Šuplinskai neuzticību neizsaka; jāuzklausa pārmetumi par augstprātību un necieņu  (218)

Gandrīz divas stundas ilgušās debates ministre noklausījās klātienē, ar uzrunu uzstājoties debašu sākumā un atbildot uz deputātu teikto tuvu debašu noslēgumam. No Saeimas tribīnes atkārtoti izskanēja pārmetumi ministrei par augstprātīgu attieksmi, pārākuma un varas demonstrēšanu, kā arī ministrijas un valsts resursu tērēšanu savu mērķu un gribas piepildīšanai strīdā par Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanām.

Demisijas pieprasījumu bija parakstījuši opozīcijas deputāti no ZZS, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti. Jau ziņots, ka pēc tam, kad Administratīvā rajona tiesa apturēja Latvijas Universitātes (LU) rektoram Indriķim Muižniekam nelabvēlīgo Ministru kabineta lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts LU rektora amatā, Saeimas opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nolēma prasīt Šuplinskas demisiju.

ZZS frakcijas vadītājs Uldis Augulis, demisijas pieprasītāju vārdā uzrunājot Saeimu, sacīja, ka Šuplinska savā darbībā, virzot vairākas pretrunīgi vērtētas iniciatīvas, ir pilnībā pierādījusi kompetences un cieņas trūkumu, kā arī nevēlēšanos rēķināties ar nozarē strādājošo un sabiedrības viedokļiem. Uzskaitot piemērus, Augulis paskaidroja, ka joprojām nav atrisināts jautājums par diskrimināciju pirmsskolas izglītības pedagogu nodarbinātībā, uz ko vairākkārt norādījusi gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, gan bērnudārzos strādājošie un bērnu vecāki.

Vienlaikus ministre esot publiski paudusi nepieciešamību vērtēt pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošo noslodzi salīdzinājumā ar vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem. "Šādi apgalvojumi norāda uz to, ka ministrei nav izpratnes par pirmsskolas izglītības iestāžu darba procesu un nozīmīgumu, kā arī nav ne mazākās vēlmes darīt visu, lai mūsu mazajiem pilsoņiem būtu iespēja saņemt maksimāli kvalitatīvu aprūpi bērnudārzos, un vecāki ar mierīgu sirdi varētu atgriezties pilnvērtīgi darbā," sacīja Augulis.

Tāpat neizpratni esot radījis arī Šuplinskas priekšlikums samazināt valsts atbalstu brīvpusdienu finansēšanai 1.– 4. klašu skolēniem, uzliekot papildu finanšu slogu pašvaldībām. "Siltas pusdienas mazajiem skolēniem tika pretnostatītas ar algu pieaugumu pedagogiem. Uzskatām, ka šāda ministres rīcība bija klaji ciniska, faktiski pasakot, ka pedagogiem algas tiks paceltas tikai, ja samazināsies atbalsts bērniem," situāciju raksturoja Augulis.

Ministrei arī tika pārmests, ka 2020. gada budžeta projektā nav paredzēta pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšana no nākamā gada septembra, kā arī bāzes finansējuma palielināšana zinātnei un augstākajai izglītībai, kā to paredz spēkā esošs likums. "Ministre Šuplinska pārstāv partiju, kura deklarējusi bezkompromisa tiesiskuma politikas ēru. Vai klaja normatīvā akta ignorēšana atbilst šiem jaunās politikas principiem?" jautāja Augulis.

Kā kritiskās robežas sasniegšanu Augulis raksturoja brīdi, kad administratīvā rajona tiesa nolēma apturēt Ministru kabineta lēmumu saistībā ar Indriķa Muižnieka neapstiprināšanu Latvijas Universitātes rektora amatā. "Šo tiesas apšaubīto valdības lēmumu pēc ilgām diskusijām virzīja ministre Šuplinska, kurai tagad ir jāuzņemas pilna atbildība par sekām. Iejaucoties augstskolas autonomijā, apšaubot tās lēmumus, ministre ir radījusi gan apdraudējumu Latvijas lielākās universitātes reputācijai, gan neskaidrības augstskolas pārvaldībā," sacīja Augulis.

Pēc tam vārds tika dots Šupliinskai, kura savā uzrunā gan atgādināja par iepriekšējās valdības atstāto mantojumu šī gada tehniskajā budžetā, gan gadiem uzkrātajām problēmām izglītības jomā.

"Mana vīzija ir gaužām vienkārša – lai uz skolu un augstskolu skolēns, students, arī pirmsskolas iestādē mazais pilsonis, iet ar prieku, jūtas motivēts, atraisīts, savas spējas un talantus piepildošs. Cita starpā tur ir ļoti svarīgs spēlētājs arī pedagogs. Un man patiešām ļoti rūp tas, lai pedagogu labsajūta pieaug. Bet viņa nevar pieaugt tikai uz citu rēķina. Šajā brīdī, lai pieaugtu pedagogu labsajūta un arī atalgojums, ir jākārto arī citas lietas. Un cita starpā viens ļoti būtisks spēlētājs šajā ziņā ir pašvaldības," sacīja ministre atgādinot, ka jau tikusies ar 50 pašvaldību pārstāvjiem un tiksies arī ar pārējiem.

