Tiesībsargs šonedēļ nosūtījis Saeimai piekto pirmstiesas brīdinājumu nabadzības mazināšanas tēmā – šoreiz par invaliditātes pensijas minimālā apmēra neatbilstību Satversmei. Valsts noteiktais minimālās invaliditātes pensijas apmērs nav pietiekams likumdevēja definēto pamatvajadzību – ēdiena, apģērba, mājokļa, veselības aprūpes, obligātā izglītības – nodrošināšanai, portālu "Delfi" informēja Tiesībsarga birojā.
Vēstulē Saeimai uzskaitot vairāku likuma par valsts pensijām pantu neatbilstību Satversmes pantiem, kas aizliedz diskrimināciju un garantē sociālo nodrošinājumu, tiesībsargs aicina Saeimu līdz 1. decembrim novērst konstatētos trūkumus un noteikt invaliditātes pensijas minimālo apmēru atbilstoši Satversmei.
Tiesībsargs uzskata, ka invaliditātes pensijas minimālie apmēri nav pietiekami, lai nodrošinātu cilvēka pamatvajadzības, kas sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpratnē ir ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība. Vienlaikus tiesībsargs norāda, ka par personu ar invaliditāti pamatvajadzībām uzskatāmas arī tās vajadzības, kas saistītas ar šo personu īpašo veselības stāvokli.
"Sanāk tā, ka cilvēkam ar invaliditāti gandrīz katru mēnesi ir jārisina budžeta dilemma, kurus izdevumus šomēnes segt - pirkt ēdienu vai nepieciešamos medikamentus, apmaksāt komunālos maksājumus, bet tad nomirt badā vai beigt savu eksistenci zāļu dārdzības dēļ," saka tiesībsargs Juris Jansons.
Invaliditātes pensijas mērķis ir garantēt personai ienākumus sociālā riska – invaliditātes – iestāšanās gadījumā. Invaliditātes pensijas minimālais apmērs ir no 64,03 eiro līdz 102,45 eiro mēnesī atkarībā no piešķirtās invaliditātes grupas jeb no 2,13 eiro līdz 3,42 eiro dienā. Personām ar invaliditāti kopš bērnības invaliditātes pensijas minimālais apmērs ir nedaudz lielāks – no 106,72 eiro līdz 170,75 eiro mēnesī jeb no 3,56 eiro līdz 5,69 eiro dienā.
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu ir paredzēts paaugstināt – personām ar invaliditāti līdz 80 eiro un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu personām ar invaliditāti no bērnības līdz 122,69 eiro. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra palielināšanas rezultātā palielināsies arī invaliditātes pensijas minimālais apmērs, tomēr tas, tiesībsarga ieskatā, aizvien nebūs pietiekams. Minimālās invaliditātes pensijas joprojām būs krietni zem nabadzības līmeņa, kā arī zem plānotā ienākumu līmeņa trūcīgas personas statusa iegūšanai (198 eiro).
Kā konstatēts Eiropas Komisijas finansētā pētījumā par pārtikas patēriņa grozu Latvijas galvaspilsētā 2015. gadā, mēneša budžets, kas vajadzīgs veselīgam uzturam Latvijā, ir 153 eiro vienai personai un 574 eiro ģimenei, kurā ir divi pieaugušie un divi bērni.
No minētā secināms, ka valsts noteiktais minimālās invaliditātes pensijas apmērs nesedz pat cienīga ēdiena vajadzību nodrošināšanu. Līdz ar to ir pamats atzīt, ka valsts noteiktais minimālās invaliditātes pensijas apmērs nav pietiekams likumdevēja definēto pamatvajadzību – ēdiena, apģērba, mājokļa, veselības aprūpes, obligātā izglītības – nodrošināšanai, vēsta tiesībsargs.
Sociālās apdrošināšanas sistēmas ideja ir nodrošināt indivīdam nevis minimālu iztikšanu, bet gan cienīgu dzīves līmeni, atgādina Jansons. Lai gan minimālās invaliditātes pensijas saņēmējs var pretendēt uz pašvaldības sociālo palīdzību, tomēr personas tiesības uz sociālo nodrošinājumu sociālās apdrošināšanas formā nevar aizstāt ar tiesībām uz sociālo palīdzību.
Lai gan minimālās invaliditātes pensijas saņēmējiem ir pieejams atbalsts, citi pabalsti vai pakalpojumi, taču personai ir aktīvi jālīdzdarbojas, sedzot izdevumus par mājokli, veselības aprūpes pakalpojumiem un izglītības iegūšanu.
Vienlaikus tiesībsargs atzīmē, ka I invaliditātes grupu piešķir cilvēkiem gadījumos, ja darbspēju zaudējums ir 80 – 100 procentu apmērā (ļoti smaga invaliditāte), II invaliditātes grupu piešķir, ja darbspēju zaudējums ir 60 – 79 procentu apmērā (smaga invaliditāte), III invaliditātes grupu piešķir, ja darbspēju zaudējums ir 25 – 59 procentu apmērā (mēreni izteikta invaliditāte).
Līdz ar to objektīvu iemeslu dēļ šo cilvēku iespējas gūt ienākumus, strādājot algotu darbu, tādējādi patstāvīgi nodrošinot savu eksistenci (pamatvajadzības), ir būtiski ierobežotas vai šādas iespējas vispār nepastāv un šādu cilvēku pamatvajadzību apmierināšana ir atkarīga no invaliditātes pensijas apmēra.
Vērtējot invaliditātes pensijas minimālā apmēra pietiekamību, tiesībsargs norāda, ka pati valsts politikas plānošanas dokumentos ir atzinusi, ka tas nav pietiekams. Arī starptautiskās institūcijas ir norādījušas uz sociālās aizsardzības pasākumu nepietiekamību.
Proti, Eiropas Sociālo tiesību komiteja jau 2017. gadā ir secinājusi, ka situācija Latvijā neatbilst Pārskatītajai Eiropas sociālajai hartai, jo invaliditātes pensiju minimālie apmēri ir acīmredzami nepietiekami. Arī Eiropas Komisijas Padome, skatot Latvijas 2018. gada stabilitātes programmu, aicināja uzlabot minimālo ienākumu pabalstu, minimālo vecuma pensiju un cilvēkiem ar invaliditāti paredzētā ienākumu atbalsta adekvātumu.
Eiropas Komisija jau vismaz kopš 2015. gada Latvijai katru gadu ir norādījusi virkni nepilnību sociālā atbalsts sistēmā, t.sk., uz sociālo pabalstu neadekvātumu, īpaši attiecībā uz personām ar invaliditāti; pabalstu palielinājuma niecīgumu un to nebūtisko ietekmi uz nabadzības mazināšanu, atgādina tiesībsargs.
Personu ar invaliditāti, kuras apdraud nabadzības vai sociālās atstumtības risks, īpatsvars Latvijā ir 42,5%, un tas ir viens no augstākajiem rādītājiem ES (ES vidējais rādītājs ir 30,1%). Latvijā ir viena no lielākajām plaisām ES starp nabadzības riska rādītāju un sociālās atstumtības rādītāju personām ar invaliditāti un bez tās (20,8 procentpunkti salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju – 9,2 procentpunkti).
Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtajiem datiem valsts garantēto minimālo invaliditātes pensiju saņem 17 192 cilvēki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
