Pūcem būs deputātiem jāskaidro, vai likumīgi pasūtīti pētījumi par novadu reformu  (100)

Pieprasījumu ministram parakstījuši ZZS frakcijas deputāti - Viktors Valainis, Dana Reizniece-Ozola, Jānis Vucāns, Armands Krauze, Uldis Auguļis, Jānis Dūklavs, Janīna Jalinska un Māris Kučinskis, kā arī frakcijām nepiederošie Linda Liepiņa un Aldis Gobzems.

Pieprasījumā deputāti raksta, ka, pasūtot divus pētījumus par administratīvi teritoriālo reformu, izpildītāji izvēlēti bez konkursa rīkošanas un kopējā summa bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ir tuvu 200 tūkstošiem eiro. Tas, ņemot vērā iepirkuma līguma veidu – pakalpojums, atbilstoši iepirkuma procedūrai ir virs Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām un attiecīgi ir publicējams Eiropas Savienības oficiālajā vēstnesī.

VARAM pretendentu izvēli esot pamatojusi ar to, ka "pasūtītājam neparedzamu ārkārtas apstākļu rezultātā objektīvi radusies situācija, kurā steidzamības dēļ nav iespējams piemērot atklātu konkursu", teikts deputātu pieprasījumā. Minēto normu izmanto, ja iestājies patiešām gadījums, kad nepieciešamas steidzamas darbības ar tūlītēji nepieciešamu rezultātu, piemēram, jādzēš meža ugunsgrēks vai iestājušies plūdi, kad steidzami jāmobilizē resursi.

"Savukārt VARAM sarunu procedūru rezultātā noslēgto iepirkuma līgumu izpildes termiņi ir gandrīz gads – līdz 2020. gada 1. aprīlim un 1. jūnijam, turklāt paredzot vairākus nodevumus. Pakalpojuma izpilde ilgtermiņā neliecina par neparedzamiem ārkārtas apstākļiem," raksta deputāti.

Minētie pētījumi ir "Latvijas administratīvo teritoriju ekonomiskās aktivitātes un iedzīvotāju iekšējās aktivitātes svārstību izvērtējums, izmantojot mobilā tīkla noslodzes datus" (66 000 eiro + PVN) un "Administratīvi teritoriālās reformas pamatojuma un administratīvi teritoriālās reformas ģeotelpiskās plānošanas platformas izstrāde" (116 000 eiro + PVN ).

"Atklāts konkurss nav rīkots nevienā gadījumā. Iepirkumu veids ir izvēlēts Publisko iepirkumu likuma 8. panta septītās daļas 3. punktā noteiktā kārtībā – "pasūtītājam neparedzamu ārkārtas apstākļu rezultātā objektīvi radusies situācija, kurā steidzamības dēļ nav iespējams piemērot atklātu konkursu, slēgtu konkursu vai konkursa procedūru ar sarunām. Minētie apstākļi, kas pamato ārkārtas situāciju, nedrīkst būt atkarīgi no pasūtītāja darbības"", raksta deputāti piebilstot, ka Augstākās tiesa ir devusi skaidrojumu par ārkārtas apstākļiem. Proti, par neparedzamiem apstākļiem var tikt uzskatīti tādi apstākļi, kurus objektīvi, pievēršoties attiecīgajam jautājumam ar pienācīgu rūpību, nav iespējams paredzēt. Savukārt par ārkārtas apstākļiem uzskatāmi tādi apstākļi, kas neatbilst parastajai kārtībai.

Tāpat arī publiski nevienam iepirkumam nav pieejama tehniskā specifikācija jeb līguma pielikums, no kura var saprast, kas tieši izpildītājam ir jādara, teikts pieprasījumā. Pēc iesniedzēju domām, minētie fakti liek apšaubīt, vai šajos iepirkumos ir ievērots Publisko iepirkumu likuma 2. pantā noteiktais mērķis - atklātība, konkurences brīvība, vienlīdzība un taisnīga attieksme, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīva izmantošana. Tādēļ deputāti jautā ministram, vai pie šādiem apstākļiem VARAM ir rīkojusies atbilstoši Publisko iepirkumu likumam.

Iesniedzēju vārdā uzstājoties Saeimas sēdē, deputāts Valainis paskaidroja, ka "šajā gadījumā šis pieprasījums ir par to, kurā vietā ministrs ir saskatījis ārkārtas situāciju, pasūtot divus pētījumus vairāk nekā 200 tūkstošu eiro apmērā bez atklāta konkursa, vienkārši pasaucot sev izvēlētus pētniekus, noslēdzot ar viņiem līgumus, nosaucot to vienkārši par ārkārtas situāciju. Šāda pieeja likumdošanā nav paredzēta, ir arī vairāki tiesas spriedumi, kur ir skaidrots, kas tad īsti ir ārkārtas situācija. Mežu ugunsgrēki, plūdi un citi līdzīga rakstura gadījumi, bet šajā gadījumā, mūsuprāt, ministrs ir klaji pārkāpis likumu. Visu cieņu šiem pētniekiem, kurus ministrs ir izvēlējies. Tiešām tie ir augstas kvalifikācijas pētnieki, tomēr viņi Latvijā nav vienīgie. Un arī citiem būtu bijis jābūt iespējai piedalīties, nest savu piedāvājumu".