Jau vēstīts, ka piektdien Augstākās tiesas plēnums izvērtēja, vai ir pamats Kalnmeiera atbrīvošanai no amata.
Plēnums deva atzinumu, balstoties uz senatores Marikas Senkānes veiktās pārbaudes materiāliem.
Bičkovičs pieņēma, ka zināmai daļai sabiedrības un juristiem, kā arī tiem, kas sekojuši līdzi tam, kas notiek ar pārbaudi, šāds plēnuma lēmums nevarētu būt liels pārsteigums.
Bičkovičs informēja, ka tuvākajā laikā sabiedrība AT mājaslapā varēs atrast un iepazīties ar senatores Marikas Senkānes sagatavoto dokumentu, kas arī ticis iztirzāts un analizēts plēnumā. Ja līdz šim tas bija ierobežotas pieejamības statusā, tad līdz ar plēnuma lēmumu tas būs pieejams sabiedrībai.
Bičkovičs skaidroja, ka juridiski noteiktā procedūra paredz strādāt ar konkrēta satura dokumentu, kas šajā gadījumā 39 Saeimas deputātu pieteikums, ar konkrētiem iebildumiem un aizrādījumiem.
Tieši tādā apjomā arī bijusi plēnuma kompetence izvērtēt un dot savu atzinumu, sacīja Bičkovičs.
Viņš skaidroja, ka, iespējams, salīdzinājums nebūs pilnīgi korekts, bet šo situāciju kaut kādā mērā var salīdzināt ar apsūdzības rakstu krimināllietā, kur tiesas pienākums ir pateikt ir vai nav vainīgs konkrētā apsūdzībā, nevis aizstāt vienu apsūdzību ar citu.
"Mēs strādājam ar to apjomu, tiem faktiem, kas norādīti 39 deputātu parakstītā vēstulē, ka, viņuprāt, ir pamats ģenerālprokurora atlaišanai no darba," sacīja Bičkovičs.
Tāpat AT priekšsēdētājs uzsvēra, ka viņš nav ietekmējis Senkāni sniegt konkrētu atzinumu.
"Kliedējot nekorekto informāciju par iespējamu manu ietekmi uz kolēģi. Arī par to tiku iztaujāts. Es pilnīgi atbildīgi varu apgalvot, ka nekāda ietekme no manas puses uz Senkāni nav bijusi. Mani vārdi par to, ka nav pamata pārbaudes uzsākšanai, ir izrauti no konteksta," skaidroja Bičkovičs.
Viņš norādīja, ka brīdī, kad tieslietu ministrs pauž savu viedokli, ka ģenerālprokurors būtu atlaižams, juridiski AT priekšsēdētājam nav pamata ierosināt pārbaudi.
Pēc likuma pārbaudi ierosina divās situācijās – AT priekšsēdētājs pārbaudi ierosina pats pēc savas iniciatīvas vai arī pēc vienas trešdaļas Saeimas deputātu iesnieguma.
Bičkovičs piebilda, ka, tā kā līdz deputātu vēstules saņemšanai viņš nebija ierosinājis pārbaudes lietu, tad secināms, ka viņš uzskatīja, ka pārbaudei nav pamata. "Nekādi mājieni vai rīkojumi kādam jābūt pārbaudes rezultātam nekad nav izskanējuši," rezumēja Bičkovičs.
Senkāne sacīja, ka viņa nepievērsīsies secinājumiem vai atzinumam, jo tos katrs interesents varēs izlasīt AT mājaslapā.
Pēc visa procesa, kas nule ir noslēdzies, viņasprāt, varbūt ir labi, ka šāds mehānisms ir ticis iedarbināts. "Esam attīstījuši prasmi strādāt ar šo formātu, jo sākumā bija daudz jautājumu," teica Senkāne.
Tāpat viņa pauda gandarījumu, ka plēnumā klātesošie pratuši koleģiāli ieklausīties viens otrā un risināt visu kopējās problēmas," piebilda Senkāne.
Līdz ar plēnuma lēmumu procedūrai par ģenerālprokurora darba izvērtējumu ar mērķi noteikt, vai viņš atbrīvojams no amata atbilstoši likumam ir pielikts punkts.
Palicis tikai pienākums Bičkovičam informēt par plēnuma lēmumu tos 39 Saeimas deputātus, kuri bija vērsušies pie AT priekšsēdētāja ar iesniegumu sākt pārbaudi par Kalnmeiera darbu.
Lēmumu veikt pārbaudi, vai ir pamats ģenerālprokurora atbrīvošanai no amata, AT priekšsēdētājs pieņēma 26. jūnijā, pamatojoties uz Prokuratūras likumu, pēc 39 Saeimas deputātu pieprasījuma.
Iepriekš pārbaudīt Kalnmeiera atbilstību amatam rosināja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).
Veicot pārbaudi par pieprasījumā norādītajiem faktiem, pilnvarotā tiesnese Marika Senkāne Prokuratūras likumā paredzētos ģenerālprokurora atlaišanas pamatus nekonstatēja.
Senkāne uzsvēra, ka savā izvērtējumā viņa ir koncentrējusies uz tiem trim aspektiem, kas bija norādīti Saeimas deputātu pieteikumā, uz kura pamata tika uzsākts šis process.
Senkāne atgādināja, ka šajā pieteikumā bija pieļauts, ka Kalnmeiers esot rīkojies prettiesiski, kā arī pielaidis nolaidību, kas radījusi valstij zaudējumus, un arī zaudējis savu reputāciju. Attiecīgi senatore ir vērtējusi tikai šos faktus un nav ņēmusi vērā citus aspektus, piemēram, tos, kurus iesūtījusi sabiedrība.
Senatore norādīja, ka atzinumā pausta atziņa, ka ģenerālprokurora atbrīvošana no amata valstī ir uzskatāma par ārkārtas situāciju, tādēļ tā tiek strikti regulēta.
Senkāne domā, ka liela daļa no pārmetumiem, kas vērsti Kalnemeiera virzienā, ir "akmeņi, kas jāmet likumdevēju dārziņā".
Savukārt Kalnmeiers preses brīfingā žurnālistiem norādīja, ka tiesneses lēmumu vērtē pozitīvi. Ģenerālprokurors arī pauda, ka vēl aizvien uzskata, ka deputātu lēmums ierosināt pārbaudi bija politiski motivēts. Viņš uzsvēra, ka savā darbā nav pieļāvis tādus pārkāpumus, kas varētu būt par pamatu viņa atbrīvošanai no amata. "Tas, ka katra darbā var atrast trūkumus, tas ir saprotams," sacīja Kalnmeiers.
Viņš atzina, ka neizslēdz iespēju, ka arī nākotnē pret viņu kāds varētu vērsties. Ģenerālprokurors arī atzīmēja, ka viņa attiecības ar tieslietu ministru Jāni Bordānu (JKP) ir rezervētas, taču nepieciešamības gadījumā abi komunicē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
