Bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu plāno samazināt no deviņiem līdz astoņiem mēnešiem  (14)

Likumprojekts paredz samazināt bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu no deviņiem uz astoņiem kalendārajiem mēnešiem un izmaiņas bezdarbnieka pabalsta apmērā, samazinot izmaksājamo bezdarbnieka pabalsta proporciju par trešo mēnesi no pilna apmēra uz 75%, par piekto un sesto mēnesi no 75% uz 50% un par septīto un astoto mēnesi no 50% uz 45% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta.

Kā skaidroja Labklājības ministrija (LM), izmaiņas paredzētas, lai motivētu ātrāku un efektīvāku atgriešanos darba tirgū un pilnvērtīgu iekļaušanos sociālās apdrošināšanas sistēmā.

Pēc LM paustā, lai reaģētu uz darba tirgus vajadzībām, būtiski veicināt bezdarbnieku ātrāku iesaistīšanos darba tirgū, tādējādi mazinot darbspēka nepietiekamību un valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumus. LM pārliecināta, ka noteiktais periods ir pilnīgi pietiekams arī drošai un efektīvai pārejai uz jaunu darba vietu.

Pārskatot bezdarbnieku pabalstu politiku, tika rasti finanšu līdzekļi, lai paaugstinātu minimālo vecuma pensiju aprēķina bāzi līdz 80 eiro un personām ar invaliditāti no bērnības līdz 122,69 eiro, savukārt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu personām ar invaliditāti līdz 80 eiro un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu personām ar invaliditāti no bērnības līdz 122,69 eiro.

LM uzsvēra - ierobežota finansējuma apstākļos izmaiņas bezdarbnieka pabalsta izmaksā ir iespēja daļēji finansēt politikas plānošanas dokumentā "Plāns minimālo ienākumu līmeņa pilnveidošanai 2020.-2021.gadam" noteiktos pasākumus.

Ministrijas ieskatā, bezdarbnieku atgriešanās darba tirgū veicināšana, tādējādi risinot darbaspēka pieejamības problēmu, vienlaikus radot iespēju finanšu līdzekļu novirzīšanai minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai, ir uzskatāms par pietiekami nozīmīgu sabiedrības labumu, kura sasniegšanai pieļaujams samērīgi ierobežot privātpersonu tiesiskās intereses. Līdz ar to LM to uzskata par samērīgu ierobežojumu.