Valdība dod zaļo gaismu novadu reformai; likumprojekts jāiesniedz novembrī  (200)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), prezentējot ziņojumu, uzsvēra, ka šis ir ļoti būtisks valdības lēmums, lai virzītos uz priekšu ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā. Ministrs atzina, ka plašu konsultāciju ar pašvaldībām un iedzīvotājiem gaitā tika mainīts sākotnējais piedāvājums no 35 uz 36 pašvaldībām pēc reformas īstenošanas.

Ministrs skaidroja, ka visas jaunās pašvaldības varēs veikt visas pašvaldībām uzticētās funkcijas. Savukārt, atbildot uz daudzkārt iepriekš izskanējušo kritiku par steigu reformas virzīšanā, Pūce sacīja, ka lēmumu pieņemšanas grafiks būtībā izriet no valdības deklarācijas un Saeimas lēmuma, un tas saistīts ar nepieciešamību visus lēmumus pieņemt gadu pirms pašvaldību vēlēšanām jeb līdz 2020. gada jūnijam. Tā kā Satversmes tiesa iepriekš ir norādījusi uz nepieciešamību dot Saeimai pietiekamu laiku svarīgu likumu izvērtēšanai un pieņemšanai, valdība ir plānojusi dot parlamentam vismaz sešus mēnešus šīs reformas apspriešanai, sacīja Pūce.

Par otru nereti izskanējušo pārmetumu valdībai, kādēļ tā sākusi ar vietējo jeb pirmā līmeņa pašvaldību reformu nevis otro teritoriālās pārvaldības līmeni, Pūce atbildēja, ka tiek strādāts arī pie tā un arī tas izriet no valdības deklarācijas. Pūce solīja, ka tuvāko mēnešu laikā tas jau nonāks uz valdības galda. Pūce sacīja, ka, visticamāk, otrais teritoriālais pārvaldības līmenis tiks veidots kā plānošanas reģioni, bet ne kā otrā līmeņa pašvaldības. "Bet tas nemaina vajadzību samazināt pašvaldību skaitu," rezumēja Pūce.

Pašvaldību protesti

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis valdības sēdē sacīja, ka LPS visu laiku ir vēlējusies iesaistīties dialogā, norādot uz kļūdām un nepilnībām, taču neesot ņemts vērā neviens no LPS priekšlikumiem, kā arī neesot uzklausīti pašvaldību ieteikumi. Kaminskis atgādināja, ka LPS pirmdien lēma atbalstīt reformas turpināšanu, bet sagaida atbildes vēl uz daudziem jautājumiem, tāpēc lūdz veidot darba grupu Ministru prezidenta vadībā, iesaistot atbildīgās institūcijas un arī pašvaldības.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atbildēja LPS pārstāvim, ka tas, ko tā lūdz, jau notiek, bet, kā jebkurā organizācijā ir pienākumu sadale, tā tas ir arī valdībā, un tā ir VARAM atbildība vadīt šo procesu. "Man svarīgi nodrošināt, ka valsts iedzīvotāji saņem labākos iespējamos pakalpojumus," tā Kariņš pamatoja savu atbalstu VARAM izstrādātajam reformas piedāvājumam, kur jaunās pašvaldības tiek veidotas ap jau dabā esošajiem attīstības centriem.

Rūjienas novada domes vadītājs Guntis Gladkins, kurš iebilst pret Rūjienas pievienošanu Valkas novadam, bija ieradies kopā ar uzņēmēju Jurģi Krastiņu, kuru deleģējuši Rūjienas un Naukšēnu novada uzņēmēji. "Valmierā esmu divreiz nedēļā, Valkā neesmu pat reizi gadā, ja tikai caurbraucot pa ceļam uz Igauniju," tā uzņēmējs raksturoja ikdienas dzīves saistību ar Valku Rūjienas novadā strādājošajiem un dzīvojošajiem. Krastiņš informēja, ka pret pievienošanu Valkas novadam jau parakstījušies divarpus tūkstoši Rūjienas un Naukšēnu novada iedzīvotāji, un parakstu vākšana vēl turpinās. Arī virkne Naukšēnu un Rūjienas puses uzņēmēju pauduši līdzīgu viedokli. Krastiņš gan arī pauda aizdomas, ka aiz idejas par Rūjienas un Naukšēnu pievienošanu Valkas novadam stāv Valkas mērs Vents Armands Krauklis, kurš esot biežs viesis valdības gaiteņos.

Pūce Krastiņam atbildēja, ka šis vēl ir tikai valdības lēmums un Saeima var to arī mainīt, bet valdība par savu uzdevumu uzskata līdzsvarotu attīstību reģionos, lai visi novadi būtu ekonomiski dzīvotspējīgi.

