'Saeima visu vēl var glābt' – mediķu arodbiedrība pieļauj plašas protesta akcijas  (95)

"Tikmēr, kamēr Saeima nav teikusi gala vārdu, un gala vārds ir paredzēts 14. novembrī pēc pašreizējiem plāniem, tikmēr mēs ceram uz pozitīvu iznākumu, tikmēr mēs esam gatavi sarunām, risinājumu meklējumiem," norādīja Keris. Viņš norādīja, ka parlaments visu vēl var glābt.

Padomes sēdē piedalījās arī Saeimas deputāts Ivars Zariņš (S), kurš apgalvoja, ka medicīnas nozares finansēšana viņam dziļi personīgs jautājums. Parlamentārietis norādīja, ka premjera Krišjāņa Kariņa (JV) valdības laikā notiekošais "bezprecedenta tiesiskais nihilisms" mūsu valstī ir pirmreizējs.

Par protesta akcijām padome lēma sakarā ar to, ka valdība ir paredzējusi turpmākajos gados nevis palielināt, bet gan samazināt veselības aprūpes nozares finansējumu procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Atbilstoši Veselības ministrijas (VM) sniegtajai informācijai, "Delfi" jau vēstīja, ka nepieciešamo 119,7 miljonu eiro vietā mediķu darba samaksas paaugstināšanai plānots piešķirt vien 42,1 miljonu eiro, un par to vēl jālemj Saeimai. Algu palielināšanā ministrija īpašu uzsvaru vēlas likt uz tiem mediķiem, kuri strādā diennakts režīmā.

"Tikai tad, ja Saeima arī atbalstīs tiesiskā nihilisma vairošanu mūsu valstī un pieņems budžeta projektu tādu, kādu valdība to ir iesniegusi ar rupjiem veselības aprūpes finansēšanas likuma pārkāpumiem, tad mēs būsim spiesti rīkoties. Skaidrs, ka tas, kas notiks, būs tāda veida protesta akcija, kāda līdz šim pieredzēta vēl nav," skaidroja Keris.

Viņš arī norādīja, ka LVSADA biedru un nozares darbinieku neapmierinātība ar esošo situāciju ir ļoti liela. Pamatā to esot izraisījusi valdības rīcība, klaji pārkāpjot Veselības aprūpes finansēšanas likumu, paredzot to, ka nozares finansējums turpmākajos gados samazināsies procentos no IKP, skaidroja Keris.

Jautāts, kādas algas mediķiem būtu jāsaņem, Keris atbildēja, ka "vairs nav runa tikai par algām, ir runa par sabiedrības veselības rādītāja pasliktināšanos". Algas neesot galvenās, bet gan normāla nozares funkcionēšana, kas neesot iespējama bez pietiekama kvalificētu darbinieku skaita.

VM dati liecina, ka ārstiem par vienu slodzi mēneša vidējais atalgojums šā gada pirmajos sešos mēnešos ir sasniedzis 1950 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet māsām – 1110 eiro (šīs summas iekļauj piemaksas par darbu).

Arodbiedrības padome nolēmusi aktīvi rīkoties, turklāt tā sola vēl nepieredzētas protesta akcijas.

"Tādā veidā, kā mēs to līdz šim neesam darījuši, proti, tiks apvienotas vairāku veidu protestu akcijas, kas varētu būt brīdinājuma streiks, ielu gājiens vai arī dzīvā cilvēku ķēde no punkta A uz punktu B. Tas varētu būt apvienots arī ar pieteikuma sniegšanu Satversmes tiesai par to, ka ir pārkāpti Latvijas Republikas likumi, Satversmē noteiktās iedzīvotāju tiesības uz pienācīgu veselības aprūpes minimumu un, protams, ka mēs joprojām ceram uz to, ka sarunas ar Saeimu būs veiksmīgas, ka labos valdības pieļauto brāķi," skaidroja arodbiedrības vadītājs. Organizācija arī cerot uz atbalstu piektdien gaidāmajā sarunā ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (NA).

LVSADA atgādina, ka valdības 11. oktobrī apstiprinātais likuma "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam" projekts paredz, ka 2022. gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti vien 3,3% no prognozētā IKP. Salīdzinājumam, atbilstoši Veselības ministrijas sniegtajai informācijai, valsts budžeta izdevumi veselības aprūpes nozares finansējumam 2019. gadā ir 3,9% no IKP; vidēji Eiropas Savienībā (ES) valsts veselības aprūpei atvēl 7% no IKP, bet Lietuvā un Igaunijā – vairāk par 5% no IKP, norāda mediķu arodbiedrība.