Latvijas iedzīvotāju attieksme pret seksuālajām minoritātēm – viena no noraidošākajām ES  (174)

Lūgti novērtēt, vai attiecības starp viena dzimuma cilvēkiem ir uzskatāmas par normālām, tikai 25% aptaujāto piekrituši šādam viedoklim, 68% aptaujāto viendzimuma attiecības neesot akceptējamas, bet 7% nav bijis viedokļa.

Noraidošāka attieksme pret seksuālajām minoritātēm ir tikai Bulgārijā, kur viendzimuma attiecības akceptē tikai 20% aptaujāto, bet noraida - 71%. Salīdzinoši vidēji ES viendzimuma attiecības ir pieņemamas 72% aptaujāto, kamēr augstākā tolerance ir vērojama Zviedrijā - 95%, Nīderlandē - 92% - un Dānijā - 90%.

Lietuvā viendzimuma attiecības ir pieņemamas 35% aptaujāto, bet nav pieņemamas - 59%, savukārt Igaunijā šāda veida attiecības par normālām novērtējuši 49% aptaujāto, bet par nepieņemamām - 44% respondentu.

Līdzīga attieksme Latvijā vērojama arī pret viendzimuma laulībām, taču šajā jautājumā vēl noraidošāki par Latvijas iedzīvotājiem bijuši ne tikai bulgāri, bet arī slovāki. Latvijā viendzimuma laulības būtu gatavi akceptēt 24% aptaujāto, tās nav pieņemamas 70%, bet 6% nav bijis viedokļa.

Salīdzinoši vidēji ES 69% aptaujāto pauduši viedokli, ka viendzimuma laulībām būtu jābūt atļautām, bet pretēju viedokli - 26%. Vispozitīvāk pret viendzimuma laulībām bijuši noskaņoti iedzīvotāji Nīderlandē, Zviedrijā, Dānijā, Spānijā un Luksemburgā.

Tikai 13% Latvijā aptaujāto norādījuši, ka justos pilnīgi ērti, ja divi homoseksuāli vīrieši publiski izrādītu savu pieķeršanos viens otram, piemēram, skūpstītos vai sadotos rokās. 7% justos mēreni ērti. Tikmēr 75% justos pilnīgi nekomfortabli, turklāt tas ir otrais augstākais rādītājs starp aptaujātajām valstīm. Latvijai seko vien Bulgārija.

Savukārt, ja šādu pieķeršanos izrādītu lesbiešu pāris, pilnīgi komfortabli justos 20% Latvijas iedzīvotāju, mēreni komfortabli - 12%, bet pilnīgi neērti - 62%.

Vienlaikus Latvijā ne visi jūtas ērti arī tad, ja sabiedrībā šādā veidā jūtas izrāda heteroseksuāls pāris. 68% tas problēmas nesagādātu, 12% justos mēreni ērti, bet 14% - pavisam neērti.

Taujāti, kā justos, ja geji, lesbietes un biseksuālas personas ieņemtu augstāko vēlēto politisko amatu valstī, 45% Latvijā aptaujāto norādījuši, ka tas viņiem liktu justies nekomfortabli. Savukārt 32% ar to nebūtu nekādu problēmu. Transpersonu atrašanās šādos amatos liktu justies nekomfortabli 54% iedzīvotāju, bet 23% justos pilnīgi ērti.

Savukārt taujāti, vai gejiem, lesbietēm un biseksuālām personām būtu jābūt tādām pat tiesībām kā heteroseksuāļiem, Latvijas iedzīvotāji vairs nav bijuši tik noraidoši un 49% aptaujāto piekrituši šādam viedoklim, kamēr 43% bijis pretējs viedoklis. Šajā jautājumā noraidošāks viedoklis par seksuālo minoritāšu tiesībām bijis piecās valstīs - Slovākijā, kuras iedzīvotāji bijuši visnoraidošākie, Rumānijā, Bulgārijā, Horvātijā un Ungārijā.

Vaicāti, vai transpersonām vajadzētu būt iespējai mainīt savus dokumentus, lai tie atbilstu viņu iekšējai dzimumidentitātei, 42% tam piekrituši, bet tikpat daudziem bijis pretējs viedoklis. Vēl noraidošāka attieksme pret šādu iespēju ir Kiprā, Polijā, Horvātijā, Čehijā, Lietuvā, Slovākijā, Rumānijā, Ungārijā un visbeidzot - Bulgārijā. Savukārt vispozitīvāk šajā jautājumā izteikušies Spānijas, Maltas un Nīderlandes iedzīvotāji.

Tikmēr, taujāti, vai, piemēram, pasē pie dzimuma norādes vajadzētu ieviest trešo variantu personām, kas sevi neidentificē ne kā vīrieti, ne sievieti, Latvijā aptaujātie bijuši īpaši noraidoši. 67% šādu iespēju neatbalsta, bet 21% atbalsta. Tikmēr, piemēram, Maltā, Spānijā un Nīderlandē atbalstu tam pauduši vismaz 60% iedzīvotāju, bet Dānijā, Luksemburgā, Somijā, Lielbritānijā, Beļģijā, Īrijā, Francijā, Austrijā un Dānijā - vismaz 50%.

Kopumā 30% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valstī ir plaši izplatīta geju, lesbiešu un biseksuālu personu diskriminācija, bet 43% uzskata, ka tā ir reti sastopama. 20% uzskata, ka Latvijā ir sastopama plaša transpersonu diskriminācija, bet 17% tā domā par interseksuāļiem.