NAP2027 izvirza stratēģiskos mērķus un nosaka prioritātes ar konkrētiem uzdevumiem, kas valstī jāveic šo mērķu sasniegšanai, lai nākamajos septiņos gados panāktu ikviena Latvijas cilvēka un valsts izaugsmi. Nacionālais attīstības plāns ir galvenais vidēja termiņa valsts attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tas ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam ("Latvija 2030") rīcības plāns un valsts attīstības un lielāko investīciju ceļa karte septiņu gadu garumā.
"Nacionālā attīstības plāna galvenais uzdevums ir panākt mūsu sabiedrības izraušanos no vidēju ienākumu slazda," uzsver Ministru prezidents, Nacionālās attīstības padomes vadītājs Krišjānis Kariņš (JV).
"Mūsu attīstībai ir vajadzīgs lielāks uzrāviens. Šajā ziņā plāns skaidri parāda virzienus, un pie tā jau arī strādā valdība - kur nākamo septiņu gadu laikā koncentrēt mūsu resursus, nodokļu maksātāju naudu, lai nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus pakalpojumus veselības aprūpē, izglītībā, sociālā aprūpē un panāktu sekmīgu un reģionālā ziņā vienmērīgu investīciju piesaisti Latvijas tautsaimniecībai. Man ir gandarījums, ka šodien vienojāmies par kopīgo redzējumu mūsu attīstībai un nododam sabiedriskajai apspriešanai Nacionālā attīstības plāna 2020. - 2027. gadam projekta pirmo redakciju," norāda Kariņš.
NAP2027 noteikti trīs stratēģiskie mērķi – vienlīdzīgas iespējas, produktivitāte un ienākumi, kā arī sociālā uzticēšanās –, kuri būs galvenā mēraukla rīcībpolitiku un budžeta līdzekļu ieguldījumu pieprasījumu vērtēšanā, pārvaldības procesu un nozaru stratēģiju izvēlē nākamajiem septiņiem gadiem.
Vienlīdzīgas iespējas ir svarīgākais sociālā taisnīguma elements ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un attīstības šķēršļu novēršanai, tajā skaitā nodrošinot publisko pakalpojumu vienlīdzīgu pieejamību visā Latvijas teritorijā.
Produktivitāte un ienākumi veido pamatu ilgtspējīgai izaugsmei. Produktivitāte panākama ar mērķtiecīgu resursu ieguldīšanu augstākas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanai un pārdošanai.
Sociālā uzticēšanās balstās cilvēka pārliecībā, ka uz līdzcilvēkiem var paļauties, līdz ar to sadarbojoties kopīgu mērķu sasniegšanai. Savstarpējā uzticēšanās ietekmē labklājību, apmierinātību ar dzīvi, pilsonisko aktivitāti un pat veselību, tā palielina personīgās izaugsmes iespējas nākotnē, kā arī sekmē demokrātiju valstī, savukārt politiskās uzticēšanās gaisotnē attīstās ekonomika, uzlabojas drošība, stiprinās tiesiskums, ikviens jūtas piederīgs un atbildīgs, vēsta PKC.
Stratēģisko mērķu sasniegšanai NAP2027 pirmajā redakcijā izvirzītas sešas prioritātes – stipras ģimenes; veseli un aktīvi cilvēki, zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei; uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība; kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība; kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei, kā arī vienota, droša un atvērta sabiedrība.
Katrā no tām paredzēti konkrēti rīcības virzieni, uzdevumi un sasniedzamie rezultāti – rādītāji, pēc kuriem tiks vērtēta uzdevumu īstenošana. Tas nodrošinās mērķtiecīgus Latvijas valsts budžeta, Eiropas Savienības struktūrfondu, kā arī pašvaldību un privātā finansējuma ieguldījumus Latvijas turpmākajā attīstībā.
NAP2027 mērķi un vajadzības tiks salāgotas ar prognozētajiem attīstībai pieejamajiem resursiem, tāpēc plāns būs reāls un īstenojams, uzsver PKC.
Nacionālā attīstības padome nolēma NAP2027 pirmo redakciju nodot sabiedriskajai apspriešanai, kas sāksies 7. oktobrī un ilgs līdz 5. novembrim. Ikviens sabiedrības pārstāvis vai organizācija tiek aicināta ar to iepazīties, izteikt viedokli un sniegt priekšlikumus. To būs iespējams izdarīt PKC mājaslapā.
NAP2027 pirmā redakcija PKC vadībā sagatavota ar plašu sabiedrības līdzdalību gan prioritāšu izstrādes darba grupās, gan daudzās diskusijās Rīgā un Latvijas reģionos, iesaistoties nozaru pārstāvjiem, ekspertiem, zinātniekiem, sabiedrisko organizāciju, valsts pārvaldes un pašvaldību pārstāvjiem, uzņēmējiem un politiķiem.
Izstrādājot NAP2027 projektu, ņemti vērā izaicinājumi un attīstības tendences, ar kuriem saskaramies ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē un kuru risināšanai jāpievērš uzmanība kā indivīda, tā arī reģionālā un valsts mērogā, norāda PKC.
Latvijas tālākai attīstībai jāiet roku rokā ar nozīmīgām pārmaiņām valsts pārvaldībā, nozaru politikās, kā arī ar domāšanas, paradumu maiņu ikviena no mums attieksmē pret vidi, resursu izmantošanu, saliedētību un citiem procesiem. Jaunā Nacionālā attīstības plāna izveidē ņemti vērā pašreizējā NAP2020 vidusposma izvērtējumā gūtie secinājumi un Latvijas ziņojumam ANO par Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu veiktā analīze.
Nacionālo attīstības plānu pieņem Ministru kabinets un apstiprina Saeima. NAP2027 īsteno visas ministrijas, plānojot savu darbu un nozaru politiku.
Lai mērķtiecīgi ieviestu NAP2027, Nacionālā attīstības padome arī izskatīja un atbalstīja turpmākam darbam PKC sagatavoto informatīvo ziņojumu par nozaru pamatnostādņu ietvaru 2021.-2027. gada plānošanas periodam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
