Valsts ieņēmumu dienests (VID) bijušajam Finanšu ministrijas ierēdnim Vladimiram Vaškevičam pēdējos piecos gados piemērojis trīs naudas sodus – kopumā 900 eiro – par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu likumā noteiktajā termiņā. Visi lēmumi ir stājušies spēkā, turklāt nevienu no lēmumiem Vaškevičs nav ne pārsūdzējis, ne arī izpildījis, portāls "Delfi" uzzināja VID.
VID atzīmē, ka ar 2015. gada 30. marta lēmumumu par valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācijas par 2013. gadu neiesniegšanu termiņā Vaškevičam uzlikts naudas sods 200 eiro. Lēmums stājies spēkā 2015. gada 7. oktobrī, ar 2017. gada 27. decembra lēmumu par deklarācijas par 2015. un 2016. gadu neiesniegšanu termiņā Vaškevičam uzlikts 350 eiro naudas sods. Šis lēmums stājies spēkā pērnā gada 11. janvārī.
Savukārt 2018. gada 7. novembrī pieņemts lēmums sodīt Vaškeviču ar 350 eiro sodu par 2017. gada deklarācijas neiesniegšanu termiņā. Šis lēmums stājies spēkā 2018. gada 29. novembrī.
Kā liecina VID Publiskojamo datu bāzē pieejamā informācija, pēdējo deklarāciju Vaškevičs iesniedzis par 2012. gadu.
VID piebilst, ka tad, ja lēmums par administratīvā soda uzlikšanu nav izpildīts labprātīgi, mēneša laikā pēc lēmuma labprātīgai izpildei paredzētā termiņa notecējuma lēmums par administratīvā soda uzlikšanu tiek nodots tiesu izpildītājam. Lēmuma par naudas soda uzlikšanu izpildi var veikt piecu gadu laikā no dienas, kad attiecīgais lēmums iesniegts piespiedu izpildei.
Jau ziņots, ka 2010. gadā bijušais VID ģenerāldirektora vietnieks Vaškevičs sācis darbu Finanšu ministrijā kā Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta direktora vietnieks.
Notikumi ap Vaškeviča karjeru un darbu VID un ilgu laiku par iespējamības formā pieļauto darbu FM risinājās kopš 2008. gada novembra, kad viņam liedza pieeju valsts noslēpumam. Pēcāk Vaškēvičs zaudēja darbu VID un ilgu laiku slimoja, līdz sāka darbu FM.
2011. gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aizturēja Vaškeviču un viņš tika apcietināts. Vēlāk viņu atbrīvoja pret 85 372 eiro drošības naudu.
Vaškevičam tika piemēroti trīs citi drošības līdzekļi – aizliegums tuvoties konkrētām personām un vietai, aizliegums izbraukt no valsts, kā arī noteiktas nodarbošanās aizliegums.
Pēc atbrīvošanas Vaškevičs ar tiesas atļauju devās uz Austriju, kur toreiz spēji esot pasliktinājies viņa veselības stāvoklis, tādēļ bijusi nepieciešama akūta operācija un pēc tam – ārstēšanās. Tobrīd tiesā viņa krimināllietā par kukuļošanu tiesvedība tika apturēta.
Pērn Austrijas prokuratūra paziņoja, ka Vaškeviča izdošana uz Latviju nav iespējama, jo viņa veselības stāvoklis izslēdzot jebkāda veida transportēšanu.
TV3 raidījums "Nekā personīga" gan tika vēstījis, ka apgalvojumi par Vaškeviča it kā slikto veselības stāvokli varētu būt meli, jo bijušā likumsarga aizstāvībai paredzētās filmas "Neērtais Vaškevičs. Uzbrukums valstij" veidotāji redzējuši, ka viņš tēlo.
Latvijas prokuratūrā pēc "Nekā personīga" sižeta paziņoja, ka sižetā minēto ņems vērā kā situāciju raksturojošu papildu informāciju, taču jau iepriekš prokuratūra bija ieguvusi pierādījumus tam, ka Vaškevičs kavējis kriminālprocesa virzību, tostarp, atrodoties vēl Latvijā.
2007. gadā toreizējais Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldes vadītājs Vaškevičs cieta noziedznieku sarīkotā sprādzienā. Spridzeklis bija novietots zem Vaškeviča automašīnas.
Pērnā gada nogalē Austrijas kompetentajai iestādei tiks nosūtīts jauns tiesiskās palīdzības lūgums, lai nodrošinātu kukuļdošanā apsūdzētā Vaškeviča krimināllietas skatīšanu videokonferences režīmā ar Austriju.
Jau 22. februārī tika sagatavots sākotnējais tiesiskās palīdzības lūgums Austrijai, taču 3. jūlijā tika saņemta atbilde no Austrijas, ka Vaškevičam veikta atkārtota medicīniskā ekspertīze, pamatojoties uz kuru procesuālās darbības ar Vaškeviču nav iespējams veikt viņa veselības stāvokļa dēļ.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