Runājot par budžetu, Šuplinska sacīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija iesniedza prasību par 130 miljoniem, bet "teikšu uzreiz – arī es tajā brīdī apmulsu, jo, zinot, kādas ir budžeta iespējas, ir skaidrs, ka tā ir šī spēle, ko spēlē gadiem. Mēs mēģinām noteikt ne tikai likumus, bet arī tādas robežas, kas patiesībā no mūsu tautsaimniecības, no budžeta iespējām nav realizējami". Budžeta sarunās izglītības un zinātnes nozare ieguvusi 30 miljonus papildu finansējuma - 23 miljoni ir saistīti ar pedagogu atalgojuma kāpinājuma grafika nodrošinājumu, astoņi miljoni ir saistīti ar pieaugumu zinātnei.

Par pedagogu atalgojuma kāpinājuma grafiku ministre sacīja, ka pamatbudžetā šīs pozīcijas nav. "Jo tās vajadzības, kas ir visā spektrā, dažādās nozarēs, ir tik spiedīgas, ka tikai viena lauka prioritātes risināt nav iespējams. Tai pašā laikā gan budžeta sarunās, gan arī Ministru kabinetā izskanējušās sēdēs, es ceru – arī Saeimā, turpināsies saruna par to, ka budžeta izpildes gadījumā prioritātes joprojām paliek divas – izglītība un veselība," cerību pauda ministre.

Ministre arī atzina, ka pirmsskolas izglītība ir viena no valdības deklarācijas prioritātēm, bet, runājot ar pašvaldībām, "uzreiz bijis skaidrs, ka 19 miljoni, kas ir brīvpusdienās un kāds bija pirmais arīdzan sarunas temats ar pašvaldībām, ja mēs atsakāmies no šīm te brīvpusdienām, vai nav iespējams pārņemt pirmsskolas pedagogu darba samaksu, tad tie bija 55 miljoni. 19 miljoni pret 55 – droši vien, ka uzreiz nebūtu adekvāta arī šī te soļa risināšana. Un tajā brīdī arī sākās šī diskusija par to, kā veidojas pirmsskolas pedagogu slodze".

"Es teikšu tikai vienu – gan augstskolas darbiniekam, gan skolotājam, gan pirmsskolas pedagogam slodze veidojas no atšķirīgiem darbiem, un nevienā brīdī es neesmu teikusi, ka bērnudārzu audzinātājs ir pieskatītājs. Es esmu teikusi, ka šajā darba dienā ir dažādi darba veidi," atgādināja Šuplinska.

Ministre pieskārās arī augstskolu pārvaldības modeļa maiņai sakot, ka šobrīd jau sāk veidoties aprises arī noteiktajiem likuma grozījumiem vai jaunam likumam. "Ir skaidrs viens, ka augstskolu tipoloģija būs izejas princips, ka augstskolu tipiem būs noteikti uzdevumi un misija, būs noteikti kritēriji un būs arī šis jautājums par to, ko izvēlēties," sacīja ministre.

Par LU rektora jautājumu Šuplinska sacīja, ka "nevienā brīdī nebūtu rosināts Ministru kabinetā šis lēmums – neapstiprināt Muižnieka kungu kā rektoru, ja vēlēšanu procesā nebūtu konstatēti pārkāpumi". Viņa piebilda, ka Ministru kabinetam, Muižniekam un arī Administratīvajai tiesai šobrīd ir trīs dažādi izpratnes varianti par to, ko nozīmē vēlēšanu process.

Ministres runai sekoja pagaras pārsvarā opozīcijas pārstāvju debates, jo ministri aizstāvēja tikai divi koalīcijas pārstāvji. Vairākkārt debašu gaitā izskanēja pārmetumi par ministres augstprātīgo attieksmi.

ZZS deputāts Armands Krauze, kurš ir ministres vienaudzis, gan arī izmantoja iespēju viņai pārmest rīcību 1987. gadā, kad pēc 23. augusta notikumiem pie Brīvības pieminekļa, kurs viņš arī piedalījies, riskēdams ar izslēgšanu no tehnikuma, Šuplinska tā laika presē kā komjaunatnes pārstāve pasākuma dalībniekus nodēvējusi par nacionālistiem. Krauze aicināja Šuplinsku tagad no tribīnes atvainoties latviešu tautai. Krauze ministrei pārmeta arī, ka strīdā ar LU viņa tērē valsts naudu savu personīgo ambīciju sasniegšanai.

"Saskaņas" pārstāve un savulaik ilggadēja IZM darbiniece Evija Papule debates sacīja, ka izglītības nozare, kas gadiem bijusi pabērna lomā, tagad saņem papildus sitienus. Turklāt ministre pedagogiem pārmet mediju nepratību, bet sabiedrībai kritiskās domāšanas trūkumu. Papule Šuplinskai pārmeta cieņas trūkumu un neētisku rīcību pret izglītības darbinieku saimi.

Pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņeko Šuplinsku raksturoja kā nozares ļauno pamāti, kuras prioritāte ir "kašķis un konfrontācija". "Saskaņas" pārstāvis Valērijs Agešins aicināja ministri mainīt agresīvo un pedagogu profesijas prestižu graujošo sarunas veidu, kā arī rūpēties par savas jomas cilvēkiem nevis cīnīties pret viņiem.

Ministre uz deputātu teikto atbildēja ar nožēlu, ka nav sadzirdējusi noderīgas idejas izglītības jomas uzlabošanai.