Līgatnes novads no 21. oktobra līdz 4. novembrim rīkos iedzīvotāju aptauju par administratīvi teritoriālo reformu, lai noskaidrotu Līgatnes novada iedzīvotāju viedokli par Līgatnes novada statusu Latvijas administratīvi teritoriālajā iedalījumā, informēja pašvaldībā.
Aptaujā aicināti piedalīties 15 gadu vecumu sasniegušie novada iedzīvotāji, kuru deklarētā vai faktiskā dzīves vieta ir novada teritorijā, vai kuru darba vieta ir novada teritorijā vai kuriem novada teritorijā pieder nekustamais īpašums vai uzņēmums.
Aptaujas lapas klātienē varēs aizpildīt novada domes darba laikā Līgatnes novada domes un Līgatnes bibliotēkas telpās Līgatnē un Augšlīgatnē.
Pašvaldībā informēja, ka elektroniski aizpildāmas aptaujas lapas būs pieejamas Līgatnes novada domes tīmekļvietnē "www.ligatne.lv". Tās no 22. oktobra pulksten 8 līdz 4. novembra pulksten 20 parakstītas ar drošu elektronisko parakstu nosūtāmas uz elektroniskā pasta adresi "novadadome@ligatne.lv". Līgatnes novada domes tīmekļvietnē "www.ligatne.lv" tiks ievietota arī saite uz tiešsaistes anketu.
Aptaujas anketā iedzīvotājiem būs jāatbild uz diviem jautājumiem: vai viņi ir par Līgatnes novada apvienošanu ar citiem novadiem un ar kurā novadā viņi vēlētos iekļauties, ja tomēr notiek novadu apvienošana - Siguldas, Cēsu vai kādā citā.
Pašvaldība piedāvās iespēju iedzīvotājiem pamatot savu viedokli, kā arī atbildēt uz jautājumu, kur tiek saņemti izglītības, medicīnas, sporta, kultūras un iepirkšanās pakalpojumi.
Jau ziņots, ka Saeima šā gada 21. martā pieņēma lēmumu turpināt 1998. gadā iesākto teritoriālo reformu un līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām.
Pašvaldību skaitu plānots samazināt no 119 uz 39. Līgatnes novadu plānots apvienot ar citām bijušā Cēsu rajona pašvaldībām, izveidojot jaunu Cēsu novadu.
Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (Līgatnes novada izaugsmei) jau ir paudis viedokli, ka, skatoties uz Līgatnes novadu, VARAM neesot vērtējusi un ņēmusi vērā cilvēku dabīgos paradumus un viņu plūsmu. Kā piemēru viņš minēja sava novada skolēnu plūsmu. Patlaban 111 Līgatnes novada bērni un skolēni mācās Siguldas novada skolās un bērnudārzos, bet uz Cēsīm dodas vien 30 skolēni. Lai arī kādreiz Līgatne bija Cēsu rajonā, taču reālā situācija rāda, ka Līgatnes cilvēki dodas Siguldas, nevis Cēsu virzienā, iepriekš stāstīja Šteins.
"Ir sajūta, ka VARAM, zīmējot karti, ir ņēmusi kaut kādus ciparus un likusi tos kopā, lai izveidotu novadus pēc saviem ieskatiem. VARAM gan tagad aizbildinās, ka visu vēl varēs mainīt. Nav saprotams, kādēļ kartes sākotnējo plānu taisa pilnīgi aplamu, nekonsultējoties ar reālo situāciju pašvaldībās. Upe nemēdz tecēt pret kalnu, tāpat arī cilvēki neiet pret straumi," ir pārliecināts Šteins.