Kampars OIK komisijā: būtisks pavērsiens notika Godmaņa valdības pēdējās nedēļās  (152)

No Kampara komisijai sniegtajām atbildēm izriet secinājums, ka būtisks pavērsiens obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sāgā meklējams divās 2009. gada februāra nedēļās, kad formāli bija atkāpusies Ivara Godmaņa vadītā valdība, bet Valda Dombrovska pirmā valdība vēl tika veidota.

Kā pirmo komisija uzklausīja tā laika Tautas partijas politiķi un premjerministru no 2004. gada decembra līdz 2007. gada decembrim Aigaru Kalvīti. Viņš uzrunā komisijai paskaidroja, ka viņa laikā bija jāievieš dzīvē Eiropas Savienības (ES) 2004. gada direktīva par atbalstu koģenerācijai un 2001. gada direktīva par atbalstu no atjaunojamiem energoresursiem ražotajai elektroenerģijai. Tas arī ticis darīts praktiski tādā pašā tekstā, kāds tas bijis pieņemts ES, un neviena institūcija neiebilda, sacīja Kalvītis.

Kā nākamo būtisko lēmumu Kalvītis minēja 2007. gada 26. jūnijā valdībā akceptētos noteikumus, kas saistīti ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu, kas arī bija saistīti ar ES noteikumiem un prasībām. "Līdz tam brīdim "Latvenergo" darbojās kā monopoluzņēmums, bet reformas rezultātā nonāca brīvā tirgū. Te pirmo reizi parādījās OIK problēma, jo monopola laikā "Latvenergo" šo subsīdiju koģenerācijai un atjaunojamiem resursiem maksāja no savas peļņas, un tas bija viegli realizējams. Jāsaka, ka tāds atbalsts tolaik bija niecīgs un neatstāja lielu iespaidu. Pie tirgus atvēršanas vajadzēja radīt citu mehānismu un šis slogs no "Latvenergo" pleciem bija jānoņem," skaidroja Kalvītis.

Tāpēc ar elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumiem tika pirmo reizi ieviests OIK princips, ko lielā mērā regulēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kurā tika izvērtēti trīs principi, kā šīs iemaksas tiek veiktas. "Jāsaka, ka arī šis dokuments bez iebildumiem tika pieņemts valdībā, un tas arī bija ļoti augstu stādīts politisks uzdevums – atvērt elektrības tirgu," atgādināja Kalvītis.

Novērtējot kopumā tā laika lēmumus, Kalvītis sacīja, ka "mēs stingri vadījāmies pēc ES nosacījumiem, ko stingri realizējām caur šiem trim dokumentiem". Kalvītis atgādināja, ka Latvijas sabiedrībā nekāda diskusija tajā brīdī neradās, jo atjaunojamā enerģija tajā laikā bija viens no "jājamzirdziņiem", tāpat kā enerģijas brīvais tirgus un atbalsts koģenerācijā ražotam siltumam.

Sākotnēji Kalvīša uzruna un iztaujāšana aizņēma nepilnas desmit minūtes, bet sēdes gaitā vēl viņam nācās atbildēt uz dažiem jautājumiem. Viens jautājums bija par to, viņa laikā tika ieviestas beztermiņa OIK atļaujas. Kalvītis atzina, ka tagad nevar atbildēt, kāpēc tā, bet norādīja, ka Ministru kabineta noteikumus valdībā pieņem bez balsošanas, ja tie iepriekš saskaņoti visas atbildīgajās institūcijās, kurām nav bijuši iebildumi. Savukārt uz jautājumu, vai tolaik nevarēja prognozēt tādu OIK sāgas attīstību, Kalvītis atbildēja, ka tolaik tika izsniegts ļoti neliels skaits atļauju, kas mērāms desmitos, un tolaik nevarēja prognozēt, ka vēlāk tiks politiski atvērtas "slūžas", kas ļāva izsniegt vairāk atļauju, nekā teorētiski nepieciešamais saražotās enerģijas apjoms.

Kā nākamajam pēc Kalvīša vārds tika dots ekonomikas ministram laikā no 2011. gada oktobra līdz 2014. gada janvārim Danielam Pavļutam, kurš iesāka ar paskaidrojumu, ka savas darbības laikā izdarījis visu iespējamo, lai palīdzētu sabiedrībai un valdībai apzināties, cik lielas problēmas izriet no tolaik spēkā esošās OIK sistēmas, lai apturētu jaunu OIK atļauju izsniegšanu un lai veiktu nepieciešamos un tajā politiskajā situācijā iespējamos grozījumus likumos, kas radītu pamatu OIK atcelšanai visos gadījumos, kad tas saprātīgi iespējams.

