Valsts prezidents Egils Levits, otrdien uzrunājot Ministru kabinetu, kā būtiskāko valdības darba sastāvdaļu uzsvēra reformu izstrādāšanu un ieviešanu. Prezidents valdību apmeklēja, turpinot paša iesākto tradīciju apmeklēt valsts konstitucionālos orgānus.
Uzrunā prezidents uzsvēra, ka vēršas pie Ministru kabineta kā viena no Satversmē paredzētajiem valsts konstitucionālajiem orgāniem, kādu kopumā ir seši – Valsts prezidents, Saeima, MK, Valsts kontrole, Augstākā tiesa un Satversmes tiesa. Tiem visiem ir obligāti jābūt, tie tieši reprezentē valsti, tie ir attiecīgi jāfinansē un bez tiem Latvijas valsts nevar pastāvēt, sacīja Levits.
Ieskicējot MK lomu šajā virknē, prezidents sacīja, ka svarīgi ir katram no šiem orgāniem apzināties savu lomu un nevienam nekāpt cita lauciņā.
MK ir izpildvaras vadītājs un galvenais izpildvaras īstenotājs. "MK vada valsts pārvaldi, MK ir politisks orgāns, kamēr valsts pārvalde ir nepolitiska institūcija," skaidroja prezidents. Viņš piebilda, ka nereti sabiedrībā nav pilnīga sapratne, kas ir politiska vadība un kas nepolitiskās funkcijas. Prezidents atgādināja, ka MK vienmēr lemj politiski un ļoti retos gadījumos administratīvi.
Izpildvaras galvenais uzdevums ir ikdienas pārvaldība un reformas, un tas jau likumos ir paredzēts, tikai jautājums, cik daudz laika var atvēlēt reformām. "Reformas ir politiska ikdiena, jo tas nozīmē pielāgošanos dzīves pastāvīgajai dinamikai, uzsvēra prezidents norādot, ka par iemeslu reformu neveikšanai nevar būt atrunas, ka ir nogurums no pārmaiņām.
No reformas nevaram izvairīties, jo citādi valsts dažu gadu laikā apstāsies, sadrups un sabirzīs, teica Levits uzsverot, ka ar to visu laiku jārēķinās gan ierēdņiem, gan citiem, jo reformas ir nemitīgi procesi.
Levits uzsvēra, ka MK ir tas, kas ierosina un īsteno reformas, jo reformas vienmēr ir politisks jautājums un tieši valdībā ir jāizšķiras par to, vai un kādas reformas vajadzīgas. "MK ir reformu motors un reformu iniciatīva nāk no valdības," uzsvēra prezidents.
"Jums ienāk signāli, ka vajag kaut ko mainīt, un tā ir politiska atbildība to konsolidēt priekšlikumos," atgādināja prezidents. Viņš norādīja, ka šīs valdības darba kārtībā ir gan svarīgas reformas izglītības jomā, gan veselības nozarē, gan tieslietās, tāpat administratīvi teritoriālā reforma.