Divu nedēļu laikā jeb līdz 18. oktobrim tiks izsludināts jauns iepirkums par atkritumu apsaimniekošanu un Rīgas teritorija tiks sadalīta četrās zonās, tādu lēmumu Rīgas domes (RD) vadība pieņēmusi īpašā sanāksmē pirmdien. Paredzams, ka iedzīvotājiem līgumi ar jaunajiem apsaimniekotājiem būs jāslēdz nākamā gada pirmajā ceturksnī. Jautājums par līguma laušanu ar AS "Tīrīga", par ko pārbaudi veic Konkurences padome (KP), pagaidām palicis neatbildēts.
Par īpašas sanāksmes, lai apspriestu situāciju pēc Administratīvās apgabaltiesas lēmuma atstāt spēkā KP lēmumu par pagaidu noregulējuma piemērošanu Rīgas atkritumu apsaimniekošanas tirgū, sasaukšanu piektdien pēcpusdienā paziņoja RD. Sanāksmē tika lemts par iepirkuma procedūru jauna atkritumu sniegšanas pakalpojuma sniedzēja izvēlei. Bez Rīgas pašvaldības atbildīgajām amatpersonām uz sanāksmi bija aicināti KP un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji, bet piedalījās tikai ministrijas pārstāvji.
Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR) pēc sanāksmes žurnālistiem skaidroja, ka pilsētas sadalījums četrās zonās varētu būt Daugavas labajā krastā – divas zonas, katra savā Brīvības ielas pusē, kamēr Pārdaugavā zonas tiktu atdalītas ar Kārļa Ulmaņa gatvi. Procentuāli šīs četras daļas būs dažādas, un, iespējams, visas nebūs vienādi interesantas visiem potenciālajiem pakalpojumu sniedzējiem.
Runājot par iepirkuma detaļām, Burovs skaidroja, ka pretendenti iepirkumā varēs pieteikties uz vienu līdz trijām lotēm jeb apsaimniekošanas zonām. Pakalpojuma sniegšanas termiņš būs septiņi gadi. Termiņa garums izvēlēts, ņemot vērā nepieciešamo investīciju apjomu. Burovs solīja, ka iepirkumā tiks gādāts par to, lai nebūtu nepamatota sadārdzinājuma.
Par laiku, kad būs noskaidroti jaunie pakalpojumu sniedzēji, Burovs teica, ka ne ātrāk par 11. decembri, līdz kuram spēkā ir ārkārtējā situācija Rīgā. Iespējams, ka tiks prasīts arī ārkārtējas situācijas pagarinājums. Iespējams, ka līdz tam laikam jau būs pieņemti VARAM sagatavotie likuma grozījumi, kas paredz turpināt pagaidu situāciju, kamēr RD izvēlas jaunus pakalpojumu sniedzējus.
VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola skaidroja, ka iepirkuma līgumā jāparedz arī attīstības komponente jeb investīcijas, jo atkritumu apsaimniekošanas prasības laika gaitā attīstās, piemēram, jau no 2021. gada būs jāsāk atsevišķi vākt bioloģiski noārdāmie atkritumi, kam būs nepieciešams īpašs aprīkojums. Investīciju prasības, visticamāk, ietekmēs arī cenu, atzina Ozola.
Tuvākajā laikā RD tiks pieņemti arī nepieciešamie saistošie noteikumi, kuri jau ir sagatavoti un domē skatīti, bet tajos būs jāmaina tikai viena lieta - apsaimniekošanas zonu daudzumu jāpalielina no vienas līdz četrām, sacīja RD Mājokļu un vides komitejas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR).
Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par to, kas notiks ar KP daļēji apturēto RD un "Getliņi EKO" līgumu ar "Tīrīgu", Stepaņenko sacīja, ka šobrīd nav tiesiska mehānisma šo līgumu lauzt bez nepatīkamām sekām pašvaldībai un iedzīvotājiem, jo par līguma laušanu ir paredzētas soda sankcijas. Tiesiskā pamata trūkumu Stepaņenko skaidroja ar to, ka KP pagaidām nav vēl pieņēmusi gala lēmumu ierosinātajā pārkāpuma lietā, kuras izskatīšana var ilgt līdz diviem gadiem. Līguma ar "Tīrīgu" darbība ir apturēta, un juristiem vēl jāsniedz savs skaidrojums šajā jautājumā, atzina Stepaņenko norādot, ka skaidrību varētu viest KP pārstāvji, kuri šodien uz tikšanos nebija ieradušies.
Par neskaidrību ar "Tīrīgas" līgumu Burovs skaidroja, ka nebija mērs laikā, kad līgums tika slēgts, bet tagad viņam šis jautājums jārisina. Burovs nedomā, ka pareizi būtu gaidīt divus gadus uz KP lēmumu un nekā nedarīt. "Runājot par pilsētas interesēm, man pašam ir ļoti būtiski beidzot pieņemt savu lēmumu un virzīties uz priekšu," skaidroja RD vadītājs. Uz jautājumu, vai "Tīrīga" arī varētu piedalīties jaunajā iepirkumā, Burovs atbildēja, ka iepirkuma izsludinātāji nenosaka, kas var piedalīties.
Domes pārstāvji pagaidām gan nevarēja pateikt, kāds būs atkritumu apsaimniekošanas tarifs un cik lielas investīcijas būs jāiegulda pakalpojumu sniedzējiem, bet Stepaņenko uzsvēra, ka dažādās Rīgas vietās noteikti būs atšķirīgi tarifi atkarībā no attāluma, jo KP nepiekrita iepriekšējam risinājumam par vienu zonu un vienu tarifu. Turklāt ikgadējs tarifa pieaugums ir ieprogrammēts likumā par dabas resursu nodokli, sacīja Stepaņenko.
