Ceturtdien, 26. septembrī, Ozolnieku novada dome, vērtējot iespēju vērsties Satversmes tiesā (ST), lai apstrīdētu administratīvi teritoriālo reformu un Ozolnieku novada likvidāciju, nolēmusi gatavot pieteikumu ST. Tas tiks darīts, atsaucoties uz Pašvaldību hartas piekto pantu, kurš nosaka, ka, mainot pašvaldību robežas, jākonsultējas ar vietējām pašvaldībām, portālu "Delfi" informēja Agnese Kļava, Ozolnieku novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību un informācijas daļas vadītāja.

"Šobrīd jebkuras konsultācijas ir bijušas vien formālas, ilūzijas radīšanai un publiskās domas veidošanai. Pēc satura un jēgas atbildes netiek sniegtas un konkrētās situācijās reformas virzītāji pat necenšas iedziļināties, nerēķinoties ne ar iedzīvotājiem, ne viņu interesēm. Šī reforma ir klajā pretrunā Satversmei, kas paredz cilvēka intereses par centrālo valsts pārvaldes aparāta rīcības mēru," tādu viedokli pauž , Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš (LRA).

Uzsāktās administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ietvaros, neskatoties uz Ozolnieku novada sociālekonomiskajiem rādītājiem un spēju īstenot uz attīstību un izaugsmi vērstu budžetu, Ozolnieku novada administratīvo teritoriju ir paredzēts apvienot ar Jelgavas novadu un Jelgavas pilsētu, vēsta dome.

Ozolnieku novada pašvaldība 31. maijā nosūtītajā vēstulē ir aicinājusi ministriju sniegt atbildes uz jautājumiem, kā plānotā reforma varētu mainīt dzīvi novada iedzīvotājiem, kā pēc reformas tiks nodrošināta Eiropas vietējo pašvaldību hartas nosacījumu izpilde, bet jo sevišķi principa "vara tuvāk tautai" realizēšana, kā arī lūgusi skaidrot, kādas ir paredzētas jaunveidojamās pašvaldības administratīvās izmaksas uz vienu iedzīvotāju, un cik liela būs šo izmaksu ekonomija, apvienojot Ozolnieku novada, Jelgavas novada un Jelgavas pilsētas pašvaldības.

12. jūnijā norisinājās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) tikšanās ar Jelgavas pilsētas, Jelgavas novada un Ozolnieku novada pašvaldību domes deputātiem, kurā ministrs prezentēja informatīvo ziņojumu "Par sabiedriskajai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli", organizējot formālas konsultācijas (bez konsultāciju norises protokolēšanas, viedokļu fiksēšanas un izvērtēšanas utt.). Tikšanās vērtējama kā formāla, jo konsultāciju vietā notika informēšana par ministrijas viedokli, netika sniegtas atbildes pēc būtības uz deputātu uzdotajiem jautājumiem un aprēķini par reformai nepieciešamo budžeta izdevumu pieaugumu, uzskata dome.

Savukārt 28. jūnijā Ozolnieku novada dome saņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atbildes uz 31. maijā nosūtītajā vēstulē uzdotajiem jautājumiem. Izvērtējot saņemto dokumentu, dome secinājusi, ka ministrijas sniegtās atbildes ir vispārīgas un nav sniegtas pēc būtības.

Pēc atkārtotas vēstules nosūtīšanas ar lūgumu sniegt konkrētas atbildes uz jautājumiem par administratīvi teritoriālo reformu 23. septembrī Ozolnieku novada dome saņēma VARAM Reģionālās politikas departamenta direktora Raivja Bremšmita sniegto informāciju par administratīvi teritoriālās reformas vispārīgajiem mērķiem un norādi, ka tā nav vienīgais instruments, kas var sekmēt un nodrošināt novada ekonomisko izaugsmi.