Klātienē pret plānoto reformu iebilda arī Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks un Alojas novada pašvaldības vadītājs Valdis Bārda, kurš iebilda pret reformas īstenošanu iecerētajā veidā un skaidroja, ka praktisku problēmu atrisināšanai starp pašvaldībām nepieciešams otrais pašvaldību līmenis.

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis sēdē pauda viedokli, ka lielās pilsētas atbalsta reformu kā tādu, bet vēlas saņemt atbildes uz joprojām neatbildētajiem jautājumiem un vairāk iesaistīties reformas īstenošanā.

Atbildot uz pašvaldību pārstāvju kritiku, aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) aicināja pašvaldību vadītājus mēģināt iejusties valdības lomā, kurai jāredz valsts attīstība kopumā. Pabriks teica, ka ar šo reformu "muļļājamies" jau vairāk nekā divdesmit gadus un valsts no tā cieš, tāpēc reforma ir jāveic un jābeidz "muļļāšanās".

Kandavas novada domes priekšsēdētāja Inga Priede atgādināja, ka šis ir novads, kas jau viens no pirmajiem savulaik ļāvies pārmaiņām un veicis reformas. Priede vaicāja ministriem, vai valdībai jāievēro likums, pamatojot to ar atbildes nesaņemšanu likumā noteiktajā laikā no VARAM. Pūce norādīja, ka pēc likuma iedzīvotājiem jāatbild mēneša laikā, bet tas neattiecas uz pašvaldībām, un atbildēts tiks visiem.

Inčukalna novada domes vadītājs Aivars Nalivaiko sēdē sacīja, ka cilvēki novadā ir neizpratnē, jo esošais novads tiks turpmāk sadalīts starp diviem citiem novadiem, tāpēc iedzīvotājiem rodas jautājumi, kas notiks ar viņu kapiem, baznīcu. Nalivaiko prognozēja, ka pēc šīs novadu reformas sekos otrs emigrācijas vilnis, jo cilvēki būs neapmierināti ar dzīves un darba iespējām.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) pauda nožēlu par pašvaldību pārstāvji vēlmi norobežoties tikai sava novada ietvaros un neredzēt attīstību valstī kopumā.

Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš dalījās sava novada pieredzē šīs reformas apspriešanas gaitā, kad par iedzīvotāju aptaujas rīkošanu radās domstarpības ar VARAM un ministru Pūci. Viņš uzsvēra, ka pašvaldība nav rosinājusi pretošanos VARAM plāniem, bet tas nācis no iedzīvotājiem, kuri nevēlas novada pievienošanu Ogres novadam. Tagad savākti teju divi tūkstoši parakstu zem protesta vēstules, kas tiks iesniegta Valsts prezidentam.

Savukārt triju Kurzemes pašvaldību – Priekules, Grobiņas un Vaiņodes – vārdā Priekules domes vadītāja Vija Jablonska pauda pateicību diviem ministriem – satiksmes un izglītības un zinātnes – par problēmu uzklausīšanu. Viņa arī informēja, ka astoņi bijušā Liepājas rajona novadi nevēlas, lai tos uzreiz apvienotu ar Liepāju bez pārejas perioda. Šiem novadiem Lejaskurzemē īpaši sasāpējis esot ceļu jautājums, kas radīs vēl vairāk problēmu, ja tiks izveidots tik liels novads.

Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Zuments stāstīja, ka viņa novads ir piektais mazākais patlaban un atrodas pie robežas ar Igauniju, bet tam ir ļoti labi attīstības rādītāji - pēc attīstības indeksa tas ir 46.vietā Latvijā, kamēr kaimiņu novadi ir 20-30 vietas zemāk, un tas rada bažas apvienojoties. Ja nu notiks apvienošana, tad tikai pie Valmieras, nevis Valkas novadā, sacīja Zuments, norādot uz vajadzību labāk veidot otrā līmeņa pašvaldības.

36 pašvaldības

VARAM sagatavotajā un valdības atbalstītajā konceptuālajā ziņojumā tiek piedāvāts Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts ar 36 administratīvajām teritorijām un to administratīvajiem centriem. No tām divas ir republikas pilsētas – Rīga un Jūrmala, bet pārējie 34 ir novadi.

Plānotais iedzīvotāju skaits pēc šī gada datiem jaunajās pašvaldībās būtu - Rīgā (632 614), Jūrmalā (49 325), Aizkraukles novadā (29 808), Alūksnes novadā (14 153), Ādažu novadā (28 789), Balvu novadā (19 644), Bauskas novadā (42 306), Cēsu novadā (41 411), Daugavpils novadā (109 368), Dobeles novadā (29 009), Gulbenes novadā (20 079), Jelgavas novadā (87 952), Jēkabpils novadā (41 256), Krāslavas novadā (20 932), Kuldīgas novadā (28 263), Ķekavas novadā (28 333), Liepājas novadā (102 671), Limbažu novadā (28 159), Līvānu novadā (10 832), Ludzas novadā (22 550), Madonas novadā (32 571), Mārupes novadā (30 711), Ogres novadā (57 692), Olaines novadā (20 332), Preiļu novadā (18 871), Rēzeknes novadā (58 029), Salaspils novadā (22 659), Saldus novadā (27 640), Siguldas novadā (30 358), Smiltenes novadā (18 333), Talsu novadā (36 237), Tukuma novadā (44 744), Ulbrokas novadā (29 487), Valkas novadā (17 225), Valmieras novadā (42 323), Ventspils novadā (45 302).

