Video: Mūsdienu verdzība ir mūsu kopējā atbildība. Noslēdzošā diskusija par filmu 'Oļegs'  (12)

Noslēdzošās diskusijas mērķis bija izgaismot sabiedrības kā patērētāja lomu cilvēktirdzniecības veicināšanā, ieskicējot mūsu ikdienas rīcības, ar kādām neapzināti iesaistāmies cilvēktirdzniecībā. Pieprasījums pēc lētām precēm un pakalpojumiem, lētasdarbaspēka, pieejamiem seksuāliem pakalpojumiem – tie ir redzamākie no mūsdienu verdzības dzinuļiem.

Diskusijā piedalījās filmas "Oļegs" režisors Juris Kursietis, klīniskais psihologs un psihoterapeits Guna Geikina, biedrības "Patvērums "Drošā māja"" juriste Gita Miruškina, advokātu biroja "Spīgulis & Kukainis" jurists Artūrs Spīgulis, Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes Cilvēku tirdzniecības un sutenerisma apkarošanas nodaļas priekšnieks Armands Lubarts un Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs. Diskusiju vadīja portāla "Delfi" žurnāliste Sabīne Košeļeva.

Diskusiju iesāka Juris Kursietis, kurš atklāja, kā, dodoties izpētes braucienā uz Ģenti, gluži nejauši sastapis gaļas atkaulotāju brigādi no Latvijas, kuri atlājuši situācijas nopietnību, proti, ka mūsdienu verdzība ir reāla un īsta, turklāt pastāv tepat – pašā Eiropas sirdī.

"Brīnumi nenotiek. Ja jums pēkšņi piedāvā ļoti labas atalgojuma iespējas jau no pirmās dienas, tad tas varētu būt signāls. Ja jums piedāvā miljonu pirmajā mēnesī vai galvu reibinošas attīstības iespējas. Otra lieta ir darba līgums. Tas it kā liekas pašsaprotami, bet kamēr mēs šeit sēžam, tepat blakus mājā kādā celtniecības objektā strādā cilvēki bez līgumiem un saņem atalgojumu, balstoties uz mutisku vienošanos," kā galvenos signālus aizdomīgam darba piedāvājumam minēja jurists Artūrs Spīgulis. Viņš arīdzan atklāja arī savu jaunības pieredzi, dodoties peļņā uz ārvalstīm, nepārbaudot informāciju un nesaplānojot, kā rezultātā nācies nakšņot uz ielas.

Ivars Ijabs uzsvēra gan cilvēktirdzniecības kā problēmas komplicētību, gan arī filmas galvenā varoņa Oļega daudzslāņainību un dziļumu. "Tas, ka viņš tiek brutāli izmantots un iesaistīts organizētajā noziedzībā, tas ļoti mijas ar daudzām citām cilvēciskām attiecībām – draudzību, nedrošību, mīlestību. [..] Plašākā kontekstā tas ir stāsts par nokļūšanu ārpus savas vides. Mēs dzīvojam diezgan savdabīgā laikmetā. [..] Vilkme no Rietumiem ir ārkārtīga liela. Tās dēļ mēs esam pazaudējuši desmito daļu Latvijas iedzīvotāju kopš 2010. gada krīzes."

Valsts policijas pārstāvis Armands Lubarts kā svarīgu aspektu cīņā ar cilvēktirdzniecību min sabiedrības izglītošanu. "Sabiedrībai nepieciešams, skoloties, būt atvērtāka, nepatiet garām šādiem gadījumiem."

Arīdzan Guna Geikina uzskata, ka cilvēktirdzniecības mazināšanā katram ir jāsāk pašam ar sevi – jāpievērš uzmanība tam, ko mēs darām mājās, stāstām saviem bērniem, kā mēs uzvedamies, kā izturamies pret līdzcilvēkiem. "Manuprāt, bieži vien atturēšanās vai neiesaistīšanās ir tieši saistīta ar nezināšanu. Tās ir bailes."

Diskusiju cikls norisinājās četrās Latvijas pilsētās: Valmierā, Daugavpilī, Liepājā un Rīgā, un tā norisi atbalstīja Iekšlietu ministrija, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, Eiropas Parlaments Latvijā, advokātu birojs "Spīgulis & Kukainis", Amerikas Savienoto Valstu vēstniecība Latvijā.

Jura Kursieša filma "Oļegs" (2019) ir patiess stāsts par Latvijas iedzīvotāju, kurš dodas uz Beļģiju labākas dzīves meklējumos, bet pēc sasaistīšanās ar poļu mafiju nokļūst verdzībā un attopas dziļākajā savas dzīves bezdibenī. Filma ar panākumiem pasaules pirmizrādi piedzīvoja Kannu kinofestivālā šī gada maijā, kā arī jau guvusi vairākas balvas citos starptautiskos kinofestivālos.