NA mudina atbalstīt vietējos komercmedijus; asociācija zvana trauksmes zvanus  (21)

Arī Latvijas Raidorganizāciju asociācija prasa tūlītēju rīcību no valsts atbildīgajām amatpersonām, lai nodrošinātu Latvijas informatīvās telpas, sabiedrības un demokrātisko vērtību aizsardzību. Pēdējās dienās elektroniskajos komerciālajos medijos sākta kampaņa "Uzmanību! Klusuma brīdis!", ar īsiem videoklipiem aicinot atbalstīt vietējā satura veidošanu komercmedijos.

Komentējot aicinājumu koalīcijas partneriem, NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars saka: "Ir jāņem vērā, ka nākamajā gadā Latvijas komercmedijiem samazināsies atbalsts satura veidošanai. Tas notiek vienlaicīgi ar Krievijas plāniem palielināt finansējumu propagandas kanālu atbalstam, kas var negatīvi ietekmēt arī Latvijas informatīvo telpu. Tas ir apsveicami, ka valdība jau šobrīd ir radusi iespēju piešķirt papildu finansējumu sabiedriskā medija attīstībai, bet problēmu tas risina tikai daļēji. Ir jāpalielina atbalsts arī vietēja satura veidošanai komerciālajiem medijiem, tā nostiprinot Latvijas informatīvo telpu informatīvā kara apstākļos."

Latvijas Raidorganizāciju asociācijas (LRA) izpilddirektors Andris Ķēniņš brīdina, ka Latvijas valdības rīcība un bezdarbība rada reālus draudus Latvijas valsts drošībai. Paziņojumā presei viņš norāda, ka valdība un pēcāk arī Saeima 26. septembrī apstiprināja Nacionālās drošības koncepciju, kurā kā viens no būtiskākajiem apdraudējumiem tiek minēta Krievijas īstenotā informatīvā politika.

Koncepcijā būtiskas Latvijas informatīvās telpas ievainojamības ir saistītas ar nacionālā mediju tirgus strukturālajiem izaicinājumiem. Tur teikts, ka Latvijas mediju telpa ilgstoši un sistemātiski cieš no zema finansējuma un ka salīdzinoši mazais tirgus un nepietiekami ienākumi no reklāmas ierobežo mediju spējas ražot augstas kvalitātes saturu.

"Apdraudēt un radīt nopietnus nacionālās drošības riskus var mediju daudzveidības samazināšanās vai izzušana," teikts koncepcijā, kur ieteikts, ka "svarīgs rīcības virziens ir radīt un piedāvāt konkurētspējīgu saturu, investējot gan sabiedrisko, gan komerciālo mediju attīstībā".

Koncepcijā ir fiksētas vairākas ļoti svarīgas lietas, uz kurām daudzkārt un atklāti ir norādījuši mediju un drošības eksperti, tāpat Latvijas Raidorganizāciju asociācija, Latvijas Žurnālistu asociācija, kā arī Latvijas Valsts prezidents Egīls Levits, atgādina Ķēniņš.

"Faktiskā situācija informatīvajā telpā ir saprasta un fiksēta, bet reāli nepieciešamā rīcība tai īsti neseko. Jā, 2020. gada Latvijas valsts budžetā ir paredzēts krietni palielināt sabiedrisko mediju finansējumu, bet arī šeit ir jautājums – cik no šī finansējuma aizies satura veidošanai un cik citām vajadzībām. Turklāt sabiedriskie mediji veido tikai nelielu daļu no Latvijas informatīvās telpas, uzrunā diezgan šauru sabiedrības daļu, līdz ar to koncepcija ietver loģisku un pamatotu nepieciešamību atbalstīt arī satura veidošanu un izplatīšanu komerciālajos medijos," atzīst LRA vadītājs.

Viņš norāda, ka 2020. gada Latvijas valsts budžeta projekts ne tikai neparedz nekādu papildu finansējumu sabiedriski nozīmīga satura veidošanai komerciālajos medijos, bet vēl samazina tiem iepriekš atvēlētos līdzekļus satura veidošanai par 1,1 miljonu eiro. "Vēl vairāk, šogad Saeima pieņēma un ar 1. jūliju stājās spēkā visa veida kredītu, līzingu un preču un pakalpojumu iegādes uz nomaksu reklāmas ierobežojumi, kas samazināja mediju reklāmas ieņēmumus 2019. gadā un būtiski samazinās tos 2020. gadā. Valsts realizētā politika attiecībā uz Latvijas informatīvo telpu ir tikai tāda, kas samazina vietējā satura apjomu un attiecīgi palielina koncepcijā minētos draudus," skaidro Ķēniņš.

Pēc viņa paustā, pats būtiskākais aspekts šajā traģiskajā un bezatbildīgajā situācijā ir tas, ka atbilstoši publiski pieejamajai informācijai, Krievija savos propagandas un dezinformācijas medijos 2020. gadā investēs par 30% jeb 300 miljoniem eiro vairāk naudas līdzekļu nekā šogad, un tas kopā jau veidos 1,3 miljardus.

LRA biedri aizstāv demokrātiskas sabiedrības intereses un pieprasa reālu, atbildīgu un tūlītēju rīcību no valsts atbildīgajām amatpersonām, lai nodrošinātu Latvijas informatīvās telpas, sabiedrības un demokrātisko vērtību aizsardzību, teikts paziņojumā.