“Šī nekādā gadījumā nav paliatīvās palīdzības nodaļa,” sarunas sākumā uzsver Rīgas 1. slimnīcas Hronisko slimnieku īslaicīgās aprūpes nodaļas vadītāja Rita Rindža. Sarunā ar portālu “Delfi” viņa apgalvo, ka šobrīd ne pacienti, ne ārsti nesaprot, kas ir paliatīvā aprūpe, tomēr jau ilgus gadus vismaz trešdaļa pacientu šajā nodaļā pavada savas dzīves pēdējās dienas. Paliatīvā aprūpe varētu kļūt par šī stacionāra profilu, uzskata Veselības ministrija, taču kopīgu valodu ar Rīgas domi nespēj rast.
Pašvaldībā slimnīcas 17. korpusu uzskata par "diennakts sociālās aprūpes centru ar minimāla apjoma veselības aprūpi". Tautā to sauc par "sociālajām gultām". Pacienti te var uzturēties līdz diviem mēnešiem. Nodaļā strādā trīs ārsti, ārsta palīgs, divas medmāsas un trīs sociālie darbinieki. Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadlīnijām ar šādu īpaši apmācītu speciālistu kopumu pilnībā pietiek, lai nodrošinātu paliatīvo aprūpi ārpus slimnīcas.
Nodaļā galvenokārt guļ tie, kas nevar par sevi parūpēties mājās, ģimenes vardarbības upuri un tie cilvēki, par kuriem īslaicīgi nevar parūpēties tuvinieki. "Piemēram, nekustīgs cilvēks pēc smaga insulta ar barošanas zondi. Kad viņu izraksta, viņš jau spēj pats ēst, tuvinieki ir gatavi viņu uzņemt mājās," skaidro Rindža. Nodaļā neuzņem pacientus ar traheostomām, kam nepieciešama mākslīga plaušu ventilēšana un regulāras bronhoskopijas, akūtu psihozi, išēmisko insultu (mazāk nekā 10 dienas stacionārā), kā arī personas alkohola vai narkotiku reibumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
