Saeima apstiprina Nacionālās drošības koncepciju; daudz pieminēta Krievija  (167)

Nacionālās drošības koncepcijā ir formulētas Latvijas prioritātes apdraudējuma novēršanai septiņās šobrīd aktuālākajās apdraudējuma jomās. Par nacionālās drošības vairākām dimensijām liecina arī fakts, ka koncepcijas pieņemšanu Saeimā aizstāvēja iekšlietu, kultūras un aizsardzības ministrs. Būtiska loma koncepcijā ir Latvijas austrumu kaimiņvalstij Krievijai, kura dokumentā pieminēta vairāk nekā 60 reizes.

Koncepcija ir uz valsts apdraudējuma analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi un prioritātes, kas jāņem vērā, izstrādājot jaunus politikas plānošanas dokumentus, tiesību aktus un rīcības plānus nacionālās drošības jomā.

Valsts apdraudējuma analīzē un koncepcijā ir aplūkoti draudi, kas tieši un pastarpināti ietekmē Latvijas nacionālo drošību. Draudi nacionālajai drošībai ir saistīti ar situācijas attīstību starptautiskajā drošības vidē, Krievijas militārajām aktivitātēm Latvijas robežu tuvumā, ļaunprātīgām kiberaktivitātēm un starptautiskā terorisma tendencēm, teikts koncepcijā. Draudus rada arī atsevišķu ārvalstu centieni ar politiskiem, humanitāriem, informatīviem un ekonomiskiem līdzekļiem ietekmēt Latvijas valsti, sabiedrību un tās vērtības, līdzšinējo uz Rietumiem orientēto valsts ārpolitisko kursu, kā arī iekšpolitisko stabilitāti.

Septiņas jomas

Nacionālās drošības koncepcijā ir formulētas Latvijas prioritātes apdraudējuma novēršanai septiņās šobrīd aktuālākajās apdraudējuma jomās: militārais apdraudējums; ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu radītais apdraudējums; kiberapdraudējums; iekšējai drošībai un konstitucionālajai iekārtai radītais apdraudējums; Latvijas informatīvajai telpai radītais apdraudējums; Latvijas ekonomikai radītais apdraudējums; starptautiskā terorisma radītais apdraudējums.

Šajā Nacionālās drošības koncepcijā, salīdzinot ar iepriekšējo, Saeimā 2015. gadā apstiprināto koncepciju, ir detalizētāk aplūkotas atsevišķas apdraudējuma jomas, kā arī izvērstāk atspoguļoti prioritārie virzieni to novēršanai, īpaši sadaļās par kibertelpu un informatīvo telpu.

Nacionālās drošības koncepcijā ir uzsvērts, ka kopš 2015. gada starptautiskā drošības vide nav uzlabojusies un klāt ir nākuši jauni apdraudējumi, kā arī būtiski ir palielinājies to spektrs, īpaši ņemot vērā pieaugošos hibrīddraudus, tajā skaitā kiberdrošības riskus.

Koncepcijā norādīts, ka draudi Latvijas nacionālajai drošībai ir saistīti ar situācijas attīstību starptautiskajā drošības vidē, Krievijas militārajām aktivitātēm Latvijas robežu tuvumā, ļaunprātīgām kiberaktivitātēm un starptautiskā terorisma tendencēm. Draudus rada arī atsevišķu ārvalstu centieni ar politiskiem, humanitāriem, informatīviem un ekonomiskiem līdzekļiem ietekmēt Latvijas valsti, sabiedrību un tās vērtības, uz Rietumiem orientēto valsts ārpolitisko kursu, kā arī iekšpolitisko stabilitāti.

Nacionālās drošības koncepcijā ir uzsvērts, ka nacionālās drošības apdraudējumu pārvarēšanā ir jāiesaistās visai valsts pārvaldei, definējot precīzus pasākumus savu spēju stiprināšanai. Šajā kontekstā viens no Nacionālās drošības koncepcijas pamatuzdevumiem ir vienotas izpratnes veidošana valsts pārvaldes institūcijās par pašreizējiem Latvijas nacionālās drošības apdraudējumiem un to pārvarēšanas iespējām.

Latvijas nacionālajai drošībai ir militārā, ārpolitiskā un iekšējās drošības dimensija, kas ir savstarpēji saistītas, teikts koncepcijā. Militāro dimensiju raksturo Krievijas militārās aktivitātes Baltijas reģionā un pret Latviju vērstie arī citi hibrīda rakstura drošības riski un apdraudējumi. Ārpolitisko dimensiju raksturo pašreizējā starptautiskā drošības vide, izmaiņas tajā un ārējie draudi.