18. jūlijā dome lēma no 15. augusta līdz 15. septembrim rīkot publisko apspriešanu ar mērķi noskaidrot Ozolnieku novada iedzīvotāju viedokli par iespējamo Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam un Jelgavas pilsētai. Publiskās apspriešanas rezultāti liecina, ka 95% dalībnieku ir noraidījuši Ozolnieku novada teritorijas iespējamo pievienošanu Jelgavas pilsētai un novadam. Gan anketās, gan publiskas apspriešanas laikā organizētajā iedzīvotāju sapulcē ir paustas bažas par nevienlīdzīgu interešu pārstāvniecību un sociālo pakalpojumu groza samazināšanos uz iedzīvotāju labklājības rēķina, informē dome.

Vienlaikus 17. septembrī valdība atbalstīja VARAM konceptuālo ziņojumu "Par administratīvi teritoriālo iedalījumu", kurā piedāvāts līdzšinējo 119 vietvaru vietā izveidot 36 pašvaldības, un ļāva ministrijai turpināt nepieciešamos darbus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

Tāpēc, ņemot vērā to, ka šobrīd VARAM piedāvātā administratīvi teritoriālās reformas virzīšanas procesā netiek ievērotas Ozolnieku novada pašvaldības un tās iedzīvotāju tiesības konsultēties par novada pievienošanu Jelgavas pilsētai un novadam, Ozolnieku novada dome nolēmusi atzīt VARAM Vides konsultācijas ar Ozolnieku novada pašvaldības domi un šo konsultāciju laikā piedāvāto priekšlikumu par Ozolnieku novada Ozolnieku, Cenu un Salgales pagastu pievienošanu jaunai administratīvajai teritorijai ar jaunu administratīvo centru – Jelgavas novadam (ar tās administratīvo centru Jelgavas pilsēta), par juridiski nekorektu un netaisnīgu.

Dome arī nolēmusi atzīt administratīvi teritoriālā iedalījuma projektā paredzēto priekšlikumu par Ozolnieku novada Ozolnieku, Cenu un Salgales pagastu pievienošanu jaunai administratīvajai teritorijai – Jelgavas novadam – par nepamatotu, Ozolnieku novada iedzīvotāju interesēm un labas un pienācīgas pārvaldības principiem neatbilstošu, jo tas neietver skaidri definētu Ozolnieku novada pašvaldības un tās administratīvās teritorijas reformēšanas mērķi. Tas arī neietver sociāli ekonomisku pamatojumu attiecībā uz Ozolnieku novada iedzīvotāju ekonomisko apstākļu izmaiņu izvērtējumu jaunizveidojamā Jelgavas novada administratīvajā teritorijā, garantējot iedzīvotāju dzīves līmeņa nepazemināšanos un pakalpojumu pieejamību.

Tāpat dome kā argumentu norāda, ka tas nesatur iespējamo izmaiņu ietekmes analīzi gan no ekonomiskās produktivitātes, gan no vietējās demokrātijas kvalitātes viedokļa, skaidru Ozolnieku novada pašvaldības reorganizācijas izmaksu analīzi un finanšu avotus, kā arī ir balstīts uz kļūdainiem VARAM pieaicināto ekspertu slēdzieniem, kas pamatoti ar patiesībai neatbilstošiem datiem un subjektīviem secinājumiem.

Dome konstatējusi, ka Ministru kabineta konceptuālā ziņojumā "Par administratīvi teritoriālo iedalījumu" ietvertais priekšlikums par Ozolnieku novada Ozolnieku, Cenu un Salgales pagastu pievienošanu jaunai administratīvajai teritorijai ar jaunu administratīvo centru – Jelgavas novadam rada tiesiskas sekas, kas pārkāpj Latvijas kā neatkarīgas un demokrātiskas valsts pamatā esošo pašvaldības principu, kā arī taisnīguma, samērīguma un tiesiskās paļāvības principus, un ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantu, Eiropas Vietējo pašvaldības hartas 5. pantu, kā arī Eiropas Padomes Ministru Komitejas rekomendācijas dalībvalstīm par vietējo un reģionālo iestāžu robežu un/vai struktūras reformu procesiem ietverto labas pārvaldības principu.

Dome nolēmusi lūgt Saeimas deputātiem un Valsts prezidentam neatbalstīt likumprojekta "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" virzību esošajā redakcijā, kā arī uzdevusi Ozolnieku novada pašvaldības administrācijai nepieciešamības gadījumā vērsties Satversmes tiesā Ozolnieku novada interešu aizstāvībai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!