Koalīcijas partijas vienojās, ka līdzās plānotajām divām republikas nozīmes pilsētām – Rīgai un Jūrmalai – tādu statusu pēc reformas tomēr saglabās arī Liepāja, Rēzekne un Daugavpils. Liepājai apkārt esošās pašvaldības tiks apvienotas Lejaskurzemes novadā, bet Latgalē līdzās lielajām pilsētām saglabāsies Rēzeknes un Daugavpils novadi.
Apkārtējo novadu administratīvie centri, visticamāk, atradīsies republikas pilsētās, kā tas jau ir tagad Daugavpils un Rēzeknes novada gadījumā.
Paredzams, ka šādi precizētu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu valdība apstiprinās Ministru kabineta sēdē otrdien, un pēc tam tas nonāks izskatīšanai Saeimā.
Valdošo partiju pārstāvji atzina, ka vēl iespējamas izmaiņas novadu kartē diskusiju gaitā Saeimā, jo, kā uzsvēra vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), izmaiņas ir iespējamas, ja par to spēj vienoties visas koalīcijas partijas.
Lēmums par 39 pašvaldību veidošanu 36 vietā tika pieņemts pēc tam, kad ar saviem priekšlikumiem par Liepājas, Daugavpils un Rēzeknes republikas pilsētu statusa saglabāšanu klajā nāca "KPV LV" un Nacionālā apvienība.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem prognozēja, ka otrdien valdība vienbalsīgi atbalstīs precizēto likumprojektu.
Pūce skaidroja, ka izmaiņas veiktas, ņemot vērā diskusijas sadarbības sanāksmē un sarunas ar pašvaldībām. Ministrs norādīja, ka izmaiņas veiktas pēc tam, kad datu analīze parādījusi, ka veidojamās pašvaldības spēs veikt tām ar likumu uzticētās funkcijas. Pūce paskaidroja, ka lēmumi par izmaiņām tika pieņemti, jo pašvaldības pašas rosināja tādas izmaiņas.
Gan Ministru prezidents, gan ministrs uzsvēra, ka tādējādi ir arī izpildītas Eiropas Pašvaldību hartas prasības par reformu veikšanu pēc konsultācijām ar pašvaldībām.
Pūce arī precizēja, ka attiecībā uz Ventspils pilsētas un Ventspils novada vēlmi "dzīvot šķirti" lauku teritorija neatbilstu jaunajiem likuma kritērijiem, tāpēc tās tiks apvienotas.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzsvēra, ka svarīgi ir ievērot arī kultūrvēsturisko aspektu novadu veidošanā, lai cilvēki justos labāk. Bordāns teica, ka turpmākas sarunas vēl būs par otrā līmeņa pārvaldību reģionu līmenī, kā arī varētu būt zināmas korekcijas Ziemeļvidzemes iecerēto novadu robežās.
NA pārstāve, Saeimas deputāte Ilze Indriksone atzina, ka ar lēmumu par triju lielo pilsētu neiekļaušanu novados kopā ar lauku teritorijām tiek mazināti riski apkārtējo teritoriju iedzīvotāju pārstāvniecības samazināšanai.
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) sacīja, ka partija atbalsta reformas kopējo virzību, lai gan vēl būs diskusijas par otro pārvaldības līmeni.
Jau ziņots, ka VARAM sagatavotajā un valdības atbalstītajā konceptuālajā ziņojumā tika piedāvāts Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts ar 36 administratīvajām teritorijām un to administratīvajiem centriem. No tām divas ir republikas pilsētas – Rīga un Jūrmala, bet pārējie 34 ir novadi.
Plānotais iedzīvotāju skaits pēc šī gada datiem jaunajās pašvaldībās būtu – Rīgā (632 614), Jūrmalā (49 325), Aizkraukles novadā (29 808), Alūksnes novadā (14 153), Ādažu novadā (28 789), Balvu novadā (19 644), Bauskas novadā (42 306), Cēsu novadā (41 411), Daugavpils novadā (109 368), Dobeles novadā (29 009), Gulbenes novadā (20 079), Jelgavas novadā (87 952), Jēkabpils novadā (41 256), Krāslavas novadā (20 932), Kuldīgas novadā (28 263), Ķekavas novadā (28 333), Liepājas novadā (102 671), Limbažu novadā (28 159), Līvānu novadā (10 832), Ludzas novadā (22 550), Madonas novadā (32 571), Mārupes novadā (30 711), Ogres novadā (57 692), Olaines novadā (20 332), Preiļu novadā (18 871), Rēzeknes novadā (58 029), Salaspils novadā (22 659), Saldus novadā (27 640), Siguldas novadā (30 358), Smiltenes novadā (18 333), Talsu novadā (36 237), Tukuma novadā (44 744), Ulbrokas novadā (29 487), Valkas novadā (17 225), Valmieras novadā (42 323), Ventspils novadā (45 302).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
