Apspriežot iedzīvotāju iniciatīvu par Uzvaras parkā esošā pieminekļa demontāžu, diskusijās iezīmējās arī rosinājums denonsēt jeb atteikties no memoriālo būvju saglabāšanu regulējošā panta saistībām ar Krieviju 90.gadu pirmajā pusē noslēgtajā līgumā, pastāstīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (VL-TB/LNNK).
Ārlietu komisija sākusi skatīt iedzīvotāju iniciatīvu par Uzvaras parkā esošā pieminekļa demontāžu.
Kā norādīja Kols, pašlaik šajā jautājumā ir juridiska neskaidrība, jo spēkā ir divi līgumi. Abu valstu teritorijās esošo apbedījumu statusu jau regulē 2008. gadā ratificētā starpvaldību vienošanās, līdz ar to 90. gadu pirmajā pusē noslēgtā līguma attiecīgais pants, kurš cita starpā regulē memoriālo būvju saglabāšanu, vairs nav nepieciešams, skaidroja politiķis.
90. gadu līgums ir par Latvijā dzīvojošo Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību, tāpēc pants, kas regulē memoriālo būvju saglabāšanu, šajā dokumentā arī neiekļaujas pēc būtības, uzskata Ārlietu komisijas vadītājs.
Gan par šo rosinājumu, gan citiem jautājumiem vēl paredzēts diskutēt Ārlietu komisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kopsēdē.
Vaicāts, vai pēc šī panta denonsēšanas, varētu sekot pieminekļa demontāža, Kols norādīja, ka iedzīvotāju iniciatīva šajā jautājumā iezīmē dažādus darbības virzienus. Ārlietu komisijas vadītājs akcentēja, ka Uzvaras laukums vēsturiski tā nosaukts par godu uzvarai pār bermontiešiem.
Deputāti arī vēlas noskaidrot, kā dokumentos ir nostiprinātas Uzvaras parka īpašumtiesības.
Kā ziņots, 2016. gadā parlamenta vairākums noraidīja kolektīvo iesniegumu par Rīgas "īstā Uzvaras laukuma atjaunošanu".
Tolaik publiskajā diskusijā izskanēja pretēji viedokļi - gan tas, ka starp Latviju un Krieviju ir augstāk minētais 90.gados noslēgtais līgums par pieminekļu saglabāšanu, gan arī uzskats, ka attiecīgais līgums uz šo pieminekli neattiecas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
