'Ar skatu uz mērķi' – koalīcija turpinās novadu reformu; otrdien skatīs valdībā  (80)

Valdības rīkojuma projekts paredz atbalstīt ziņojumā iekļauto sadalījumu 36 pašvaldībās, kā arī paredz uzdot VARAM līdz šā gada 21. novembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā attiecīgu likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu.

Dienu pirms valdības sēdes LPS ārkārtas domes sēdē pirmdien pēc nopietnām diskusijām pieņēma lēmumu prasīt ministra Pūces demisiju, kā arī aicināt valdības vadītāju Kariņu uzņemties darba grupas veidošanu un vadīšanu reformas tālākās gaitas nodrošināšanai.

LPS arī nolēmusi uzdot valdei iesniegt vēstuli Valsts kontrolei, lai veiktu izvērtējumu, vai, VARAM veicot ar reformu saistītos pētījumus, ir ievērotas iepirkumu procedūras, kā arī izvērtēt reformas informatīvās kampaņas līdzekļu izlietošanas likumību, lietderību un samērīgumu. LPS arī nolēmusi vērsties Eiropas padomes vietējo un reģionālo varu kongresā ar informāciju par pašvaldību un vietējo kopienu tiesību pārkāpumiem reformas gaitā.

Pirmdienas vakarā pēc valdības sadarbības sanāksmes valdības vadītājs Kariņš sarunā ar presi atzina, ka "man kā valdības vadītājam ir visa uzticība Pūces kungam, ka viņš šo reformu veiks. Viņam ir mans un pārējās koalīcijas atbalsts. Protams, process ir reizēm emocionāls. Tas piederas pie lietas, bet galvenais ir turēt savu skatu uz mērķi".

Kariņš skaidroja, ka valstij šāda reforma ir nepieciešama tādēļ, lai būtu spēcīgas pašvaldības, kas var nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus, un līdz ar to būs iespēja līdz galam sakārtot izglītības un veselības aprūpes sistēmu. "Šis ir ļoti svarīgs posms, kurā ieejam. Šī ir viena no mūsu valdības galvenajām prioritātēm, izveidojot valdību, un tagad šis process virzās tālāk savu gaitu uz priekšu," tā par otrdien valdībā skatāmo jautājumu sacīja Ministru prezidents.

Ministra Pūces, kurš pirmdien atradās komandējumā Igaunijā, partijas biedrs, "Attīstībai/Par" Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts paskaidroja, ka otrdien valdībā tiks skatīts jautājums, par kuru publiski gandrīz visu vasaru ir runāts. "Tiek iezīmētas 36 iespējamo pašvaldību aprises. Mēs virzāmies uz to, lai beidzot pēc daudzu gadu diskusijām patiešām izveidotu pašvaldības, kas ir lielākas un spējīgākas nodrošināt gan pašu pašvaldību finanšu ilgtspēju, gan pakalpojumus iedzīvotājiem visās tajās jomās, kur pašvaldībām ir jādarbojas. Pirmkārt, jau sociālajā jomā, izglītībā, komunālajā saimniecībā. Nodrošināt dzīvotspējīgas, pietiekami lielas pašvaldības, lai apstātos cilvēku aizbraukšana no reģioniem. Tas ir tas, kam otrdien konceptuālais ziņojums liek pamatu".

Pavļuts skaidroja, ka tā nav Pūces paša iegriba vai izdoma, tas ir Saeimas gada sākumā faktiski vienprātīgi dots uzdevums veidot administratīvi teritoriālo reformu. "Valdībā konceptuāli šīs aprises ir jau maijā vienbalsīgi apstiprinātas. Līdz ar to mēs kā koalīcija – valdību veidojošās piecas partijas – virzāmies uz priekšu ar administratīvi teritoriālās reformas nākamo soli. Tas, ka šobrīd atskan protesti un LPS aicina uz Pūces demisiju, domāju nav negadījums. Acīmredzot, to ir gan aktualizējušas budžeta sarunas, gan tas, ka šis jautājums tiek skatīts valdībā, un tas izraisa šādu papildu uzmanību," uzskata Pavļuts.

Viņš arī piebilda, ka, ja LPS aicina vērtēt ministra atbilstību, tad šādi tā faktiski vēršas pret visu valdību, pret visu koalīciju, jo ministrs rīkojas Saeimas un valdības vārdā.

