Foto: Shutterstock
Dalība atklātā konkursā, profesoru padomes sniegts izvērtējums, neatkarīgs starptautisks vērtējums, atklāta lekcija un, visbeidzot, pārrunas un aizklāts profesoru padomes balsojums – šādā kārtībā tiek izvēlēta akadēmiskā elite – augstskolu profesori un asociētie profesori. Ja pretendents ar balsu vairākumu amatā tiek ievēlēts, ar viņu, tāpat kā ar docentu, lektoru un asistentu, augstskolas rektors slēdz terminētu līgumu uz sešiem gadiem. Tieši šis Augstskolu likumā noteiktais princips – terminēts līgums, pēc kura pētnieka riņķadancis, lai atkal iekļūtu elitē, sākas no gala, – nonāca Satversmes tiesas (ST) uzmanības lokā.


Ar pieteikumiem ST iepriekš bija vērsušies juristi – Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes asociētais profesors, Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs Jānis Kārkliņš, kā arī bijušais LU asociētais profesors un ST tiesnesis Jānis Neimanis. Kārkliņš, beidzoties sešu gadu darba līgumam, bija pieteicies konkursā un pērnziem ievēlēts asociētā profesora amatā uz sešiem gadiem, bet Neimanis, kurš ilgstoši bija ieņēmis akadēmiskos amatus LU, līdz 2012. gada 8. jūnijā uz sešiem gadiem noslēdzis līgumu par asociētā profesora juridiskās zinātnes tiesību teorijas un vēstures apakšnozarē pienākumu izpildi, pēc šī termiņa beigām amatā atkārtoti netika ievēlēts. Neimanis šobrīd LU iesūdzējis Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, lūdzot atzīt līgumu par noslēgtu uz nenoteiktu laiku. Tiesāšanās šajā strīdā šobrīd ir apturēta.

Pagājušajā nedēļā, 8. oktobrī, ST izbeidza tiesvedību pēc Neimaņa pieteikuma ierosinātajā lietā, kas, tāpat kā tā dēvētā Kārkliņa lieta, tika sākta, lai izvērtētu Augstskolu likuma normu atbilstību Satversmē noteiktajam pamattiesību principam – "ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai". Neimanis bija norādījis, ka neapšauba – šāds viņa pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu, tam ir leģitīms mērķis – veicināt akadēmiskā personāla atbilstību dinamiskajām darba tirgus prasībām, nodrošinot kvalitatīvu augstāko izglītību. Viņa skatījumā gan šo mērķi ir iespējams sasniegt, veicot akadēmiskā personāla kvalifikācijas pārbaudes, nevis nosakot akadēmiskās darbības ierobežojumus.

ST atzina, ka šāda veida prasījums jau izspriests Kārkliņa lietā, proti, šā gada 7. jūnijā ST atzinusi apstrīdētās normas – Augstskolu likuma 27. panta piekto daļu par sešu gadu darba līgumu ar profesūru un akadēmisko personālu, 30. panta ceturto daļu, kas noteic, ka asociētais profesors amatā tiek ievēlēts ar attiecīgu profesoru padomes lēmumu uz sešiem gadiem un rektors uz šī lēmuma pamata noslēdz darba līgumu, un 28. panta otro daļu, kas nosaka, ka profesoru atklātā konkursā ievēlē uz sešiem gadiem un rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu, – ciktāl tās nenodrošina aizsardzību pret secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu, par neatbilstošām iepriekšminētajam Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!