Deputātiem neizdodas piespiest Šuplinsku atvainoties bērnudārzu pedagogiem  (176)

Šuplinska, kura bija gan iepriekš sagatavojusi rakstisku atbildi deputātiem, gan ieradusies uz komisijas sēdi, no savas medijos izteiktās idejas par diskusijas nepieciešamību par pirmsskolas pedagogu slodžu dalīšanu neatteicās un norādīja deputātiem uz viņas teiktā interpretēšanu ārpus konteksta.

25. septembrī Latvijas Radio raidījumā "Krustpunkti" Šuplinska sacīja, ka vēlas rosināt diskusiju par pedagogu slodzēm bērnudārzos, paužot viedokli, ka vidējās un augstākās izglītības posmā pedagogu gatavošanās process mācībām ir sarežģītāks nekā pirmsskolas pedagogam. Šuplinska nenoliedza, ka psiholoģiskā spriedze, strādājot bērnudārzā ar dažādu vecumu posmu audzēkņiem, ir izaicinājums, tomēr, viņasprāt, pedagogu līdziesaiste nav tik aktīva. Tāpēc ministre vēlas "sākt diskusiju par provokatīvu piedāvājumu", proti, pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošo slodžu dalīšanu.

"Piedāvāju neuzrādīt, ka tās ir 36 tikai pedagoģiskās darba stundas, bet nodalīt, ka varbūt puse ir pedagoģiskais, bet puse – pieskatīšanas darbs," sacīja Šuplinska. Vaicāta, kā tas ietekmēs pedagogu atalgojumu, viņa atbildēja, ka vēlas diskusiju par šādu piedāvājumu. Pēc ministres teiktā radio, "lai sagatavotos vienai vidusskolas stundai un augstskolas lekcijai, nepieciešams vairāk laika, zināšanu un prasmju nekā stundu sagatavot bērnudārzā. Arī kontaktstundu prasība vidējās izglītības posmā un vispārizglītojošās skolas posmā ir krietni lielāka nekā bērnudārzā. Svaru kausi nav saliekami vienā ciparā, kas adekvāts atalgojuma likmē vai stundu skaitā".

Tagad Saeimas deputāti Jūlija Stepaņenko, Karina Sprūde, Linda Liepiņa, Aldis Gobzems, Evija Papule (S), Regīna Ločmele-Luņova (S), Didzis Šmits, Ļubova Švecova (S), Vjačeslavs Dombrovskis (S) un Nikolajs Kabanovs (S) iesnieguši pieprasījumu ministrei "Par ministres publiskiem izteikumiem saistībā ar pirmsskolas pedagogu darba slodzi".

Pieprasījumā deputāti raksta, ka šādi ministres izteikumi rada neizpratni pedagogiem, vecākiem un pārējiem sabiedrības locekļiem, kā arī var liecināt par ministres neiedziļināšanos pirmsskolas pedagogu darba specifikā.

Deputāti atsaucas un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) 1. oktobra vēstuli Saeimas deputātiem, kurā paustas līdzīgas bažas. Pieprasījumā deputāti bija uzdevuši ministrei virkni jautājumu par pirmsskolas izglītību un ministres iecerēm, uz ko ministre arī bija sagatavojusi rakstiskas atbildes. Deputātu pieprasījums gan sēdes beigās balsojot tika noraidīts.

Tomēr komisijas sēdē ministres iztaujāšana pārvērtās diezgan emocionālā vārdu pārmaiņā ne tik daudz par pirmsskolas izglītību, cik par ministres attieksmi pret nozari. Viena no pieprasījuma iesniedzējām Jūlija Stepaņenko dalījās savā pieredzē sakot, ka mums ir ļoti laba pirmsskolas izglītības sistēma, kur ļoti labi tiek izglītoti bērni, ko atzīst arī daudzi remigranti, salīdzinot ar savu pieredzi ārvalstīs. "Bažas, ka tiks sagrauti labie pamati," par ministres plāniem sacīja Stepaņenko. Lai vairotu izpratni par pirmsskolas pedagogu darbu, deputāte ministrei ieteica "ēnot" bērnudārzu pedagogus.

