Ar kukuruzņiku uz Zviedriju: kā latviešu lidotājs 1983. gadā aizbēga no Latvijas

"Dramatiska bēgšana pāri Baltijas jūrai" – tā 1983. gada jūnijā trimdas latviešu laikraksts "Laiks" vēstīja par Voldemāra Vanagu (trimdas presē viņš dēvēts par Valdi Vanagu) ierašanos Zviedrijā.

"Piektdienas, 27. maija, pievakarē Valstenā, Gotlandes salas austrumu krastā, tikpat kā mājas pagalmā, tik tikko neskarot ēkas, nolaidās padomju 1949. gada tipa "Aeroflot" lidmašīna AN-2, kādas lieto lauksaimniecībā mākslīgā mēslojuma un kaitēkļu apkarošanas līdzekļu izsēšanai. Tās vadītājs zviedru mājas ļaudīm lauzītā angļu valodā paskaidroja, ka ir bēglis no Rīgas un lūdz politisko patvērumu Zviedrijā. Zviedru policijai, kas ieradās pēc pusstundas, viņš paskaidroja, ka viņa vārds ir Valdis Vanags, ka viņš ir 28 gadus vecs, ka Rīgā viņam palikusi sieva ar 5 gadus vecu bērnu, ka Rīgu viņš atstājis 27. maijā ap pl. 5 pēcpusdienā un ka lidojums ildzis 2 stundas," 1983. gada 4. jūnijā rakstīja "Laiks".

Padomju Latvijā pēc Vanaga bēgšanas tūlīt tika uzsākta krimināllieta, un notikušā apstākļus sāka izmeklēt VDK. Latvijas Okupācijas muzeja vēsturniece Aija Ventaskraste ir iepazinusies ar šīs krimināllietas materiāliem un portālam "Delfi" atklāj, ko padomju izmeklētāji bija noskaidrojuši. "1983. gada 27. maijā Latvijas civilās aviācijas pārvaldes 342. lidojošās vienības posma komandieris Voldemārs Vanags veicis dzimtenes nodevību bēgšanas ceļā uz ārzemēm ar lidmašīnu AN-2, kuru aizdzina kolhozā "Nākotne" Jelgavas rajonā. Pēc tam šķērsoja PSRS robežu pie Ventspils un nosēdās Zviedrijai piederošajā Gotlandes salā, kur lūdza politisko patvērumu. Tādēļ ir ierosināta krimināllieta par dzimtenes nodevību," teikts Vanaga lietas materiālos