Iekšējās drošības dimensiju raksturo Satversmē noteikto pamatvērtību nodrošināšana no valsts puses. Iekšējās drošības pamatā ir saliedēta pilsoniskā sabiedrība ar vienotu izpratni par pamatvērtībām un vēlmi redzēt Latviju kā neatkarīgu, demokrātisku, tiesisku un Rietumu pasaulei piederīgu valsti, teikts koncepcijā. Vienlaikus tā ir pilsoniski aktīva sabiedrība, kas gatava aizstāvēt valsti tai kritiskos brīžos. Iekšējās drošības dimensijai svarīga ir arī civilās aizsardzības sistēmā ietilpstošo institūciju kapacitāte un to spēju attīstīšana. Latvijas iekšējā drošība ir ļoti cieši saistīta ar starptautisko drošības situāciju. Jo stiprāka Latvija būs iekšpolitiski, jo efektīvāk tā spēs reaģēt un mazināt ievainojamību no ārējiem apdraudējuma faktoriem, teikts koncepcijā.

Krievijas faktors

Valstis, kas uztur konfrontējošu politiku pret Latvijas sabiedrotajiem un partneriem Eiroatlantiskajā telpā, mērķu sasniegšanai izmanto plašu aktivitāšu klāstu, kas ietver gan hibrīddraudu nemilitāros, gan militāros aspektus, teikts koncepcijā. Šajā kontekstā Krievija turpina īstenot savu ārpolitiku, nerēķinoties ar starptautisko tiesību normām. Krievijas rīcību nosaka tās nemainīgais stratēģiskais mērķis, kas vērsts uz globālas lielvaras statusa atjaunošanu un nostiprināšanu.

Krievija ir demonstrējusi, ka to apmierina de facto ieilgušais konflikts Austrumukrainā, turklāt tās darbības Melnās un Azovas jūras reģionā liecina, ka tā ir gatava situācijas eskalācijai, lai turpinātu izdarīt spiedienu pret Ukrainu. Starptautiskās sankcijas, kas tika noteiktas pret Krieviju pēc Krimas aneksijas, visus šos gadus bija un arī turpmāk būs nozīmīgs instruments, lai mudinātu Krieviju mainīt tās rīcību, teikts koncepcijā.

Dokumentā uzsvērts, ka Krievija joprojām aktīvi turpina nostiprināt savu militāro potenciālu. Krievijas militāro aktivitāšu intensitāte Latvijas robežu tuvumā kopumā ir bijusi augsta. Par to liecina bruņoto spēku modernizācija un spēju stiprināšana, vienību kaujas gatavības pārbaudes un izvēršanās, agresīvu scenāriju izspēles militārajās mācībās. Krievija ir turpinājusi izvērst informatīvo, tautiešu un izglītības politiku, kā arī aktivitātes kultūras un humanitārajās jomās ar daudzām valstīm, tostarp Latviju, cenšoties ietekmēt to iekšpolitiskos procesus un sabiedrisko domu. Visas šīs aktivitātes ir jāaplūko kā sastāvdaļa no Krievijas īstenotās ārpolitikas, teikts dokumentā.

Latvijas drošības vidi raksturo vairāku militāru un nemilitāru faktoru savstarpēja mijiedarbība. Ārējo drošības risku un apdraudējumu nozīme Latvijas nacionālās drošības kontekstā ir saglabājusies augstā līmenī. Krievijai turpinot uzturēt konfrontāciju ar rietumvalstīm, tās īstenotā agresīvā drošības politika Baltijas reģionā ir uzskatāma par galveno apdraudējuma avotu Latvijas nacionālajai drošībai, teikts koncepcijā.

Krievijas bruņoto spēku modernizācija, militāro spēju attīstība, jo īpaši Eiropas stratēģiskajā virzienā, spēku mobilitāte, operāciju pieredzes uzkrāšana, dažāda veida un mēroga militāro mācību organizēšana, tostarp Latvijas pierobežā, kā arī regulāra spēka demonstrēšana kombinācijā ar dažādām nemilitāra rakstura aktivitātēm palielina militāra apdraudējuma aktualitāti. To pastiprina Krievijas iepriekš apliecinātā gatavība izmantot militāru spēku savu ārpolitisko mērķu sasniegšanā, norādīts Saeimas apstiprinātajā dokumentā.

