Deputāts Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka ir jautājums, kāpēc pagaidām ir sākti mazāk nekā desmit kriminālprocesi, lai gan, iepazīstoties ar pieejamiem datiem, viņaprāt, ir secināms, ka "vēl varētu sākt 200".
Līdzīgi norādīja arī deputāts Jānis Ādamsons (S), kurš teica, ka no pieejamās informācijas ir redzami 134 gadījumi, kad var sākt kriminālprocesus par "tīrāko krāpšanu". Par to liecinot tas, ka, lai gan pamatā attiecīgo elektroenerģiju bija paredzēts ražot pašpatēriņam, ražotājs pārdeva tik daudz elektroenerģijas, cik saražoja, norādīja politiķis.
Tāpat aktuāls ir jautājums, kāpēc Ekonomikas ministrija, pēc Ādamsona paustā šo informāciju neesot sniegusi prokuratūrai.
Komisija plāno uz sēdi aicināt Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi, lai skaidrotu arī, kāpēc "procesi nevirzās uz priekšu", norādīja komisijas vadītāja Ieva Krapāne (KPV LV). Komisijas diskusijās gan arī izskanēja šaubas, vai deputātu uzdevums ir sekot līdzi krimināllietu izmeklēšanai, jo komisijai ir citi mērķi saistībā ar atbilžu atrašanu par OIK sistēmas problēmām.
Aģentūra LETA arhīvs liecina, ka pēdējos mēnešos tiesai nodotas vairākas krimināllietas par OIK izkrāpšanas mēģinājumiem.
Piemēram, 5.septembrī Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurors tiesai nodevis krimināllietu par svešas mantas iegūšanu, izmantojot cietušā uzticēšanos un krāpšanu lielā apmērā, ar viltu iegūstot tiesības nodot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros lielā apmērā. Pavisam laika posmā no 2013. līdz 2019.gadam apsūdzētais, apsūdzības ieskatā, izkrāpis naudas līdzekļus lielā apmērā, tas ir, vairāk nekā 2 544 781 eiro.
Savukārt Valsts policija patlaban izmeklē septiņus kriminālprocesus par iespējamām nelikumībām ar OIK, aģentūrai LETA septembra sākumā apliecināja policijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