Ne Burovs, ne Stepaņenko neuzskata, ka viņiem būtu jāuzņemas politiskā atbildība par radušos situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā, jo RD neesot pārkāpusi nevienu likumu.
"Delfi" jau ziņoja, Administratīvās apgabaltiesa lēma noraidīt Rīgas domes pieteikumu, kurā lūgts atcelt KP lēmumu par pagaidu noregulējuma piemērošanu Rīgas atkritumu apsaimniekošanas tirgū.
Apgabaltiesa secinājusi, ka pašvaldība un SIA "Getliņi EKO" atrodas dominējošā stāvoklī konkrētajā tirgū. Turklāt "Getliņi EKO" atrodas arī dominējošā stāvoklī atkritumu apglabāšanas tirgū Rīgas un Pierīgas reģionā.
Tiesa piekrita KP secinājumiem, ka "Tīrīgas" spēja pārņemt visu klientu atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū panākta, pašvaldībai un "Getliņi EKO" izmantojot likumā noteiktās funkcijas konkurenci izslēdzošā veidā.
Apgabaltiesa atzina par pareiziem KP secinājumus, ka pašvaldības un "Getliņi EKO" darbības ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū, aptverot būtisku Latvijas un ES iekšējā tirgus daļu. Tādējādi uz lietu ir attiecināms Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. pantā paredzētais dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums.
Apgabaltiesa lietā noskaidrotajos apstākļos piekrita KP, ka lietā iespējamais ES konkurences tiesību pārkāpums tā neizbeigšanas gadījumā radīs būtisku un neatgriezenisku kaitējumu konkurencei. Proti, "Tīrīga" uzsāka klientu līgumu pārslēgšanu mēneša laikā no Koncesijas līguma noslēgšanas brīža, bet faktisko darbību plānoja uzsākt no 2019. gada 15. septembra.
Uzsākot līgumu pārslēgšanu, tiek uzsākts process, kura rezultātā šobrīd tirgū esošie tirgus dalībnieki būs spiesti pamest konkrēto tirgu pašvaldības un "Getliņi EKO" rīcības rezultātā, turklāt šāda situācija saglabāsies uz vismaz turpmākajiem 20 gadiem, liedzot iespēju jauniem tirgus dalībniekiem ienākt šajā tirgū. Šāda dominējošā stāvokļa izveide tirgū, kurā līdz tam pastāvējuši konkurences apstākļi, ir būtiskas tirgus struktūras ietekmēšana, pilnībā likvidējot jebkādu konkurenci konkrētajā tirgū.
Tādējādi iespējamā pārkāpuma neizbeigšanas rezultātā radīsies būtisks un neatgriezenisks kaitējums konkurencei, kas prasa pagaidu noregulējuma piemērošanu, secinājusi tiesa.
No lietas materiāliem redzams, ka KP jau 2017. gada 14. februārī, 17. martā un 28. aprīlī vērsās pie pašvaldības ar vēstulēm un sniedza viedokli, ka pastāv pamatotas bažas par plānotajā publiskās un privātās partnerības līgumā paredzēto tā termiņu, kā arī izvēli veidot kopsabiedrību ar tikai vienu atkritumu apsaimniekotāju, veidojot tikai vienu atkritumu apsaimniekošanas zonu, kā rezultātā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgus Rīgā tiks uz 20 gadiem slēgts konkurencei.
KP šajās vēstulē lūdza pašvaldību pirms plānotās publiskās un privātās partnerības tālākas virzības rūpīgi izvērtēt pieņemamā lēmuma iespējamo ietekmi uz konkurenci, tirgu un patērētājiem ilgtermiņā. Pašvaldība minētās vēstules nav ņēmusi vērā, kaut varēja atbilstoši padomes norādītajiem apstākļiem apsvērt citu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas modeli.
Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādājusi grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā.
Tas darīts, ievērojot to, ka Saeima ir atbalstījusi valdības rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā līdz brīdim, kad spēku zaudē Konkurences padomes lēmums "Par pagaidu noregulējumu," bet ne ilgāk, kā līdz 2019. gada 11. decembrim, un lai nodrošinātu konkurenci atkritumu apsaimniekošanā Rīgas pilsētā.
Lai Rīgā nodrošinātu sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumu nepārtrauktību, likumprojekts nosaka pienākumu pašvaldībai ne ilgāk kā sešu mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas termiņa beigām nodrošināt Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas dalījumu vairākās zonās, kā arī atkritumu apsaimniekotāju izvēli katrā no zonām un līgumu noslēgšanu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.
Atkritumu radītājiem un valdītājiem līdz ārkārtējās situācijas termiņa beigām (2019. gada 11. decembris) ir jānoslēdz līgums ar atkritumu apsaimniekotāju. Minētais līgums nākotnē zaudēs spēku triju mēnešu laikā no dienas, kad Rīgas pilsētas pašvaldība noslēgs līgumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ar izvēlētiem atkritumu apsaimniekotājiem. Maksu par nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu noteiks pašvaldība.
Atbilstoši likumprojektam, Rīgas pilsētas pašvaldībai nekavējoties jāinformē atkritumu radītāji un valdītāji par kārtību, kādā tiks nodrošināta sadzīves atkritumu apsaimniekošana Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.
Vienlaikus VARAM norāda, ka ir uzsākusi darbu pie aptverošas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas reformas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