Specdienesti rosās

Tāpat koncepcijā norādīts, ka būtiskāko apdraudējumu NATO un ES dalībvalstu kolektīvajai drošībai, kā arī Latvijas valsts nacionālajai drošībai un interesēm rada Krievijas specdienesti. Krievijas Bruņotie spēki un militārā infrastruktūra, kas izvietota Eiropas stratēģiskajā virzienā, paredz arī militārajiem mērķiem pieskaņotu izlūkošanas un speciālo uzdevumu spēju attīstību, kas vērstas pret Latviju. Krievijas specdienestu darbība pret Latviju iekļaujas pret rietumvalstīm vērstā aktivitāšu kopumā.

Krievijas specdienesti īsteno mērķtiecīgu un sistemātisku darbu, lai iegūtu izlūkošanas informāciju par būtiskākajiem Latvijas iekšpolitikas, ārpolitikas, drošības politikas, ekonomikas un enerģētikas politikas aspektiem, kā arī seko līdzi sociālajiem procesiem un sabiedrības noskaņojumam. Latvijas aizsardzības spējas, NATO rīcības stratēģija reģionā, alianses paplašinātā klātbūtne, kā arī ārējās robežas drošība un situācija pierobežā piesaista pastiprinātu Krievijas specdienestu interesi. Par šiem jautājumiem interesi izrāda arī citi ārvalstu specdienesti, teikts koncepcijā.

Dokumentā rakstīts, ka līdztekus izlūkošanas informācijas vākšanai un aģentūras pozīciju stiprināšanai, Krievijas specdienesti izvērš īstermiņa un ilgtermiņa ietekmes pasākumus: veido ietekmes aģentu tīklu, veic ietekmes sviru izpēti un stiprināšanu, kā arī īsteno mērķtiecīgas ietekmes operācijas, lai Kremlim vēlamā veidā virzītu lēmumu pieņemšanu, sociālpolitiskos procesus un sabiedrisko domu.

Pieaug Krievijas spējas pielietot kompleksas ietekmes operācijas, kombinējot dažādas metodes. Šādās operācijās būtiska loma ir informatīvajai telpai un kibertelpai. Tematiski ietekmes pasākumi visbiežāk saistīti ar centieniem vājināt Latvijas pozīciju NATO un ES, šķelt šīs organizācijas, kā arī veicināt spriedzi Latvijas sabiedrībā, parādot Latviju kā iekšpolitiski vāju, etniski sašķeltu valsti. Uzsvars tiek likts arī uz iedzīvotāju neuzticību valsts varai un politikai. Ietekmes spējas tiek attīstītas ilgtermiņā ar mērķi tās aktivizēt pēc vajadzības konkrētu projektu ietvaros vai izveidojoties noteiktai situācijai.

Krievijas specdienesti mērķu un uzdevumu sasniegšanai izmanto daudzpusīgas darba metodes, darbu organizē strādājot no savas valsts teritorijas, īslaicīgi ieceļojot Latvijā, izmantojot diplomātisko pārstāvniecību pozīcijas, aktīvi strādājot informatīvajā telpā, tostarp sociālajos tīklos. Pieaug tehniskās izlūkošanas spējas – kiberizlūkošana, signālu un datu pārtveršana. Šādi iegūta informācija var tikt izmantota aktīvo pasākumu un ietekmes operāciju īstenošanā. Valsts drošības iestāžu stratēģiskais mērķis ir nodrošināt apsteidzošu un preventīvu pasākumu kopumu, lai neitralizētu ārvalstu specdienestu radīto apdraudējumu Latvijas nacionālajai, kā arī NATO un ES kolektīvajai drošībai un interesēm, teikts koncepcijā.

Tautiešu politika

Galvenie ārējie faktori, kas negatīvi ietekmē Latvijas iekšējo drošību un konstitucionālās iekārtas aizsardzību, ir Krievijas īstenotā informatīvā, kā arī tautiešu politika, teikts koncepcijā. Krievijas informatīvajai politikai ir ilgtermiņa mērķi un tā ir orientēta uz Latvijas sabiedriskās domas maiņu atbilstoši Krievijas ārpolitikas prioritātēm. Krievija cenšas mazināt Latvijas sabiedrības vienotību un veicināt iedzīvotāju atsvešinātību no valsts. Tāpat Krievijai ir svarīgi daļā Latvijas sabiedrības uzturēt vienpusēju vēstures interpretāciju, kā arī mazināt atbalstu pašreizējai Latvijas eiroatlantiskajai ģeopolitiskajai orientācijai un dalībai ES un NATO.

