Bičkovičs nosauc ģenerālprokurora amata kandidātu - 8
Foto: DELFI
Lai izvērtētu un dotu atzinumu par to, vai ir pamats ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atlaišanai no amata, Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs 18. oktobrī sasauc AT plēnumu, portāls “Delfi” uzzināja tiesā.

Plēnums dos atzinumu, balstoties uz senatores Marikas Senkānes veiktās pārbaudes materiāliem.

Lēmumu veikt pārbaudi, vai ir pamats ģenerālprokurora atlaišanai no amata, Augstākās tiesas priekšsēdētājs pieņēma, pamatojoties uz Prokuratūras likuma 41.3 panta otro daļu, pēc 39 Saeimas deputātu pieprasījuma.

Veicot pārbaudi par pieprasījumā norādītajiem faktiem, pilnvarotā tiesnese Marika Senkāne Prokuratūras likumā paredzētos ģenerālprokurora atlaišanas pamatus nekonstatēja.

Saskaņā ar Augstākās tiesas plēnuma reglamenta 19. punktu plēnuma sēdes, kurās tiek apspriests jautājums par ģenerālprokurora atlaišanu no amata, ir slēgtas.

Jau vēstīts, ka Senkāne uzsvēra, ka savā izvērtējumā viņa ir koncentrējusies uz tiem trim aspektiem, kas bija norādīti Saeimas deputātu pieteikumā, uz kura pamata tika uzsākts šis process.

Senkāne atgādināja, ka šajā pieteikumā bija pieļauts, ka Kalnmeiers esot rīkojies prettiesiski, kā arī pielaidis nolaidību, kas radījusi valstij zaudējumus, un arī zaudējis savu reputāciju. Attiecīgi senatore ir vērtējusi tikai šos faktus un nav ņēmusi vērā citus aspektus, piemēram, tos, kurus iesūtījusi sabiedrība.

Senatore norādīja, ka atzinumā pausta atziņa, ka ģenerālprokurora atbrīvošana no amata valstī ir uzskatāma par ārkārtas situāciju, tādēļ tā tiek strikti regulēta.

Senkāne domā, ka liela daļa no pārmetumiem, kas vērsti Kalnemeiera virzienā, ir "akmeņi, kas jāmet likumdevēju dārziņā".

Savukārt Kalnmeiers preses brīfingā žurnālistiem norādīja, ka tiesneses lēmumu vērtē pozitīvi. Ģenerālprokurors arī pauda, ka vēl aizvien uzskata, ka deputātu lēmums ierosināt pārbaudi bija politiski motivēts. Viņš uzsvēra, ka savā darbā nav pieļāvis tādus pārkāpumus, kas varētu būt par pamatu viņa atbrīvošanai no amata. "Tas, ka katra darbā var atrast trūkumus, tas ir saprotams," sacīja Kalnmeiers.

Viņš atzina, ka neizslēdz iespēju, ka arī nākotnē pret viņu kāds varētu vērsties. Ģenerālprokurors arī atzīmēja, ka viņa attiecības ar tieslietu ministru Jāni Bordānu (JKP) ir rezervētas, taču nepieciešamības gadījumā abi komunicē.

Jau ziņots, ka lēmumu veikt pārbaudi, vai ir pamats ģenerālprokurora atbrīvošanai no amata, AT priekšsēdētājs pieņēma 26. jūnijā, pamatojoties uz Prokuratūras likumu, pēc 39 Saeimas deputātu pieprasījuma.

Pārbaudi veikt priekšsēdētājs pilnvaroja Senkāni, nosakot termiņu pārbaudes veikšanai līdz 16. septembrim.

Taču, ņemot vērā veicamās pārbaudes apjomu, kā arī nepieciešamību pārbaudīt papildu saņemtos materiālus, tika pieņemts lēmums pārbaudes termiņu pagarināt līdz 1. oktobrim.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!