Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai trešdien uzklausot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci (AP), komisijā izskanēja viedoklis, ka ministra tonis esot mainījies uz labākas sadarbības pusi, salīdzinot ar diskusijām administratīvi teritoriālās reformas apspriešanas sākumposmā.
Gan deputāti, gan ministrs bija vienisprātis, ka, lai panāktu pēc iespējas labāku galarezultātu, visām iesaistītajām pusēm jāspēj sadarboties un uzklausīt vienai otru ar novadu reformu saistītajās diskusijās.
"Jautājumu ārkārtīgi daudz un fons nav tas patīkamākais," tā, atklājot komisijas sēdi, noskaņojumu sabiedriskajā telpā par novadu reformu raksturoja komisijas vadītāja Inga Goldberga (S). Lai gan ar novadu reformu saistītie jautājumi vēl tieši nav nonākuši Saeimas darba kārtībā, Pūce uz komisijas sēdi tika aicināts, lai Saeimas deputāti gūtu labāku priekšstatu par reformas gatavošanas darbu.
Savukārt sēdes beigās Goldberga secināja, ka "mērķis bija vienoties par sadarbību, un redzam, ka varam kopā strādāt". Goldberga arī aicināja kolēģus deputātus un viņu partijas biedrus godprātīgi iesaistīties diskusijās un darbā, lai palīdzētu viens otram un domātu par valsts un iedzīvotāju interesēm.
Ministrs no savas puses apsolīja regulāri nākt uz komisiju un piedalīties diskusijās par novadu reformu un vēl šī gada laikā viņš plānojot vairākas tādas iespējas – iepazīstināt deputātus ar valdībā topošo informatīvo ziņojumu par reģionu veidošanu, kā arī piedalīties likumprojekta par administratīvi teritoriālo iedalījumu izskatīšanā, kad tas nonāks Saeimā šā gada novembrī.
Arī komisijas sēdē klātesošais Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājs Gints Kaminskis sēdes beigās atzina, ka esot sadzirdējis to, ko visvairāk gribējis dzirdēt, proti, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir gatava vērtēt un sniegt argumentētas atbildes uz priekšlikumiem, par ko iepriekš bijušas bažas. Kaminskis sēdes laikā uzsvēra, ka LPS dome ir lēmusi par reformas turpināšanu un reformu vajadzību nenoliedz, taču satraucas par dialogu no nopietnu konsultāciju trūkumu. "Ir vajadzīga diskusija caur uzticēšanos, jo tādā veidā var kaut ko panākt, nevis ar iebiedēšanu," sacīja Kaminskis.
Lai gan LPS dome ir prasījusi Pūces demisiju, Kaminskis to sēdes laikā nepieminēja, vien atgādināja, ka pašvaldību pārstāvji vēlas, lai novadu reformu pārrauga Ministru prezidents, jo tā skar vairākas nozares.
No deputātiem visasākā tonī ar ministru runāja ZZS pārstāvis Viktors Valainis, kurš gan atzina, ka arī ZZS pavasarī atbalstījusi Saeimas lēmumu uzticēt valdībai reformas izstrādi, taču piedāvātajā novadu kartē esot daudz nejēdzību, tāpēc Saeimai būs jānovērš brāķis, kas radies dialoga trūkuma dēļ. Pēc Valaiņa teiktā, mierīgā gaisotne komisijā ir mānīga, jo būs gan protesti Saeimā, gan "traktori Rīgā". Valainis pauda pārliecību, ka Saeima nepieņems tieši tādu novadu karti, kādu piedāvā valdība, un tā tiks būtībā pārstrādāta.
No valdības partiju pārstāvjiem Andris Kazinovskis (JKP) atgādināja, ka 2009. gada reformas mērķis nav sasniegts, ja reiz tagad atkal jālemj par reformu. Sakot, ka visa pamatā ir nauda, viņš uzsvēra savas partijas pozīciju, ka, lai garantētu lietderīgu un plānveida līdzekļu apgūšanu, ir nepieciešams otrais pārvaldības līmenis – administratīvi reģioni, veidojot tos uz pašreizējo plānošanas reģionu pamata. Tas nebūs vienkārši un būs jādiskutē ar ministrijām par funkciju pārdali, atzina deputāts.
Kazinovskis atsaucās uz savām sarunām ar daudzu pašvaldību pārstāvjiem, kuri atbalstot novadu reformu, bet ar nosacījumu, ka veido arī reģionus. "Lūdzu ieklausīties priekšlikumos, lai atkal nebūtu pēc dažiem gadiem jāatgriežas pie reformas," sacīja JKP pārstāvis.
Sarunas beigās deputāte Janīna Kursīte-Pakule (NA) secināja, ka diskusijā par novadu reformu "tonis ir mainījies", un tas viņu priecējot, jo "pirmajā sarunā bija jūtams diktāts", un tas atgādinājis 2009. gada reformas procesu. "No dialoga veida ir atkarīgas daudzas lietas. Ir svarīgs lietišķs sarunas tonis, lai panāktu labumu valstij," secināja deputāte.
"Delfi" jau ziņoja, ka valdība ir atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu, kas paredz sadalījumu 36 pašvaldībās. Valdība arī uzdeva VARAM līdz šā gada 21. novembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā attiecīgu likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu. Likumprojekts jau 29. augustā izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, un patlaban notiek tā saskaņošana valdības institūcijās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