Atbildot uz "Delfi" jautājumu, ka arvien vairāk pašvaldību norāda, ka konsultāciju processor tām par reformu nav bijis juridiski korekts un tas varētu būt arguments ar ko vērsties Satversmes tiesā, apstrīdot visu procesu, Pavļuts atbildēja: "Varu apliecināt, ka Pūce ir izpildījis savu solījumu vasarā tikties ar iespējami plašu pašvaldību loku. Tas ir noticis, šīs konsultācijas vēl ne tuvu nav beigušās. Pārrunas un skaidrošanas darbs turpināsies, bet jāsaka, ka, ja jebkura puse sāk izmantot diskusijā juridiskus argumentus, tad arī atbilde vienmēr būs juridiska. Par to, protams, vienmēr ir iespējams un var diskutēt."

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) uzsvēra savas partijas viedokli, ka "dzīvojam interesantā valstī, kur iedzīvotāju skaits samazinās, bet pašvaldību un deputātu skaits paliek tāds pats. KPV LV izpratnē šī situācija neliekas normāla, tāpēc mums ir jāsamazina pašvaldību skaits un reformai ir jābūt kvalitatīvai". KPV LV uzskata, ka ir jāveido spēcīgākas pašvaldības, ir jāņem vērā iedzīvotāju skaits, beidzot jāsāk rūpēties par ekonomisko attīstību un jāskatās kuros reģionos var vairāk attīstīt uzņēmējdarbību, sacīja ministrs. "Ceram, ka kolēģi rīt spēs prezentēt konceptuālo ziņojumu, iezīmēt kontūras, un mēs no savas puses pievēršam ļoti lielu uzmanību, lai būtu spēcīgs konstruktīvs sociālais dialogs starp ministriju, pašvaldībām, maksimāli iesaistot arī iedzīvotājus," piebilda Ģirģens.

Savukārt Nacionālās apvienības valdes loceklis Jānis Dombrava sacīja, ka "mēs neliekam šķēršļus reformas virzībai, bet gribam redzēt vairākus precizējumus". Atbalstot virzību uz efektīvāku pašvaldību modeli, NA pauž cerību, ka jau tuvākajā laikā būs pilna skaidrība par funkciju sadalījumu gan pirmajā, gan otrajā līmenī, gan zemākajā jeb pagastu pārvaldes līmenī. "Tāpat mēs gribam redzēt, kāds tiks piedāvāts pašvaldību vēlēšanu sistēmas izmaiņu modelis. Tam noteikti ir jāseko kopā ar administratīvi teritoriālo reformu," uzsvēra Dombrava.

VARAM sagatavotajā konceptuālajā ziņojumā tiek piedāvāts Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts ar 36 administratīvajām teritorijām un to administratīvajiem centriem. No tām divas ir lielās pilsētas – Rīga un Jūrmala, bet pārējie 34 ir novadi.

Plānotais iedzīvotāju skaits pēc šī gada datiem jaunajās pašvaldībās būtu - Rīgā (632 614), Jūrmalā (49 325), Aizkraukles novadā (29 808), Alūksnes novadā (14 153), Ādažu novadā (28 789), Balvu novadā (19 644), Bauskas novadā (42 306), Cēsu novadā (41 411), Daugavpils novadā (109 368), Dobeles novadā (29 009), Gulbenes novadā (20 079), Jelgavas novadā (87 952), Jēkabpils novadā (41 256), Krāslavas novadā (20 932), Kuldīgas novadā (28 263), Ķekavas novadā (28 333), Liepājas novadā (102 671), Limbažu novadā (28 159), Līvānu novadā (10 832), Ludzas novadā (22 550), Madonas novadā (32 571), Mārupes novadā (30 711), Ogres novadā (57 692), Olaines novadā (20 332), Preiļu novadā (18 871), Rēzeknes novadā (58 029), Salaspils novadā (22 659), Saldus novadā (27 640), Siguldas novadā (30 358), Smiltenes novadā (18 333), Talsu novadā (36 237), Tukuma novadā (44 744), Ulbrokas novadā (29 487), Valkas novadā (17 225), Valmieras novadā (42 323), Ventspils novadā (45 302).

