Tapis plāns Latvijā izveidot valsts kontrolētu ziņu aģentūru ar mērķi ietekmēt sabiedrības viedokli un informāciju medijos, svētdien ziņoja TV3 raidījums "Nekā personīga". Šī ideja gan apstājusies Tieslietu ministrijā.
Raidījums uzsver, ka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) likums par pienākumu uzliek gādāt, lai mediji Latvijā attīstītos, būtu konkurētspējīgi un stipri. Padomei būtu jāstiprina preses brīvība un neatkarība, taču tās vadītāja vietnieka Ivara Āboliņa vārds esot atrodams uz plāna Latvijā izveidot valsts kontrolētu ziņu aģentūru ar mērķi ietekmēt sabiedrības viedokli un informāciju medijos.
Dokumentā rakstīts: "Valsts oficiālajam informācijas izplatīšanas kanālam jākļūst par nacionāla mēroga mediju, kurš būtiski ietekmē un, kas ir īpaši svarīgi, veido citu mediju saturu, kā arī sabiedrisko domu."
Āboliņš raidījumam liedzās, ka būtu dokumentu rakstījis, un apgalvoja, ka tikai konsultējis īsto autoru, savukārt raidījumam esot zināms, ka viņš personīgi ideju prezentējis Tieslietu ministrijā.
Valsts oficiālajam izdevējam "Latvijas Vēstnesim" jau gadiem ir finanšu problēmas, tā ieņēmumi sarūk, bet pienākumu mazāk nepaliek. Pirms trim gadiem tieslietu ministra Dzintara Rasnača (NA) komanda lika "Latvijas Vēstnesim" noslēgt līgumu ar konsultantu, kas solīja trast risinājumu. Kā izpētījis raidījums, "Latvijas Vēstnesim" ieteiktais konsultants bija kādreizējais maksātnespējas administrators Māris Stafeckis, kas savukārt atvedis Ivaru Āboliņu. Tapusi koncepcija, kā "Vēstnesim" būtu jāmainās, proti, tam jākļūst par ziņu aģentūru un jāpelna ar valstiskām ziņām.
15 lappušu garajā dokumentā kā autors norādīts Āboliņš – tobrīd bijušais žurnālists, kam tikko bija noslēgusies īsa karjera "Latvijas Televīzijā". "Latvijas Vēstnesis" konsultantiem par šiem padomiem samaksājis 3,5 tūkstošus eiro.
"Piedāvājam izveidot šādas nozaru ziņu nodaļas – Latvija, Ārzemes, Sports, Tieslietas, Politika, Ekonomika, Izklaide un kultūra. (..) Iesakām izveidot arī reģionu ārštata korespondentu tīklu un korespondentu punktus Latvijai politiski nozīmīgās ārvalstu pilsētās (piemēram, Brisele, Strasbūra, Maskava, Vašingtona)", teikts dokumentā.
Par mediju nozari atbildīgais kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) šo jautājumu nekomentēja.