Paralēli notika arī vēršanās Eiropas Komisijā, lai šo atbalsta shēmu saskaņotu, jo tas nebija iepriekš izdarīts. Uz EK iesaistīšanos tika liktas cerības sakārtot šo procesu un novērst sadārdzinājumu patērētājiem. Pavļuts atgādināja, ka kvotu sistēmas sakārtošana un pārmērību novēršana bijis viņa programmatisks uzdevums, stājoties amatā. Iepazīstoties ar dokumentiem EM, Pavļuts esot pārliecinājies, ka problēmas apmēru līdz tam neviens nebija vai nu nojautis, vai pietiekami daudz par to publiski runājis.

EM nākusi uz valdību ar ziņojumu par uzņemto OIK saistību apmēru un grozījumiem 221. un 262. MK noteikumos, uz kuru pamata izsniegta lielākā daļa OIK atļauju, lai pārtrauktu atļauju izsniegšanu un moratoriju attiecinātu uz visiem ražošanas veidiem un veiktu citas koriģējošas darbības. Pavļuts atzina, ka grozījumu saskaņošana prasīja daudzus mēnešus, un tikai nākamā gada 28. augustā tas izdevās, bet vēl pēdējā brīdī Valsts kanceleja lūdza noteikt mēneša pārejas periodu, kas bija papildus termiņš, kurā tika iesniegti daudzi atļauju pieprasījumi.

"Man tiek pārmests, ka tieši manā kā ministra laikā izdots liels daudzums atļauju. To ir izdarījušas ministrijas amatpersonas manā laikā. Man jāsaka sevis aizstāvībai, ka nevienu atļauju neesmu izsniedzis pats, jo nekad šīs tiesības no ierēdņa neesmu pārņēmis. Un ierēdņi darbojās tolaik esošo likumu ietvaros," skaidroja Pavļuts.

Kad augustā tika izsludināts moratorijs, ministrija sāka darbu pie MK noteikumu grozījumiem, kas tika pieņemti vēl pēc gada un ar kuriem tika ieviesti kontroles mehānismi un grupas, kas vēl joprojām ļauj atcelt OIK atļaujas. Grupas sāka reāli strādāt jau pēc tam, kad Pavļuts ministriju bija pametis. "Mēs bijām radījuši pamatu veselai virknei punktu, lai varētu atcelt jau iepriekš izsniegtās atļaujas," savu veikumu raksturoja Pavļuts.

Viņa laikā ticis ieviests arī noteikts darbības termiņš atļaujām, jo pirms tam OIK atļaujas tika izsniegtas daudzos gadījumos bez termiņa ierobežojuma. Pavļuta laikā sabiedrība vairāk apzinājās OIK problēmu, jo rēķinos sāka uzrādīt, cik liela ir OIK daļa maksājumos patērētājiem. Kā savu veikumu Pavļuts uzsvēra arī 2013. gadā uz laiku ieviesto subsidētās enerģijas nodokli, ko iekasēja no subsīdiju saņēmējiem un caur budžetu izmantoja, lai samazinātu maksājumus gala patērētājiem.

Atbildot uz deputātu jautājumiem, kāpēc kavējās moratorija ieviešana, Pavļuts sacīja, ka bija gan leģitīmi iebildumi no valsts institūcijām, gan liela pretestība no industrijas. Viņš arī atzina, ka savas darbības laikā OIK lietā bija gribējis rīkoties ātrāk un izlēmīgāk, bet valdība ir koleģiāla institūcija, kurā tiek uzklausītas visas iesaistītās puses, un prasības tikušas mīkstinātas. Kopumā Pavļuta iztaujāšana ilga pusstundu.

Daudz ilgāk laika aizņēma bijušā ekonomikas ministra Arta Kampara – amatā no 2009. gada marta līdz 2011. gada oktobrim, uzklausīšana un iztaujāšana. Kampars uzrunu sāka, paužot gandarījumu, ka deputāti pieķērušies šīs lietas atšķetināšanai. Sniedzot kopējo pārskatu par atbalstu atjaunojamiem resursiem, Kampars pauda viedokli, ka ir svarīgi atbalstīt atjaunojamos resursus un panākt enerģētisko neatkarību no Krievijas, bet diemžēl mehānismi izveidojās smagnēji un nepārskatāmi un deva nepamatotas privilēģijas atsevišķiem uzņēmējiem un dārgu enerģiju patērētājiem.