Ziņojumā teikts, ka pilnveidots valsts administratīvi teritoriālais iedalījums nostiprinās pašvaldību kapacitāti un tādējādi radīs labākus priekšnosacījumus tautsaimniecības attīstībai un iedzīvotāju dzīves kvalitātes nodrošināšanai, kā arī veidos platformu efektīvas valsts pārvaldes sistēmas attīstībai. Optimizējot pakalpojumu izmaksas, efektīvāk un lietderīgāk tiks izmantoti valsts budžeta līdzekļi, it sevišķi attiecībā uz tādām funkcijām, kuras savulaik tika izpildītas rajonu un republikas pilsētu mērogos.

Ziņojumā VARAM atskaitās par līdz šim izdarīto. VARAM bija uzdots organizēt un nodrošināt konsultācijas ar pašvaldībām un sabiedrību par informatīvajā ziņojumā noteikto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli. Izpildot iepriekšminēto, un atbilstoši Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. punktam, kas nosaka, ka vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, VARAM laika posmā no 2019. gada 27. maija līdz 2019. gada 2. augustam ir organizējusi 30 konsultācijas ar pašvaldību domēm par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli.

Piedalīties minētajās konsultācijās tika aicināti visu attiecīgo pašvaldību domju deputāti, kuru teritoriju varētu skart apvienošanās. Lai nodrošinātu konsultāciju procesu, VARAM visām pašvaldībām nosūtīja uzaicinājumus, kuros bija iekļauta saite uz MK mājaslapā publicēto informatīvo ziņojumu "Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli".

Konsultācijās VARAM pašvaldību domju deputātiem skaidroja administratīvi teritoriālas reformas nepieciešamību un nozīmīgumu, un pašvaldību lomu valsts iedzīvotāju labklājības nodrošināšanā. Saeimas lēmums uzdod turpināt 1998. gadā iesākto teritoriālo reformu un līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām.

VARAM ministrs konsultācijās izskaidroja administratīvi teritoriālās reformas mērķus, uzklausīja klātesošo viedokļus un jautājumus, sniedza uz tiem atbildes un arī aicināja pašvaldību deputātus iesniegt VARAM konkrētus un pamatotus priekšlikumus par izmaiņām piedāvātajā administratīvi teritoriālā iedalījuma modelī. Tāpat konsultācijās pašvaldību domju deputāti tika iepazīstināti ar apvienojamo teritoriju pašvaldību profiliem.

Apvienojamo teritoriju pašvaldību profili un cita ar administratīvi teritoriālo reformu saistīta informācija tika publicēta un joprojām ir pieejama arī VARAM mājaslapas sadaļā "Administratīvi teritoriālā reforma".

Pavisam minētajā laika posmā konsultācijās piedalījās 1312 dalībnieki, no kuriem 947 bija pašvaldību domju deputāti (63% no kopējā deputātu skaita uz konsultācijām aicināto pašvaldību domēs).

Pēc konsultācijām ar pašvaldībām administratīvi teritoriālā iedalījuma modelī tika veikti precizējumi attiecībā uz Ādažu, Siguldas un Salaspils novadiem. Rezultātā Konceptuālajā ziņojumā ir piedāvāts 36 administratīvo teritoriju modelis, sākotnējam 35 teritoriju modelim pievienojot Ulbrokas novadu.

Konceptuālais ziņojums neaptver jautājumus par pašvaldību darbības funkcionalitāti, jo piedāvātais administratīvi teritoriālais iedalījums tiek veidots, ņemot vērā pašvaldībām normatīvajos aktos noteikto funkciju apjomu un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto principu, ka valsts pārvaldi organizē, ievērojot subsidiaritātes principu.

Vienlaikus konceptuālajā ziņojumā, īstenojot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu un ievērojot subsidiaritātes principu, netiek ietverti risinājumi attiecībā par otrā līmeņa pašvaldību ieviešanas nepieciešamību, atbilstoši deklarācijas par Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 225. punktam. Jautājumi par iespējamo reģionālās pārvaldes darbību tiks vērtēti pakārtoti, sākotnēji izskatot ministriju viedokļus par iespējamu funkciju deleģēšanu (decentralizēšanu) un plānošanas reģionu turpmāko darbību, teikts ziņojumā.