No trešdienas, 16. oktobra, līdz piektdienai, 18. oktobrim, Rīgā vairākos piemiņas pasākumos godinās Lielbritānijas, Francijas un Īrijas jūrnieku piemiņu, kuri krituši, sniedzot atbalstu Latvijas Neatkarības karā 1919. gadā, portāls "Delfi" uzzināja Aizsardzības ministrijā.
Tā 16. oktobrī pulksten 16 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā aizsardzības ministrs Artis Pabriks (A/P) atklās izstādi "Nosargāt brīvību. Lielbritānijas militārais un diplomātiskais atbalsts Latvijai 1918.–1920. gadā", ko veidojusi Lielbritānijas vēstniecība Latvijā.
Izstāde tapusi sadarbībā ar vēsturniekiem un atmiņas institūcijām Latvijā un Lielbritānijā, un sniegs bagātīgu ieskatu foto materiālos par diplomātijas un militāro vēsturi, Latvijas Neatkarības karu, kā arī britu un latviešu karavīru ikdienas gaitām.
Viens no izstādē apskatāmajiem dokumentiem būs no Lielbritānijas Nacionālā arhīva atvestais britu karakuģa "HMS Dragon" kuģa žurnāla oriģinālais eksemplārs, kurš glabā ierakstus no 1919. gada 17. oktobra, kad "HMS Dragon" cieta apšaudē, sniedzot atbalstu Latvijas armijai.
17. oktobrī pulksten 10 Jūras spēku Patruļkuģu eskadrā Daugavgrīvā notiks piemiņas pasākums, kura laikā paredzēta ziedu nolikšana piemiņas vietā kritušajiem sabiedroto valstu jūrniekiem, Nacionālo bruņoto spēku kapelāna aizlūgums, kā arī iziešana jūrā ar mīnu kuģi M-08 "Rūsiņš" un piemiņas vainagu nolaišana jūrā vietā, kurā tika sašauts kuģis "HMS Dragon".
Piemiņas pasākumā piedalīsies Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku komandieris flotiles admirālis Ingus Vizulis, kā arī Francijas vēstniece Latvijā Odile Supizona, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vēstnieks Latvijā Kīts Šenons un Īrijas Republikas vēstnieks Latvijā Džims Henesijs.
17. oktobrī pulksten 15.15 arī notiks dievkalpojums Anglikāņu baznīcā, kura laikā tiks atklāta piemiņas plāksne "HMS Dragon" apšaudē cietušajiem.
16. un 17. oktobra piemiņas pasākumus ar savu klātbūtni pagodinās 1919. gadā bojā gājušo jūrnieku tuvinieki.
18. oktobrī 11. novembra krastmalā pie piemiņas plāksnes franču kapteinim Žanam-Žozefam Brisonam, kurš 1919. gadā vadīja franču-britu jūras spēkus, un sabiedroto jūrniekiem, kuri sniedza atbalstu Latvijas Neatkarības karā, pulksten 11 notiks piemiņas ceremonija. Piemiņas ceremonijā Latvijas aizsardzības nozari pārstāvēs atvaļinātais ģenerālleitnants Raimonds Graube.
Savukārt 18. oktobrī pulksten 12 Francijas vēstniece Latvijā Latvijas Nacionālajai bibliotēkai pasniegs grāmatu "Franču pulkvežleitnanta Emanuela Diparkē atmiņas", kas pirmo reizi tulkota latviešu valodā. Grāmata tiks ievietota Tautas grāmatu plauktā.
1919. gada rudenī Lielbritānijas un Francijas karakuģi, kuru apkalpē bija arī īru jūrnieki, sniedza nepieciešamo artilērijas atbalstu Latvijas armijas desanta operācijai Daugavgrīvā.
Šis uzbrukums bija sākums Rīgas un pārējās Latvijas teritorijas atbrīvošanai no Bermonta armijas.
Kauju laikā gāja bojā deviņi un tika ievainoti seši sabiedroto jūrnieki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
