Noraida 'Gaismas pils' būvnieku prasību par 12 miljonu eiro piedziņu no valsts  (75)

Jau ziņots, ka pirmās instances tiesa daļēji apmierināja "Gaismas pils" būvnieku prasību un lēma no Kultūras ministrijas (KM) par labu būvniekiem piedzīt 9 272 319 eiro, kā arī tiesas izdevumus 60 083 eiro. Pilnsabiedrības prasība daļā par aptuveni 2 862 213 eiro, ko veido līgumsods, likumiskie nokavējuma procenti un procenti par laikā nesamaksātajiem procentiem piedziņu tika noraidīta.

KM jau pēc sprieduma pasludināšanas norādīja, ka to pārsūdzēs, un civillieta nonāca Rīgas apgabaltiesā.

Piektdien Rīgas apgabaltiesa būvnieku prasību noraidīja.

Pirmās instances tiesa bija apmierinājusi prasību daļā par parāda pamatsummas 9 272 319,25 eiro piedziņu, un noraidījusi daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu 2 862 212,89 eiro apmērā. Ņemot vērā to, ka pirmās instances tiesa bija noraidījusi prasību par pamatsummu, apelācijas instances tiesai nebija pamata vērtēt prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu, tā pieņemto nolēmumu skaidro Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnesis Valdis Vazdiķis.

Rīgas apgabaltiesā norāda, ka izskatītās lietas būtība ir, vai valsts KM personā ir pilnībā norēķinājusies ar pilnsabiedrību "Nacionālā būvkompāniju apvienība" par LNB būvniecību atbilstoši līgumā par LNB būvniecību pielīgtajam.

"Pušu starpā ir strīds par to, kādi būvniecības izmaksu izmaiņu koeficienti piemērojami atbilstoši līguma Speciālo noteikumu 13.8. apakšpunktā pielīgtajam – cēloņsakarīgi, par cik katrā ceturksnī palielinājušās vai samazinājušās būvniecības izmaksas inflācijas/deflācijas ietekmē," skaidro tiesnesis Vazdiķis.

"Tiesa vērtēja prasītājas pozīciju, ka līgums ir neskaidrs un divējādi saprotams. Līdz ar to iztulkojams tā, ka puses vienojušās par faktiskām būvniecības izmaksu izmaiņām piemērotāko koeficientu izmantošanu un prasītājas ieskatā tie ir: darbaspēka izmaksu indekss būvniecības nozarē; būvniecības izmaksu indekss materiāliem birojiem; būvniecības izmaksu indekss mehānismiem birojiem," skaidro tiesnesis.

"Savukārt, atbildētājas pozīcija bija, ka prasītāja nav ievērojusi līgumā pielīgto strīdu ārpus tiesas izšķiršanas kārtību un prasība atstājama bez izskatīšanas; prasībai iestājies noilgums un tas ir patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai vai tiesvedības izbeigšanai lietā; prasība ir nepamatota pēc būtības jo līgums ir skaidrs un nav divējādi saprotams, līdz ar to tas ir jāpiemēro tā, kā tas ir ierakstīts līgumā – "būvniecības izmaksu indeksi resursu grupām,"" norāda tiesnesis.

"Izskatot lietu, tiesa atzina, ka nepastāv pamats prasības atstāšanai bez izskatīšanas un atbildētājas apelācijas sūdzība šajā daļā ir nepamatota. Tiesa arī atzina, ka prasībā ietvertajiem prasījumiem daļā par parāda 7 209 468,95 eiro piedziņu ir iestājies noilgums, līdz ar ko prasība šajā daļā noraidāma, bet atbildētājas apelācijas sūdzība šajā daļā ir pamatota," skaidro tiesnesi.

"Tiesa atzina, ka prasība daļā par parāda pamatsummas 2 062 850,30 eiro piedziņu ir noraidāma kā nepamatota, bet atbildētājas apelācijas sūdzība šajā daļā ir pamatota jo ar lietas materiālos esošajiem pierādījumiem nav apstiprinājušies prasībā norādītie apgalvojumi par līguma neskaidrību, par "darbaspēka izmaksu indeksa būvniecības nozarē" pielīgšanu un par piemērotāko izmaksu izmaiņu indeksu piemērošanas pielīgšanu līgumā. Tāpat nav apstiprinājies prasītājas apgalvojums par to, ka līgumā puses pielīgušas "būvniecības izmaksu indeksu materiāliem birojiem" un "būvniecības izmaksu indeksu mehānismiem birojiem", jo līguma parakstīšanas brīdī Centrālajā statistikas pārvalde šādus indeksus neaprēķināja un nepublicēja. Tāpat prasītāja nav minējusi nevienu tiesvedības gaitā apstiprinājušos iemeslu tam, kāpēc bez iebildumiem vairāk nekā trīs gadus pieprasījusi Centrālajai statistikas pārvaldei un piemērojusi tādus izmaksu izmaiņu indeksus, kurus vēlāk, prasību ceļot, norādījusi par neatbilstošiem līgumam," norāda tiesnesis.

