Analizējot nacionālās drošības riskus, norāda uz augstu hibrīdā apdraudējuma līmeni  (19)

Projektā tiek apskatīta Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana, norādot, ka demokrātijas nosargāšana ir viens no nacionālās drošības sistēmas stūrakmeņiem.

Koncepcijas autori skaidro, ka demokrātija spēj darboties, ja pilsoņi pieņem lēmumus, balstoties uz informāciju, ko nodrošina mediju plurālisms un daudzveidība. Vispārzināms, ka Latvijas informatīvo telpu raksturo tādi demokrātijas principi kā preses brīvība un cenzūras aizliegums, un Latvijas mediju tirgū pastāv brīvā tirgus un konkurences nosacījumi, kas iedzīvotājiem dod rīcības brīvību izvēlēties sev tīkamu informācijas avotu. Vienlaikus koncepcijas autori norāda, ka Latvijas un Eiropas drukāto un elektronisko mediju pieejamība nacionālā un reģionālā līmenī ir būtisks informatīvās telpas drošības elements.

Būtiskas Latvijas informatīvās telpas ievainojamības ir saistītas ar nacionālā mediju tirgus strukturālajiem izaicinājumiem, teikts valdības dokumentā. Latvijas mediju telpa ilgstoši un sistemātiski cieš no zema finansējuma. Salīdzinoši mazais tirgus un nepietiekami ienākumi no reklāmas ierobežo mediju spējas ražot augstas kvalitātes saturu. Autori uzsver, ka īpaši negatīvi finansējuma trūkums ietekmē sabiedriskos medijus, kuru finansējums ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā.

Apdraudēt un radīt nopietnus nacionālās drošības riskus var mediju daudzveidības samazināšanās vai izzušana, it īpaši reģionos, liecina koncepcijas autoru vērtējums.

Drukātajai presei jākonkurē ar pašvaldību informatīvajiem izdevumiem, kuru saturā tiek iekļauti arī temati, kas neattiecas uz sabiedrības informēšanu par pašvaldības darbu, turklāt tie publicē sludinājumus un reklāmas, tādējādi nelabvēlīgi ietekmējot privāto reģionālo mediju ilgtspēju.

Tāpat demokrātiskā sabiedrībā un brīvā tirgus apstākļos valsts nevar tieši ietekmēt iedzīvotāju izvēli par labu konkrētam medijam. Trešajās valstīs, īpaši Krievijā, veidoto audiovizuālo saturu bieži vien ir finansiāli izdevīgāk iepirkt, nekā Latvijā vai Eiropā veidotos audiovizuālos produktus. Tas atvieglo ienākšanu Latvijas informatīvajā telpā arī tādam mediju saturam, kas ir pretrunā ar Satversmes burtu un garu, satur nepatiesu informāciju vai sagrozītas vēstures interpretācijas, rakstīts koncepcijā.

Tāpat autori norāda, ka Krievijas televīzijas programmu izplatīšana Latvijā ir sasniegusi ievērojamu apjomu, izmantojot nelegālas metodes - nelikumīgu straumēšanu un satelīttelevīziju operatoru viedkaršu koplietošanu. Šādā veidā tiek apieti NEPLP lēmumi apturēt programmu izplatīšanu Latvijā reģistrētās platformās par nopietniem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumiem.

Attiecībā uz Latviju saglabājas augsts hibrīdā apdraudējuma līmenis, kura galvenais elements ir naidīgas informatīvās ietekmēšanas aktivitātes, tostarp dezinformācija, teikts koncepcijā. Galvenais ārējais apdraudējums Latvijas informatīvajai telpai ir Krievijas īstenotā informatīvā politika ar mērķi graut Latvijas politisko, ekonomisko un sociālo ilgtspēju un stabilitāti, kā arī veidot Latvijas sabiedrisko domu sev vēlamā virzienā. Latvijas sabiedriskās domas ietekmēšanai Krievija izmanto dažādus līdzekļus, kā arī plašu dezinformācijas un propagandas metožu klāstu.

Latvijā tiek uzturēta un attīstīta noturīga Krievijas informatīvās telpas klātbūtne, kas rada būtisku un daudzos gadījumos arī nevienlīdzīgu konkurenci Latvijas informatīvajai telpai. Krievijas ietekmi informatīvajā vidē veicina Krievijas mediju pieejamība Latvijā un lielas sabiedrības daļas izvēle lietot tos kā galveno informācijas un izklaides avotu. Koncepcijas veidotāji uzskata, ka tas saistīts ar vairākiem iekšējiem faktoriem, piemēram, Latvijas sabiedrības etniskā un lingvistiskā daudzveidība, kā arī vidējā un vecākajā paaudzē gadiem izveidojušies mediju lietošanas paradumi, kuri daļēji pāriet arī uz jaunāko paaudzi.

Krievija ilgstoši izmanto valsts finansētos televīzijas kanālus, kā arī radiostacijas, no kurām vairākas Latvijā retranslē Krievijā veidotu saturu. Papildus Krievija īsteno vairākus specifiskus informatīvās ietekmes projektus televīzijas un radio jomā, kā arī interneta vidē, kas aptver ne tikai Latviju, bet arī citas Eiropas valstis, liecina koncepcijā rakstītais. Jaunākās mediju satura patēriņa tendences liecina, ka informatīvās ietekmēšanas nolūkos Krievija arvien vairāk izmanto internetu un sociālās platformas.

Dokumentā secināts: Latvijas sabiedriskā doma tiek ietekmēta, sistemātiski izplatot dažādus vēstījumus, kas tiek pieskaņoti un mainīti atkarībā no mērķauditorijas. Starp vēstījumiem ir pozitīva priekšstata radīšana par Krieviju. Šis vēstījums tiek pretnostatīts ar negatīviem vēstījumiem par Rietumu pasauli, parādot, ka tā piedzīvo ekonomisko norietu un vērtību degradāciju.

Latvijas sabiedrībā mērķtiecīgi tiek radīts negatīvs priekšstats par NATO, kas nebūs spējīga aizsargāt Latviju ārēju draudu gadījumā un ES, kas nav varējusi nodrošināt Latvijas ekonomisko izaugsmi un labklājību, un ko tuvākajā laikā gaida šķelšanās un sabrukums. Ar dažādu vēstījumu starpniecību ilgtermiņā tiek radīta arī neticība Latvijas valstij, neuzticība tās amatpersonām, valsts institūcijām un politiķiem, tādā veidā padziļinot plaisu starp valsti un sabiedrību, kā arī vairojot sabiedrībā psiholoģisko nedrošību par nākotni, norāda drošības dienesti.

Latvijas drošību apdraud naidīgās informatīvās ietekmēšanas aktivitātes, kas tiek vērstas pret ES, NATO un Latvijas sabiedrotajām valstīm. Īpaši aktīvas Krievijas dezinformācijas kampaņas tiek vērstas pret ES. To mērķis ir graut ES vienotību, mazināt iedzīvotāju atbalstu ES sadarbībai un uzticēšanos tās institūcijām. Ir pierādīti un labi zināmi trešo valstu, īpaši Krievijas, mēģinājumi iejaukties un manipulēt vēlēšanu procesus demokrātiskajās valstīs.