Koncepcijā norādīts, ka Krievija tautiešu politiku izmanto kā instrumentu tautiešu iesaistīšanai Krievijas ietekmes aktivitātēs, kas ir vērstas pret Latvijas nacionālo drošību. Tautiešu politikas ietvaros pēdējos gados vēsturiskās atmiņas nostiprināšana un militāri memoriālais darbs ir kļuvis par vienu no galvenajām prioritātēm. Tā ietvaros tiek atjaunoti un uzturēti memoriāli un pieminekļi, lai ar to palīdzību uzsvērtu Krievijas vēsturisko klātbūtni Latvijas teritorijā. Šādā veidā Krievija cenšas iedzīvināt sev vēlamo vēsturisko notikumu interpretāciju, vienlaikus noliedzot Latvijas okupācijas faktu un apšaubot valstiskuma pamatus, kas ir pretrunā ar Latvijas nacionālās drošības interesēm.

Krievijas darbs ar jauno tautiešu paaudzi arī rada ilgtermiņa riskus konstitucionālās iekārtas aizsardzībai. Apmaksātu stipendiju piešķiršana studijām šīs valsts augstskolās un centieni iesaistīt jaunos tautiešus Krievijā notiekošajos jauniešu pasākumos ir tikai daži no veidiem, kā Krievija cenšas panākt tai lojālas jaunās tautiešu paaudzes izveidošanos, ko nākotnē izmantot savu interešu īstenošanai. Šīs Krievijas aktivitātes ir pretrunā ar Latvijas centieniem veidot saliedētu pilsonisko sabiedrību un var radīt riskus arī Latvijas Eiroatlantiskajai ģeopolitiskajai orientācijai, uzsvērts dokumentā.

Ietekmē sabiedrību

Galvenais ārējais apdraudējums Latvijas informatīvajai telpai ir Krievijas īstenotā informatīvā politika ar mērķi graut Latvijas politisko, ekonomisko un sociālo ilgtspēju un stabilitāti, kā arī veidot Latvijas sabiedrisko domu sev vēlamā virzienā, rakstīts koncepcijā. Latvijas sabiedriskās domas ietekmēšanai Krievija izmanto dažādus līdzekļus, kā arī plašu dezinformācijas un propagandas metožu klāstu.

Latvijā tiek uzturēta un attīstīta noturīga Krievijas informatīvās telpas klātbūtne, kas rada būtisku un daudzos gadījumos arī nevienlīdzīgu konkurenci Latvijas informatīvajai telpai. Krievijas ietekmi informatīvajā vidē veicina Krievijas mediju pieejamība Latvijā un lielas sabiedrības daļas izvēle lietot tos kā galveno informācijas un izklaides avotu. Tas ir saistīts ar vairākiem iekšējiem faktoriem. Starp tiem jāmin Latvijas sabiedrības etniskā un lingvistiskā daudzveidība, kā arī vidējā un vecākajā paaudzē gadiem izveidojušies mediju lietošanas paradumi, kas daļēji pāriet arī uz jaunāko paaudzi, teikts dokumentā.

Latvijas informatīvā telpa joprojām nosacīti dalās divās lielās auditorijās – tie, kas informāciju uztver latviešu valodā un tie, kas krievu valodā. Daļa auditorijas, tostarp iedzīvotāji, kam dzimtā valoda ir latviešu, joprojām izmanto iespēju skatīties Krievijas televīzijas kanālus, kas sastāda būtisku daļu no televīzijas pakalpojumu sniedzēju klientiem piedāvātajām kanālu paketēm.

Koncepcijas autori secinājuši, ka Krievija ilgstoši izmanto valsts finansētos televīzijas kanālus, kā arī radiostacijas, no kurām vairākas Latvijā retranslē Krievijā veidotu saturu. Papildus Krievija īsteno vairākus specifiskus informatīvās ietekmes projektus televīzijas un radio jomā, kā arī interneta vidē, kas aptver ne tikai Latviju, bet arī citas Eiropas valstis. Jaunākās mediju satura patēriņa tendences liecina, ka informatīvās ietekmēšanas nolūkos Krievija arvien vairāk izmanto internetu un sociālās platformas.