Tā kā prasība daļā par parāda pamatsummas piedziņu ir pilnībā noraidīta, tiesa atzinusi, ka nepastāv tiesisks pamats prasības apmierināšanai daļā par procentu un līgumsoda piedziņu, un prasība šajā daļā, kā arī pretapelācijas sūdzība ir noraidāma.

Rīgas apgabaltiesas spriedumā konstatēts, ka pēc līguma noslēgšanas, iestājoties ilgstošai deflācijai un korekcijas rezultātā samazinoties naudas summām, kuras prasītājai pienācās par izpildītajiem darbiem, prasītāja vēlējusies panākt līguma grozīšanu. Kad to nav izdevies panākt, prasītāja sākusi izmantot argumentāciju par līguma atšķirīgu iztulkošanu, taču šāda rīcība tiesas ieskatā ir pretrunā Civillikuma 1587. pantam.

"Tiesa pauž uzskatu, ka prasītājai, pirms vērsties pret otru līguma pusi ar prasību, būtu jāizvērtē savu darbinieku un pilnvaroto personu darbība vai bezdarbība līguma noslēgšanas procesā, ja līgums prasītājai ir bijis jau sākotnēji neizdevīgs un radījis zaudējumus, kā prasītājas pārstāvis apgalvoja apelācijas instances tiesas sēdē," norāda tiesnesis.

"Tiesa uzskatīja par vispārzināmu faktu, ka prasītājas sastāvā ietilpstošās komercsabiedrības AS "RBSSkals", SIA "Re&Re" un SIA "Skonto Būve" ierindojas starp Latvijas desmit lielākajiem būvniecības uzņēmumiem ar ilgstošu un plašu pieredzi dažādu būvniecības objektu celtniecībā un celtniecības finansēšanā. Šī iemesla dēļ tiesa atzinusi, ka prasītājai, balstoties uz pieredzi un zināšanām būvniecības un tās finansēšanas jomā, bija jāzina un jāparedz – lielu objektu būvniecība vairāku gadu garumā ietver sevī riskus, tajā skaitā finanšu. Līdz ar to prasītāja, līgumu noslēdzot, varēja un tai vajadzēja paredzēt visus iespējamos riskus, tostarp tādus, kas saistīti ar inflāciju, deflāciju, būvniecības izmaksu izmaiņām un to sekām.

Ja pilnsabiedrība "Nacionālā būvkompāniju apvienība" nav pietiekami šos riskus izvērtējusi, tad par to nevar būt atbildīga Latvijas valsts KM personā," skaidro Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnesis Vazdiķis.

Rīgas apgabaltiesas spriedums ir pārsūdzams Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Jau ziņots, ka tiesā nonāca pilnsabiedrības "Nacionālo būvkompāniju apvienība" prasība par 11,45 miljonu eiro piedziņu no valsts. Savukārt iepriekšējā tiesas sēdē prasītāji lūdza palielināt no KM piedzenamo naudas apjomu līdz aptuveni 12,06 miljoniem eiro.

Saskaņā ar pieteikumu tiesai, pilnsabiedrības pārstāvji uzskatīja, ka tai par LNB ēkas būvniecības procesu pienākas parāda summa teju 10 miljonu eiro apmērā, līgumsods un nokavējuma procenti.

KM pārstāve Lita Kokale iepriekš paudusi pretēju nostāju, norādot, ka, saskaņā ar 2008. gada 15. maijā noslēgto līgumu, kā arī LNB būvuzrauga "Hill International" izdoto noslēguma maksājuma apstiprinājumu, KM līdz 2016. gada 31. decembrim veikusi pēdējo maksājumu 104 904 eiro apmērā par LNB būvniecību. Ministrijas pārstāve iepriekš arī norādīja, ka valsts par LNB ēkas būvniecību astoņu gadu laikā samaksājusi 195 565 638 eiro.

Savukārt "Nacionālā būvkompāniju apvienība" iepriekš norādījusi, ka prasība tiesā iesniegta pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem strīdā panākt ārpustiesas risinājumu.

Tā prasa valsti izpildīt savas saistības un norēķināties par paveikto darbu. Apvienības padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns iepriekš pauda, ka būvnieku prasība nepārsniedz LNB kompleksa celtniecībai paredzēto finansējumu, kā arī neesot papildu samaksa jau nolīgtajai.

Latvijas Nacionālo Būvkompāniju apvienību veido trīs Latvijas būvkompānijas: SIA "Re&Re", AS "RBSSkals" un SIA "Skonto Būve".