Sēdē klātesošā LIZDA vadītāja Inga Vanaga sacīja, ka arodbiedrība vērsās pie deputātiem, jo ministres izteikumi skar 11 tūkstošus pirmsskolas pedagogu, kuri ir lielā neizpratnē. Turklāt daudzu gadu garumā pirmsskolas pedagogi atrodas nevienlīdzīgā situācijā ar citiem kolēģiem, jo strādā garākas stundas par to pašu slodzes samaksu. Vanaga uzskata, ka pedagogu pretnostatīšana ir nekorekta no ministres puses. Arodbiedrības līdere aicināja deputātuss prasīt, lai izpildvara "pārtrauc šādu retoriku".

Atbildot uz paustajām bažām, Šuplinska sacīja, ka viņas teiktais izrauts no konteksta un filoloģiski netiek saprasts vai netiek gribēts saprast viņas teiktā kontekstu. Ministre atzina, ka arī viņa dzirdējusi vērtējumu pirmsskolas izglītībai no remigrantiem, bet tas nav bijis glaimojošs. Sarunas gaitā ministre arī pauda neizpratni: "Grūti saprast, par ko man jāatvainojas, ja tikai aicinu uz diskusiju."

Šuplinska pavēstīja, ka 6. novembrī plānots seminārs pārstāvjiem no visiem novadiem, kurā tiks diskutēts par jautājumiem un problēmām pirmsskolas izglītības sistēmā. Viņa arī piebilda, ka "demokrātiska sabiedrība ir tā, kas nevis noklusē problēmas, bet runā par tām un risina".

Jau sarunas noslēgumā deputāte Inga Goldberga (S), kurai bijusi nepatīkama sajūta, klausoties sarunu, savā vārdā atvainojās pirmsskolas pedagogiem, kuru darba nozīmīgumu un smagumu esot iepazinusi darba laikā Daugavpils pašvaldībā. Goldberga saprotot ministres centienus kaut ko mainīt, bet diemžēl, izvirzot šādu jautājumu diskusijām, ir radušies daudz pārpratumi un aizvainotās puses.

LIZDA vadītāja Vanaga sacīja, ka izglītības nozarē ir patlaban aktīva virkne reformu no pirmsskolas līdz augstākajai izglītībai un LIZDA visu atbalsta, bet "dzirksteles būs", kamēr pie katras reformas nebūs paredzēti pietiekami atbalsta mehānismi to īstenošanai. "Aicinu mācīties publisko retoriku. Mainiet retoriku pret nozari," sacīja Vanaga norādot, ka nav jēgas diskutēt par ministres rosināto slodžu sadalīšanu bērnudārzos, jo saskaņā ar spēkā esošiem likumiem bērniem pirmsskolas iestādēs vislaik ir jābūt pedagoga uzraudzībā.

Arī Evija Papule (S) mudināja ministri mainīt saziņas veidu ar nozares pārstāvjiem, jo neesot produktīvi "uzbrukt cilvēkiem izglītības jomā, cilvēkiem vajag dot ticību pārmaiņām". Papule norādot, ka sēdes laikā nav izdevies gūt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, atzina, ka "reformām būs vajadzīgi sabiedrotie, tāpēc jāmaina attieksme. Mīliet nozari un pedagogus!"

No rakstiskās atbildes par situāciju nozarē un ministres iecerēm pirmsskolas izgļītībā izriet, ka Latvijā visiem pirmsskolas izglītības skolotājiem ir vienots mācību modelis, tādēļ šobrīd tiek nodrošināta tāda pirmsskolas izglītības skolotāju kvalifikācija, kas dod iespēju skolotājam ne tikai veikt elementāru bērnu aprūpi un praktisku darbošanos ar mazgadīgiem bērniem, bet arī pedagoģiskajos novērojumos balstītu bērncentrētu un uz bērna individuālo attīstību virzītu pieeju izmantošanu.