Latvijas sabiedriskā doma tiek ietekmēta, sistemātiski izplatot dažādus vēstījumus, kas tiek pieskaņoti un mainīti atkarībā no mērķauditorijas. Starp vēstījumiem ir pozitīva priekšstata radīšana par Krieviju. Šis vēstījums tiek pretnostatīts ar negatīviem vēstījumiem par Rietumu pasauli, parādot, ka tā piedzīvo ekonomisko norietu un vērtību degradāciju. Latvijas sabiedrībā mērķtiecīgi tiek radīts negatīvs priekšstats par NATO, kas nebūs spējīga aizsargāt Latviju ārēju draudu gadījumā un ES, kas nav varējusi nodrošināt Latvijas ekonomisko izaugsmi un labklājību, un ko tuvākajā laikā gaida šķelšanās un sabrukums. Ar dažādu vēstījumu starpniecību ilgtermiņā tiek radīta arī neticība Latvijas valstij, neuzticība tās amatpersonām, valsts institūcijām un politiķiem, tādā veidā padziļinot plaisu starp valsti un sabiedrību, kā arī vairojot sabiedrībā psiholoģisko nedrošību par nākotni, teikts koncepcijā.

Latvijas drošību apdraud naidīgās informatīvās ietekmēšanas aktivitātes, kas tiek vērstas pret ES, NATO un Latvijas sabiedrotajām valstīm. Īpaši aktīvas Krievijas dezinformācijas kampaņas tiek vērstas pret ES. To mērķis ir graut savienības vienotību, mazināt iedzīvotāju atbalstu ES sadarbībai un uzticēšanos tās institūcijām. Ir pierādīti un labi zināmi trešo valstu, īpaši Krievijas, mēģinājumi iejaukties un manipulēt vēlēšanu procesus demokrātiskajās valstīs, norādīts dokumentā.

Draudi arī ekonomikai

Tāpat koncepcijā teikts, ka Latvija ar mazu iekšējo tirgu un patēriņu, kā arī atvērtu un uz eksportu orientētu ekonomiku ir pakļauta izmaiņām ārējā vidē. Līdz ar to Latvijas ekonomisko drošību kopumā ietekmē nestabilā ģeopolitiskā situācija. Tas attiecas gan uz lēnākiem ekonomiskās izaugsmes tempiem eirozonā, tostarp neskaidrību par Apvienotās Karalistes turpmāko rīcību saistībā ar izstāšanos no ES, gan uz starptautiskajām sankcijām, kā arī naftas cenu svārstībām. Latvijā ir ekonomikas nozares, kas vairāk pakļautas ārējās vides ietekmei un atkarīgas no ģeopolitiskās situācijas, bet vienlaikus ir būtiskas nacionālās drošības kontekstā. Starp tām ir enerģētikas, tranzīta, kā arī finanšu nozare.

Latvijas ekonomikas galvenie izaicinājumi turpmākajos gados būs saistīti ar kvalificēta darbaspēka pieejamību, darbaspēka izmaksu pieaugumu pretstatā joprojām zemajai produktivitātei, prognozējamu nodokļu politiku, sakārtotu finanšu nozari un investīciju vidi, kā arī konkurētspējīgu un uz eksportu orientētu ražošanu, kas balstās uz inovācijām un modernām tehnoloģijām.

Šobrīd Latvijā atsevišķās nozarēs ir novērojama darbaspēka nepietiekamība, kā rezultātā, piesaistot nelegāli nodarbinātos no citām valstīm, tiek palielināts nelegālas nodarbinātības risks un ēnu ekonomikas īpatsvars noteiktās nozarēs. Viens no izaicinājumiem Latvijas ekonomikai būs arī pieejamo ES struktūrfondu apjoma samazinājums nākotnē, līdz ar to svarīgi ir plānot, kā to daļēji kompensēt, piemēram, īstenojot valsts atbalsta programmas finanšu instrumentu veidā, teikts dokumentā.

Uzsvērts arī, ka Latvijā joprojām ir ievērojams ēnu ekonomikas īpatsvars, kas negatīvi ietekmē valsts budžeta ieņēmumus, ilgtspējīgu valsts tautsaimniecības izaugsmi, godīgu un konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi, līdz ar ko viens no prioritāri risināmiem jautājumiem ir turpināt darbu pie ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumu ieviešanas. Korupcija, nepilnības publisko iepirkumu procedūrās, tiesu un maksātnespējas sistēmā ir uzņēmējdarbības vides attīstības kavējošie faktori un, lai tos mazinātu, ir jāturpina pasākumi valsts pārvaldes efektivitātes un darbības caurskatāmības nodrošināšanai, vienlaikus stiprinot valsts pārvaldes atklātumu un valsts amatpersonu godprātību.