Tomēr kāda nianse Levitu atšķir no viņa nesenākajiem priekštečiem amatā, proti, viņa publiskās uzstāšanās raksturo izglītojošs aspekts – vai tas būtu par Satversmē rakstīto, par Latvijas valsts tiesiskajiem pamatiem vai par vēl līdz galam neapzinātajiem draudiem digitalizācijas laikmetā.
Gandrīz no katras Levita runas var mācīties ko jaunu un nebijušu, un katra nākamā publiskā uzstāšanās jau tiek gaidīta ar ziņkāru jautājumu: ko jaunu atkal dzirdēsim? Turklāt šķietami sarežģītas lietas viņš spēj paskaidrot vienkārši un saprotami un būtiskas idejas nepietaupa tikai ļoti augstām un īpašām tribīnēm, bet runā par tām arī ar cilvēkiem Latvijas tālākajos galos.
Prezidenta teiktais rod dzirdīgas ausis, un uz viņa teikto kā aksiomu sāk atsaukties jau drīz pēc domu un ideju izskanēšanas. Piemēram, 1. oktobrī prezidents apmeklēja Ministru kabineta sēdi un uzrunā iezīmēja valdības lomu mūsu valsts konstitucionālajā sistēma, kā arī politisko atbildību par reformām un lēmumiem. Jau drīz vien valdības ministri savstarpējās sarunās un diskusijās ar Saeimas deputātiem kā argumentu vairākkārt pieminēja prezidenta teikto par valdības darba jēgu un atbildību.
Levita īpašās runas dāvanas un publiskajās runās skartais tēmu loks ir pamanīts arī ārpus Latvijas politiskās vides, jo starptautiskā foruma "Rīgas konference 2019" noslēgumā publiskā sarunā ar prezidentu ietekmīgais britu žurnālists Edvards Lūkass Levitu nosauca par "galveno izglītotāju" (chief educator – angļu val.).
Kopējais labums, brīvtelpa, vienvērtība, likteņkopība – ko prezidents Levits jaunu mums iemācījis savas darbības amatā pirmajos mēnešos, apkopo "Delfi" viņa darbības simtajā dienā.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