Prasības pirmsskolas izglītības skolotājam ir definētas 2018. gada 11. septembra Ministru kabineta noteikumos Nr.569 "Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību". Noteikumi neparedz iespēju, ka izglītības procesu nodrošina skolotāja palīgs bez augstākās izglītības. Ja darbinieks, tajā skaitā pedagogs, saslimst, tad saskaņā ar Darba likuma nosacījumiem viņu var aizvietot cits darbinieks (pedagogs). Savukārt darba līguma nosacījumi neparedz tiesības darbiniekam ar zemāku kvalifikāciju aizvietot kādu citu darbinieku ar augstāku kvalifikāciju, teikts atbildē deputātiem.

Atbildot uz jautājumu, kādā veidā piedāvātajā pirmsskolas pedagogu slodžu sadales modelī tiks nodrošināta bērnu sociālo, emocionālo un mācīšanās prasmju veidošana, speciālo mācīšanās vajadzību agrīnā apzināšana un intervence, kas ir pamats turpmākajiem izglītības posmiem, ministre raksta, ka Ministru kabineta noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem nosaka sekojošus pirmsskolas satura īstenošanas principus.

Tas ir vienots audzināšanas un mācību process, kurā bērns praktiskā darbībā integrēti apgūst zināšanas, izpratni un pamatprasmes dažādās mācību jomās, attīsta caurviju prasmes un veido vērtībās balstītus ieradumus. Galvenā mācību organizācijas forma ir rotaļnodarbība. Lai sasniegtu plānotos rezultātus, tā tiek īstenota visas dienas garumā telpās un ārā, ietverot bērna brīvu un patstāvīgu rotaļāšanos un pedagoga mērķtiecīgi organizētu un netieši vadītu mācīšanos rotaļdarbībā, kā arī nodrošinot vienmērīgu slodzi, atpūtu un bērna darbošanos atbilstoši individuālajām spējām.

Atšķirībā no iepriekš pastāvošās kārtības, kad bērniem bija nodalīts nodarbību laiks un rotaļu laiks, šie noteikumi paredz, ka bērna mācību slodze tiek sadalīta vienmērīgi dienas garumā, uzsvērusi ministre.

Savukārt uz jautājumu, uz kādiem argumentiem tiek balstīts ministres radio izteiktais pieņēmums, ka pirmsskolas izglītības pedagogu darbs ir mazāk darbietilpīgs un maznozīmīgāks salīdzinājumā ar pedagogu darbu citās izglītības pakāpēs, Šuplinska atbildējusi, ka neapšaubāmi, pirmsskolas vecums ir sensitīvākais periods bērna dzīvē, kurā notiek izmaiņas vairākos būtiskos rādītājos, nosakot dažādu personības attīstības jomu raksturīgās iezīmes visā cilvēka turpmākajā dzīvē: kognitīvo procesu darbība, valodas attīstība, lasīt un rakstīt prasmes attīstība, radošums, personības veidošanās u.tml.

Pēdējo 10 gadu laikā pirmsskolas izglītības svarīgums un līdz ar to arī pirmsskolas izglītības skolotāja kvalifikācijas nozīmīgums tiek uzsvērts starptautiskajos salīdzinošajos pētījumos, kā arī Latvijas izglītības sistēmu raksturojošajos dokumentos. Starptautisko prasmju pētījumu rezultāti apliecina, ka bērniem un pusaudžiem, kuri apguvuši augstas kvalitātes pirmsskolas izglītību, ir labākas sekmes lasīšanā un matemātikā. Pirmsskolas pedagoga pienākums ir uzņemties atbildību par bērnu kognitīvo un lingvistisko attīstību, par viņu audzināšanu un socializāciju, par daudzkultūru vides un globalizācijas radītām problēmām, veidojot kvalitatīvu pirmsskolas izglītības piedāvājumu. Pārskatot finansēšanas modeli, tiks vērtēta pirmsskolas pedagoga darba specifika.

Uz jautājumu, vai ministre uzskata, ka pirmsskolas izglītības pedagogam ir nepieciešama zemāka profesionālā kompetence salīdzinot ar citās izglītības pakāpēs strādājošiem pedagogiem un līdz ar to arī zemāka darba samaksa par vienu darba stundu, veicot pirmsskolas pedagoga pienākumus, Šuplinska min Eiropas valstu pieredzi, kur ir divi atšķirīgi pirmsskolas personāla izglītošanas veidi – viens personālam, kas strādā ar mazākajiem bērniem, kuri jaunāki par 2–3 gadiem, un otrs darbam ar bērniem, kuri vecāki par 3–4 gadiem.

