Valdībai būtu jāmeklē ceļš, kā beigt tiesvedības procesu ar Indriķi Muižnieku saistībā ar viņa neapstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā, šādu viedokli Latvijas Radio pauda premjers Krišjānis Kariņš (JV).
Premjers paziņoja, ka valdības lēmums Muižnieka jautājumā bijis pilnībā izglītības ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) atbildība, jo viņa uzstājusi, ka ir stingri argumenti Muižnieku neapstiprināt rektora amatā, taču tagad izrādās, ka tā tomēr nav. Mēs diezgan ilgi spriedām un valdībā secinājām, ka mēs nevaram būt tiesa, izteicās Kariņš un norādīja, ka valdība pieņēmusi lēmumu, kas faktiski nodeva šo jautājumu vērtēt tiesai. Attiecīgi tagad tieši ministrei esot jāpiedāvā, ko darīt tālāk.
Kariņš domā, – ja valdības lēmums Muižnieka jautājumā nav bijis pareizs, tad tas būtu jāatzīst, iespējams, būtu jāpārtrauc tiesāšanās un varētu Muižnieku apstiprināt LU rektora amatā. Politiķis pieļāva, ka varbūt šajā jautājumā tomēr ir vērts sagaidīt pirmās instances tiesas lēmumu, tomēr viņš neredzot, ko valsts no tiesāšanās varētu gūt.
Tā vietā premjers mudināja kolēģus valdībā koncentrēties uz augstskolu pārvaldības jautājumu sakārtošanu. Viņš atgādināja, ka izglītības ministrei līdz 17. decembrim ir jānāk klajā ar redzējumu, kā nākotnē Latvijā uzlabot augstākās izglītības pārvaldību.
Taujāts, vai šādos apstākļos Šuplinskai būtu jāatkāpjas no amata, Kariņš neatbalstīja šādu iespēju.
Administratīvā rajona tiesa 30. septembrī apturēja LU rektoram Muižniekam nelabvēlīgo Ministru kabineta lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts LU rektora amatā.
Apturot Ministru kabineta rīkojuma darbību, tiek apturētas visas ar to radītās tiesiskās sekas. Tādējādi Gvido Straube zaudē rektora vietas izpildītāja statusu un par rektora pienākumu izpildītāju ir atzīstams Muižnieks. Tāpat šobrīd ir zudis tiesiskais pamats atkārtoti organizēt rektora vēlēšanas, skaidroja tiesā.
Šis tiesas lēmums nozīmē, ka līdz brīdim, kad lieta tiks izskatīta pēc būtības, jūnijā notikušās rektora vēlēšanas ir uzskatāmas par leģitīmām. Šobrīd vēl nav zināms, kad tiesa lietu skatīs pēc būtības.
Tiesa atzina, ka pastāv pamats pagaidu aizsardzības piemērošanai, jo pārsūdzētais rīkojums ir pirmšķietami prettiesisks un tā darbība varētu radīt būtisku kaitējumu, kura novēršana būtu ievērojami apgrūtināta vai neiespējama.
Tiesa pirmšķietami secināja, ka daļa no rīkojumā norādītajiem pārkāpumiem nav konstatējami, savukārt daļai nav tiesiskas nozīmes, jo tie nav tieši saistīti ar rektora ievēlēšanu vai ir nebūtiski.
Tiesas lēmums stājas spēkā nekavējoties, taču to var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 14 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas.
Jau vēstīts, ka valdība augusta beigās pēc ilgām diskusijām nolēma neapstiprināt Indriķi Muižnieku LU rektora amatā, jo Izglītības un zinātnes ministrijas skatījumā rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