Zinojumā teikts, ka pilnveidots valsts administratīvi teritoriālais iedalījums nostiprinās pašvaldību kapacitāti un tādejādi radīs labākus priekšnosacījumus tautsaimniecības attīstībai un iedzīvotāju dzīves kvalitātes nodrošināšanai, kā arī veidos platformu efektīvas valsts pārvaldes sistēmas attīstībai. Optimizējot pakalpojumu izmaksas, efektīvāk un lietderīgāk tiks izmantoti valsts budžeta līdzekļi, it sevišķi attiecībā uz tādām funkcijām, kuras savulaik tika izpildītas rajonu un republikas pilsētu mērogos.

Ziņojumā VARAM atskaitās par līdz šim izdarīto. VARAM bija uzdots organizēt un nodrošināt konsultācijas ar pašvaldībām un sabiedrību par informatīvajā ziņojumā noteikto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli. Izpildot iepriekšminēto, un atbilstoši Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. punktam, kas nosaka, ka vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, VARAM laika posmā no 2019. gada 27. maija līdz 2019. gada 2. augustam ir organizējusi 30 konsultācijas ar pašvaldību domēm par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli.

Piedalīties minētajās konsultācijās tika aicināti visu attiecīgo pašvaldību domju deputāti, kuru teritoriju varētu skart apvienošanās. Lai nodrošinātu konsultāciju procesu, VARAM visām pašvaldībām nosūtīja uzaicinājumus, kuros bija iekļauta saite uz MK mājaslapā publicēto informatīvo ziņojumu "Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli".

Konsultācijās VARAM pašvaldību domju deputātiem skaidroja administratīvi teritoriālas reformas nepieciešamību un nozīmīgumu, un pašvaldību lomu valsts iedzīvotāju labklājības nodrošināšanā. Saeimas lēmums uzdod turpināt 1998. gadā iesākto teritoriālo reformu un līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām.

VARAM ministrs konsultācijās izskaidroja administratīvi teritoriālās reformas mērķus, uzklausīja klātesošo viedokļus un jautājumus, sniedza uz tiem atbildes un arī aicināja pašvaldību deputātus iesniegt VARAM konkrētus un pamatotus priekšlikumus par izmaiņām piedāvātajā administratīvi teritoriālā iedalījuma modelī. Tāpat konsultācijās pašvaldību domju deputāti tika iepazīstināti ar apvienojamo teritoriju pašvaldību profiliem.

Apvienojamo teritoriju pašvaldību profili un cita ar administratīvi teritoriālo reformu saistīta informācija tika publicēta un joprojām ir pieejama arī VARAM mājaslapas sadaļā "Administratīvi teritoriālā reforma".

Pavisam minētajā laika posmā konsultācijās piedalījās 1312 dalībnieki, no kuriem 947 bija pašvaldību domju deputāti (63% no kopējā deputātu skaita uz konsultācijām aicināto pašvaldību domēs).

Pēc konsultācijām ar pašvaldībām administratīvi teritoriālā iedalījuma modelī tika veikti precizējumi attiecībā uz Ādažu, Siguldas un Salaspils novadiem. Rezultātā Konceptuālajā ziņojumā ir piedāvāts 36 administratīvo teritoriju modelis, sākotnējam 35 teritoriju modelim pievienojot Ulbrokas novadu.

Konceptuālais ziņojums neaptver jautājumus par pašvaldību darbības funkcionalitāti, jo piedāvātais administratīvi teritoriālais iedalījums tiek veidots, ņemot vērā pašvaldībām normatīvajos aktos noteikto funkciju apjomu un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto principu, ka valsts pārvaldi organizē, ievērojot subsidiaritātes principu.

Vienlaikus konceptuālajā ziņojumā, īstenojot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu un ievērojot subsidiaritātes principu, netiek ietverti risinājumi attiecībā par otrā līmeņa pašvaldību ieviešanas nepieciešamību, atbilstoši deklarācijas par Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 225. punktam. Jautājumi par iespējamo reģionālās pārvaldes darbību tiks vērtēti pakārtoti, sākotnēji izskatot ministriju viedokļus par iespējamu funkciju deleģēšanu (decentralizēšanu) un plānošanas reģionu turpmāko darbību, teikts ziņojumā.