Šī personāla profesionālajā sagatavošanā atšķiras ne vien kvalifikācijas līmenis un profesionālais profils, bet arī izglītības saturs. Mazāko bērnu pedagogu sagatavošana ir praktiskāka un tiek uzsvērta tādu zināšanu ieguve, kas tieši noderēs praktiskajā darbā. Savukārt pārējo skolotāju izglītībā liela nozīme ir vispārizglītojošajiem kursiem, kuru mērķis ir sagatavot kvalificētus vispārēji izglītotus pedagogus.

Skatot Latvijas izglītības sistēmu, pirmsskolas posmā ir daudzi risināmi jautājumi: atbalsta sistēmas veidošana, finansēšanas modelis, atbildība, kas uzņemas šī posma izglītības realizēšanu – pašvaldības vai valsts u.c.

Savukārt uz jautājumu, kāpēc ministre nerosina diskusijas par pirmsskolas pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, Starptautiskās ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ieteikumu realizēšanu, atbalsta personāla pieejamību, pedagogu skaita uz vienu bērnu palielināšanu, darba slodzes atbilstību kompetencēs balstīta mācību satura realizēšanai, ministre atbildējusi, ka pedagogu atalgojums kā prioritāte ir norādīta Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, tās 127.punktā ir noteikts, ka tiks turpināta pedagoģiskā un akadēmiskā personāla atalgojuma palielināšana un atalgojuma modeļa pilnveidošana, tai skaitā pirmsskolas pedagogiem.

Ministre informēja, ka saskaņā ar grozījumiem Ministru kabineta 2016. gada 7. jūlija noteikumos Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" sākot ar 2019. gada 1. septembri ir paaugstināta zemākā mēneša darba algas likme no 710 eiro uz 750 eiro, tai skaitā arī pirmsskolas izglītības skolotājiem, no valsts budžeta papildus piešķirot 2019. gadā – 4 mēnešiem – vienu miljonu eiro, 2020. gadam – 3 miljonus eiro.

Viens no būtiskākajiem uzdevumiem gan izglītības kvalitātes nodrošināšanas, gan izglītības pieejamības un finanšu resursu efektīvas izmantošanas kontekstā, kā arī izglītības procesā iesaistīto cilvēkresursu racionālas noslodzes kontekstā ir jauna pedagogu darba samaksas modeļa izveide. Minētajā procesā paredzam būtisku lomu diskusijai par pedagogu, tai skaitā pirmsskolas pedagogu, darba slodzes struktūru un tās sasaisti ar mērķiem un uzdevumiem, kuru īstenošana katrā izglītības posmā pedagogiem savā profesionālajā darbībā ir jānodrošina, raksta ministre.

Lai diskutētu par aktuālajiem pirmsskolas izglītības jautājumiem, 6. novembrī tiks rīkots seminārs, uzaicinot pašvaldību pirmsskolas izglītības speciālistus un vadību formulēt savus priekšlikumus un redzējumu par šī izglītības līmeņa sakārtošanu, deputātiem atbildējusi Šuplinska.

Vēstulē teikts, ka šobrīd IZM organizē tikšanās ar pašvaldībām – vadītāju, Izglītības nodaļas pārstāvi, skolu un pirmsskolu direktoriem, pārrunājot skolu tīkla, pedagogu nodrošinājuma, slodzes, atalgojuma, atbalsta sistēmas un citus jautājumus, tai skaitā, skatot, kādas ir izmaksas uz vienu izglītojamo atšķirīgos novados. Pēc iegūtajiem datiem tiks vērtētas iespējas finansējuma modeļa "nauda seko skolēnam" pārskatīšanai. Jaunais finansējuma modelis plašākai sabiedrībai tiks prezentēts 2020. gada februārī, tāpēc detalizēts pirmsskolas pedagoga slodzes, finansēšanas modelis tiks skatīts nākamā gada sākumā.