, var būt drošs par personai piederošo kustamo mantu drošību, jo piespiedu iekļūšana īpašumā notiks Valsts policijas uzraudzībā," pauž deputāti.

Grozījumi paredzētu, ka augstāk minētajos gadījumos – nepildot likuma nosacījumus par dzīvokļa pieejamību vai avārijas situācijā – dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotie speciālisti, piesaistot Valsts policiju (VP), būs tiesīgi piespiedu kārtā iekļūt dzīvokļa īpašumā, lai tajā veiktu darbības, kas ir nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai.

Deputāti likumprojekta anotācijā izklāsta, kādi jau tagad ir likumā noteiktie pienākumi dzīvokļu īpašniekiem. Reizē politiķi norāda, ka tomēr nereti veidojas situācijas, kad atsevišķs dzīvokļa īpašnieks atrodas ilgstošā prombūtnē vai nevēlas sadarboties. Neskatoties uz iespējamo ārkārtas situāciju, kad steidzami nepieciešams veikt pasākumus attiecībā uz būvkonstrukcijām, dažādu komunikāciju sistēmām, atbildīgajām personām nav iespējams piekļūt kopīpašumā esošajām daļām, lai nodrošinātu mājas drošību, akcentē parlamentārieši.

Tāpēc nepieciešams radīt tiesisko pamatu, lai augstāk minētās atbildīgās personas, piesaistot VP, būtu tiesīgas iekļūt dzīvokļa īpašumā, pauž deputāti. Politiķi norāda, ka likumprojekts būtiski samazinās tiesvedību skaitu starp dzīvokļu īpašnieku kopību un dzīvokļu īpašniekiem, kuri ilgstoši atsakās izpildīt likumā minēto pienākumu.

Vaicāts par to, vai būtu nepieciešams sīkāks regulējums, lai nodrošinātu dzīvokļa īpašnieku objektīvās tiesības šādā situācijā, Dombrava atbildēja apstiprinoši. Likumprojekta izskatīšanas gaitā Saeimas komisijai vajadzētu rosināt atbildīgajai ministrijai attiecīgos papildu grozījumus iestrādāt Ministru kabineta (MK) noteikumos, skaidroja politiķis.

Deputāts atbalsta, ka MK noteikumos tiktu paredzēti stingri ierobežojumi atbildīgajām personām par to, ko viņi drīkst darīt īpašumā, priekšlikumi, kas aizsargās īpašnieku kustamo mantu un arī dzīvokļa īpašumu, kā arī kārtība, kas paredzētu sākotnēji laicīgi brīdināt un dot laiku brīvprātīgi nodrošināt piekļuvi īpašumam.

Komisijā varētu tikt diskutēt, vai būtu nepieciešams noteikt darbību fiksēšanu video un audio, lai īpašnieks nepieciešamības gadījumā varētu pārliecināties, ka atbildīgās personas rīkojušās atbilstoši, reizē nodrošinot, ka šie materiāli saglabājas privāti jeb konfidenciāli, pieļāva Dombrava, atbildot uz attiecīgo jautājumu.

Vaicāts, vai, zinot atsevišķas situācijas pagātnē, šīs normas tomēr būtu jāieraksta likumā, nevis MK noteikumos, politiķis atzina, ka dažkārt var būt nepieciešamība pēc sīkāka regulējuma likumā, lai nepieļautu šo tiesību negodprātīgu izmantošanu un par to ir iespējama diskusija komisijā.

Dombrava arī norādīja, ka vēl būs jāpārrunā iecerētā regulējuma tehniskie aspekti. Piemēram, par iekļūšanu dzīvoklī, piesaistot atslēdznieku un par to, ka pēc nepieciešamo darbību veikšanas īpašniekam tiktu atdotas jaunās atslēgas.