Ministru prezidents respektē tiesas pieņemto lēmumu un sagaida izglītības un zinātnes ministres kā jautājuma virzītājas priekšlikumus par turpmāko rīcību.
Savukārt partijas "KPV LV" partijas līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš aģentūrai LETA atgādināja, ka "KPV LV" ministri bija vienīgie, kuri augusta beigās valdībā balsoja pret Muižnieka neapstiprināšanu amatā.
Viņš teica, ka pirms plašāku komentāru sniegšanas, būtu vēlams redzēt tiesas nolēmumu un pauda cerību, ka tas būs pieejams otrdien. "Tad ir jāskatās tālāk, kā uz to reaģēs Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un ministre," norādīja Kaimiņš, uzsverot, ka gribētos redzēt tiesas argumentāciju.
Jau vēstīts, ka valdība augusta beigās pēc ilgām diskusijām nolēma neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, jo IZM skatījumā rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi. Par LU rektora pienākumu izpildītāju tika iecelts Gvido Straube, kurš arī atzina, ka pats uz rektora amatu kandidēt neplāno.
Prasot atcelt valdības izdoto administratīvo aktu, Muižnieks vērsās Administratīvajā rajona tiesā. Viņš arī lūdza noteikt pagaidu liegumu jauna rektora ievēlēšanai, kas nozīmētu, ka līdz strīda izšķiršanai pēc būtības LU nevarētu tikt pie jauna rektora.
Šodien Administratīvā rajona tiesa lēma apturēt Muižniekam nelabvēlīgo Ministru kabineta lēmumu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā. Tas nozīmē, ka līdz brīdim, kad lieta tiks izskatīta pēc būtības, jūnijā notikušās rektora vēlēšanas ir uzskatāmas par leģitīmām. Šobrīd vēl nav zināms, kad tiesa lietu skatīs pēc būtības.
Apturot Ministru kabineta rīkojuma darbību, tiek apturētas visas ar to radītās tiesiskās sekas. Tādējādi līdzšinējais LU rektora pienākumu izpildītājs Straube zaudē rektora vietas izpildītāja statusu un par rektora pienākumu izpildītāju ir atzīstams Muižnieks. Tāpat šobrīd ir zudis tiesiskais pamats atkārtoti organizēt rektora vēlēšanas, skaidroja tiesā.
Tiesa atzina, ka pastāv pamats pagaidu aizsardzības piemērošanai, jo pārsūdzētais rīkojums ir pirmšķietami prettiesisks un tā darbība varētu radīt būtisku kaitējumu, kura novēršana būtu ievērojami apgrūtināta vai neiespējama.
Tiesas lēmums stājas spēkā nekavējoties.
Lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 14 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas. Sazvanīta, Šuplinska aģentūrai LETA norādīja, ka viņai nav laika runāt, līdz ar to viņas komentāru par tiesas lēmumu un iespējamu tā pārsūdzēšanu neizdevās iegūt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
