Video: Latvija cīņai ar cilvēktirdzniecību ir gatava? Trešā ekspertu diskusija par filmu 'Oļegs'

Trešās diskusijas mērķis bija noskaidrot, vai un kā traumatiska pieredze rada labvēlīgus apstākļus cilvēktirdzniecībai. Sarunas gaitā tika sīkāk tirzāti manipulācijai un pakļaušanai mūsdienu verdzībai labvēlīgi apstākļi, tostarp psiholoģiskās īpatnības, kas raksturīgas tikai kādam no dzimumiem, piesaukti konkrēti plašsaziņas līdzekļos izskanējuši gadījumi, kā arī skaidrots, kā sevi pasargāt, kā no verdzības valgiem izkļūt un kur vērsties pēc palīdzības.

Diskusijā piedalījās filmas "Oļegs" scenārija līdzautors Kaspars Odiņš, centra "Marta" Liepājas nodaļas vadītājs Juris Dilba, Liepājas prokuratūras virsprokurors Atis Dzērvēns, Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Prevencijas grupas vecākā inspektore Vita Vīlistere, klīniskais psihologs un psihoterapeits Guna Geikina un Nacionālā koordinatore cilvēku tirdzniecības novērsanas jautājumos Lāsma Stabiņa. Diskusiju vadīja "DELFI plus" redaktors Filips Lastovskis.

Psiholoģe Guna Geikina atklāja, ka viņas pieredzē pēdējos gados arvien biežāk sastopami gadījumi, kad par cilvēktirdzniecības upuriem kļūst nevis tikai aizbraucēji, bet gan atbraucēji, proti, citu valstu piederīgie nonāk verdzīgos apstākļos Latvijā. Viņa arī atklāja, ka lielākoties par cilvēktirdzniecības gadījumiem ziņo trešās personas, ne paši cietušie, kā arī bieži ir gadījumi, kad cilvēki no palīdzības pat atsakās, jo ir kauns gan pašam no sevis, gan no apkārtējiem.

Virsprokurors Atis Dzērvēns uzskata, ka cilvēktirdzniecības formas laika gaitā arvien mainās, taču Latvija cīņai ar cilvēktirdzniecību ir gatava: "Ir pietiekami daudz nepieciešamo pakalpojumu sniedzēju, ir sakārtota likumdošana. Jācer vienīgi, ka šie jaunie upuri būs gatavi nākt uz policiju un par to liecināt, jo tas ir visgrūtākais."

Savukārt Vita Vīlistere uzsvēra cilvēktirdzniecības gadījumu izmeklēšanas komplicētību, turklāt cilvēkam pašam ir jābūt gatavam iesaistītais šajā procesā vairākkārt. "Sadarbībai ir nozīme, sniegtajai informācijai ir nozīme," skaidroja eksperte.

"Ja runājam šīs filmas "Oļegs" kontekstā [..], tad lielākā daļa upuru ir vīrieši. Ja mēs skatāmies no dzimumu perspektīvas, šis aspekts ievieš vēl vairāk izaicinājumu, jo vīriešiem dažādu stereotipu dēļ ir grūtāk runāt par savām problēmām un meklēt palīdzību," pauda Juris Dilba.

Diskusiju cikls norisinājās četrās Latvijas pilsētās: Valmierā, Daugavpilī, Liepājā un Rīgā, un tā norisi atbalstīja Iekšlietu ministrija, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, Eiropas Parlaments Latvijā, advokātu birojs "Spīgulis & Kukainis", Amerikas Savienoto Valstu vēstniecība Latvijā.

Jura Kursieša filma "Oļegs" (2019) ir patiess stāsts par Latvijas iedzīvotāju, kurš dodas uz Beļģiju labākas dzīves meklējumos, bet pēc sasaistīšanās ar poļu mafiju nokļūst verdzībā un attopas dziļākajā savas dzīves bezdibenī. Filma ar panākumiem pasaules pirmizrādi piedzīvoja Kannu kinofestivālā šī gada maijā, kā arī jau guvusi vairākas balvas citos starptautiskos kinofestivālos.