Par būtisku pavērsienu OIK sāgā Kampars uzskata laiku 2009. gada sākumā, kad no amata bija jau atkāpusies Godmaņa valdība, bet vēl nebija uzsākusi darbu Dombrovska valdība. Šajā laikā 24. februārī tika pieņemti MK noteikumi Nr.198, kas būtiski mainīja un regulēja visus priekšnoteikumus atļauju izsniegšanai. Tajā skaitā tika samazinātas kvalifikācijas prasības OIK komersantiem, tika atcelts konkurss obligātajam iepirkumam, tika noteikta formula, ka ir noteikta cena, pēc kuras uzņēmēji nāca un prasīja atbalstu. "Cena bija neadekvāti augsta. Procedūra bija acīmredzami negodīga, un jau pirmajā piegājienā to izmantoja negodprātīgi ierēdņi," stāstīja Kampars.

Otri noteikumi, kas pavēra "slūžas" OIK atļauju birumam bija MK noteikumi Nr. 221, kas pieņemti 10. martā jeb divas dienas pirms Dombrovska stāšanās amatā. "Divu nedēļu laikā atkāpusies valdība veido politiku, kas būtiski maina principus," uzsvēra Kampars.

Par šo noteikumu darbības sekām Kampars uzzinājis aprīļa sākumā no preses, kad saistībā ar biogāzi bija izsniegtas 12 atļaujas par fiksētu cenu pēc kārtas firmām ar līdzīgu nosaukumu un mainīgu kārtas skaitli ("Taka -1" utt.), kas bija saistītas ar uzņēmēju Andri Griģi.

Situācija bijusi nopietna, tāpēc Kampars 15. aprīlī uzdevis ministrijas valsts sekretāram Anrijam Matīsam izveidot darba grupu, kurai divu nedēļu laika jāsniedz priekšlikumi situācijas risināšanai. 12. maijā ministrija piedāvāja pilnīgi jaunus noteikumus, kas mainīja kārtību, par 30 % samazinot cenas no vēja, biogāzes un ūdens caurteces ražotai enerģijai un uzliekot pienākumu stingrāk kontrolēt šos pasākumus un radīt iespēju anulēt atļauju, ja noteiktā laikā netiek iesniegti apstiprinājumi par finansējuma pietiekamību, nav saņemta būvatļauja un sākta elektrostacijas celtniecība.

Jau 2010. gada martā tika grozīti arī noteikumi, lai OIK atļaujas iegūtu konkursa kārtībā par zemāko cenu, un ministrijai radās iespēja kvalitatīvi vērtēt pieteikumus. Augustā ticis apturēts atbalsts koģenerācijas stacijām, kas tika darbinātas ar dabasgāzi. Atbalsts tika saglabāts tikai atjaunojamiem energoresursiem. Kampars atzina, ka tas nav bijis viegls lēmums, jo bijušas diskusijas ar pašvaldībām, kurām tas izmaksāja lētāk.

Kā svarīgu brīdi Kampars minēja tā laika prezidenta uzdoto uzdevumu ministrijai veidot savādāku pieeju atjaunojamo resursu enerģijai. Jauns likums par atjaunojamiem energoresursiem tika sagatavots, apstiprināts valdībā, bet Saeimā tā arī netika pieņemts. "Cerējām ar šo likumu nomainīt OIK sistēmu, bet tas palika nepieņemts," atzina Kampars. Vēl savas darbības laikā 2011. gada 26. martā Kampars panācis arī moratorija ieviešanu kvotu izsniegšanai, kas attiecas uz vēja enerģiju.

"Man bija ļoti smags mantojums, sabiedrības izpratne par to, kas ir labs un slikts, bija pretēja tam, kāda ir šobrīd. Eksperti un autoritātes toreiz runāja par ātrāku virzību atjaunojamo resursu izmantošanā, lai aizvietotu importētos," atcerējās Kampars.

Jau ziņots, ka OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas galvenais uzdevums ir noskaidrot, kāds ir patiesais sistēmas nodarītais kaitējums valstij, nosaukt vainīgos, kā arī izdarīt secinājumus, lai novērstu nākotnē šādu sistēmu veidošanos.

Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu OIK atbalsta ieviešanas mērķus, ietekmi, kritērijus atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību.

Izmeklēšanas komisiju vada Ieva Krapāne, par komisijas sekretāru ievēlēts Mārtiņš Šteins (AP). Komisijas sastāvā ir deputāti Atis Lejiņš (JV), Romāns Naudiņš (NA), Sandis Riekstiņš (JKP), Viktors Valainis (ZZS) un Jānis Ādamsons (S).